Lasīšanas laiks: 4 min
Anna Bērziņa ir Vidzemes Augstskolas (ViA) studiju programmas “Mediju studijas un žurnālistika” 4.kursa studente. Jau kopš vidusskolas laikiem domājusi, ka augstskolā izmantos starptautiskās pieredzes apmaiņas iespējas, un 2015.gadā meitene devās Erasmus+ studijās uz Stokholmu.
Anna jau vidusskolā iesaistījusies starptautiskos projektos. Studējot augstskolā, 2.kursa vidū sapratusi, ka vēlas nomainīt vidi sev apkārt un pieņēmusi izaicinājumu doties uz valsti, kurā iepriekš nekad nav bijusi.
Uz Stokholmu Anna devās 2015.gada rudenī, kur pavadīja mazliet vairāk par četriem mēnešiem. Meitene izveidoja blogu, ko papildināja ar ierakstiem no Zviedrijas. Pirmajā ierakstā viņa atzīst, ka pirms aizbraukšanas daudz saskārās ar neizpratnes pilniem jautājumiem – kāpēc Zviedrija? “Šo jautājumu cilvēki man uzdeva, papildinot to ar neizpratnes pilnām sejām. Kāpēc man jābrauc uz Zviedriju, ja varu braukt uz siltajām zemēm?” Taču Annai vienmēr vairāk patikusi ziema un vilinājuši ziemeļi. “Arī tas, ka augstskola atrodas Stokholmā spēlēja lielu lomu, jo vēlējos izbaudīt, kā ir dzīvot pilsētā, kurā dzīvo vairāk cilvēku nekā visā Latvijā kopā.”
“Stokholmā mācījos Sodertornas Universitātē. Tā kā ViA studēju žurnālistiku, tad arī Stokholmā apguvu studiju kursus, kas saistīti ar žurnālistiku un medijiem.” Stokholmā izdevies apgūt filmēšanas un mediju veidošanas pamatus, kā arī guvusi ieskatu mājaslapu veidošanā. Par lielāko izaicinājumu, ar ko nācās saskarties, Anna uzskata mācības angļu valodā. “Domāju, kā tas būs, bet jau pēc pirmās lekcijas sapratu, ka ar to problēmu tomēr nebūs. Turklāt mana angļu valoda tikai ieguva no šāda mācību veida.”
Dienā, kad bija jākāpj uz prāmja un jābrauc uz Stokholmu, Annas galvā bija dažādas domas par to, vai varēs viena pati dzīvot svešā valstī, nesaprotot nedz valodu, nedz nezinot praktiski neko par kultūru. “Protams, bija bail, bet vienlaikus bija arī patīkams satraukums, kurš neļāva nobīties pavisam un visu atcelt. Tomēr, nokļūstot Stokholmā, es sapratu, ka bailēm nebija nekāda pamata, jo bija samērā viegli visu saprast. Turklāt tā ir viena no vislabākajām pieredzēm, kādu cilvēks var gūt!”
Zviedrija salīdzinājumā ar Latviju ir dārga valsts. Vairākas lietas un produkti bijušas tādā pat cenā kā Latvijā. Bet, piemēram, gaļa un piena produkti bijuši ievērojami dārgāki nekā Latvijā. “Tā kā bija vēlme arī apmeklēt ievērojamākās Stokholmas vietas un muzejus, ar kuriem pilsēta ir pārbagāta, kā arī studentu izklaidēm bija nepieciešama naudiņa, tad tikai ar stipendiju aptuveni 500 eiro apmērā nepietika. Par laimi, šajā ziņā man varēja palīdzēt ģimene.”
Zviedrija un Latvija kultūras ziņā daudz neatšķiras. “Arī zviedri ir klusi ziemeļnieki, kuri ciena privāto telpu un necenšas daudz izrādīties. Zviedrijā ir ļoti augsts vienlīdzības līmenis. Vismaz zviedri paši apgalvo, ka sabiedrībā neviens nav labāks par kādu citu. Viņiem ir arī ļoti jauks vārds “lagom”. Burtiskā tulkojumā tas nozīmē – ne par daudz, ne par maz, bet tieši laikā. Arī šis apzīmējums lieliski raksturo zviedru kultūru.”
Nodzīvojot Zviedrijā mazliet vairāk par četriem mēnešiem, Anna saskatījusi daudz līdzību starp mūsu un zviedru kultūru. Tomēr vistuvākais kultūršokam bijusi dzīvošana multikulturālā sabiedrībā. “Kopmītņu virtuvē bieži vien varēja vienuviet sastapt cilvēkus no Spānijas, Bangladešas, Ķīnas, Zviedrijas, Francijas, Nīderlandes un Vācijas. Man tas ļoti patika, jo katrai kultūrai ir savas nianses, kas to padara īpašu. Savukārt visinteresantākās sarunas raisījās tieši internacionālā vidē.”
Par brīvā laika trūkumu lielākoties sūdzēties nevarēja. Protams, kad tuvojās gala darbi un eksāmeni skolā, tad gan viss laiks praktiski tika pavadīts mācoties, bet citādi lekciju grafiks bija diezgan brīvs. Brīvajā laikā parasti satikos ar jauniegūtajiem draugiem. Mēs rīkojām internacionālas vakariņas, krustu – šķērsu izbraukājām visu Stokholmu, apmeklējām daudz muzejus, ekskursijas, baudījām tiešām skaisto dabu. Ā! Un, protams, rīkojām daudz, daudz ballītes, kas vienmēr izvērtās par daudz jautrākām un interesantākām, nekā bija paredzēts.
“Četru Erasmus+ mēnešu laikā es ļoti daudz paravēju savu aizspriedumu dārziņu. Ja pirms došanās uz Zviedriju man jau šķita, ka esmu pietiekami atvērta un aizspriedumiem nepakļaujos, tad Zviedrijā sapratu, ka tā nebūt nav, jo bieži vien nācās pārkāpt pāri saviem uzskatiem un aizspriedumiem.”
Studijas Stokholmā iemācījušas uz dažādām lietām paskatīties no citas perspektīvas, kā arī iemācījušas kļūt pašpārliecinātākai.
“Erasmus ir tā lieta, ko vajadzētu izbaudīt ikvienam! Apmaiņas studijās pavadītais laiks būs ļoti noderīgs ne vien jaunu akadēmisko zināšanu gūšanai, bet arī personības attīstīšanai. Uz Zviedriju ir vērts doties, ja negribas krasas kultūru atšķirības, bet tik un tā gribas nomainīt sev apkārt esošo vidi uz kaut ko pilnīgi citu.”
