Lasīšanas laiks: 3 min
Trešdien, 21.oktobrī, cikla “Dodam vārdu” ietvaros Valmieras integrētajā bibliotēkā viesojās Valmieras Mākslas vidusskolas audzēkņi, aicinot iepazīt mākslas valodas daudzveidību.
Jaunieši iepazīstināja ar diplomdarba pētījumiem, kas atklāja, ka mākslas valoda ir ļoti bagāta. Gleznu autoru izvēlētais skatupunkts, tehnika, krāsas, ritms, triepieni, stils un vēl citas metodes ļauj darbam kļūt par kaut kā simbolu, rosināt diskusiju, veidot asociācijas, spriest par tā laika norisēm sabiedrībā. Audzēkņi pētījuši, ar kādām metodēm mākslinieki piešķir darbam sajūtas un stāstu.
Par mākslas valodas pamatiem Valmierā uzzina jau jaunāko klašu programmā, savukārt vecākie audzēkņi apgūst mākslas valodu un vispārējo kompozīciju.
“Mēs ne tikai radām darbus, bet veicam nopietnus pētījumus, analizējam, iedziļināmies par to, kā un ko mākslinieks gribējis izteikt. Tāpēc radās doma, ka par mākslas valodu jāpastāsta arī citiem interesentiem, lai tas nepaliek tikai skolā. To veido ne vien izvēlētā darba tehnika, bet arī skarta psiholoģija un filozofija,”
pastāstīja Indra Cālīte, mākslas valodas un vispārējās kompozīcijas priekšmeta skolotāja.
Piemēram, Renāte Taurīte pētījusi, kā tiek atainoti un par ko mākslinieku darbos stāsta atspulgi. Turklāt tie nav tikai ūdenī saskatāmi, arī mežu var uzlūkot kā atspulgu.
“Saknes ir atspulgs lapu vainagam vai tieši otrādi. Tāpat ir arī ar cilvēku – kādas ir mūsu saknes, atspoguļojas tajā, kādi cilvēki esam, “
skaidroja Renāte. Meitene pētījusi, cik dažādi darbos var būt atspulgi un kādu vēsti tie nes.
Savukārt Marta Madara Grantiņa pētīja baiļu atainojumu gleznās. Salīdzinot dažādu autoru darbus, mēģināts izprast, kas rada baiļu sajūtu tajos, ar ko asociētas bailes, kā autori tās ataino.
“Kāds attēlo, kā karš maina cilvēkus, cits parāda, ka karā uzvarētāju nav, ir gleznas, kur bailes ir sajūtās, kā arī tādas, kur tās ir ieliktas konkrētos tēlos.”
Klātesošajiem uzstājās arī Alma Emīlija Strakova, kura pētīja neziņas attēlojumu gleznās, savukārt Beatrise Ieva Vītoliņa izzināja, kā mākslas valodā runāts par patriotismu.
“Mākslas skolas galvenais uzdevums nav radīt dižus māksliniekus, bet attīstīt domāšanu, prasmi analizēt un spriest, iepazīstināt ar kultūras dzīvi un procesiem sabiedrībā. Mūsu uzdevums ir palīdzēt rasties interesantām un aktīvām personībām. Pētnieciskais un praktiskais nav nodalāms, tas palīdz saskatīt citas šķautnes, jaunietis tādā veidā arī mācās veidot un aizstāvēt savu domu,”
skaidroja Valmieras Mākslas vidusskolas direktors Edgars Bogdāns.
“Mūsu bērni ir ļoti talantīgi, ar lielisku domāšanu, uztveri un labu sirdi, citādi tādus darbus nevarētu izveidot. Jārada bērnos brīvības sajūta, ka viņš drīkst caur savu prizmu skatīties un vērtēt. Cerams, šādi pasākumi turpināsies, lai par veikumu varam pastāstīt arī citiem interesentiem,”
pauda I.Cālīte.
“Dodam vārdu” ir brīvā “skatuve” radošiem cilvēkiem. Literāro darbu lasījumi, sarunas, radošas izpausmes noteikti atradīs savus klausītājus un domubiedrus. Tā ir jauna iespēja sniegt un gūt idejas, atbalstu, līdzdarboties vietējās sabiedrības kultūras telpā. Uzstāties gribētāji pieteikties var: agita.lapsa@vcb.valmiera.lv vai anita.apine@vcb.valmiera.lv, informē bibliotēkā.
