Valmieras Ziņas

Kinoteātrī „Gaisma” režisore stāsta par Itu Kozakeviču un filmu “Mana brīvība”

Lasīšanas laiks: 6 min

No 29.septembra Latvijas kinoteātros skatāma jaunā latviešu filma “Mana brīvība”, kas stāsta par Atmodas laika politiķi Itu Kozakeviču. Režisorei Ilzei Kungai-Melgailei šī ir pirmā spēlfilma. Pirmdien, 2.oktobrī, Valmieras kinoteātrī “Gaisma” bija paredzēta tikšanās gan ar režisori, gan aktieriem, ieradās gan tikai režisore.

Tā kā tikšanās notika pirms filmas, skatītājiem jautājumu vēl bija maz, tāpēc par filmas tapšanu un Itu Kozakeviču vairāk nācās stāstīt pašai režisorei. Kā tikšanās sākumā viņa atzina, režisoram filma ir kā bērns. “Mana brīvība” sākta filmēt 2022.gada janvārī, pēdējās filmēšanas dienas noslēgušās oktobrī Lietuvā.

Kad gatavoju filmas scenāriju, meklēju Itas darbabiedrus, laikabiedrus, ar kuriem viņa bija kopā Tautas Frontē, kā arī viņas draudzenes no bērnības, no Poļu biedrības. Pēc filmas pirmizrādes pie manis pienāca cilvēki, kas stādījās priekšā kā Itas draugi, un viņi bija ļoti aizkustināti. Viss, ko kostīmu mākslinieks, grimētāji izdarījuši kadros, liekas dzīvs un īsts, kam var noticēt. Esot pat bijusi sajūta, ka skatās dokumentālo filmu. Tas man ir lielākais kompliments.

Režisorei bijusi liela interese par Atmodas laika periodu un pat tāda kā veiksminieces sajūta, ka varējusi piedzīvot Dziesmoto revolūciju un citus tā laika notikumus, kad viņai  bija 14-15 gadi. Viņa arī atceras, ka, tāpat kā vairums skolēnu, viņa bijusi oktobrēns, komjaunatnē gan nepaspējusi iestāties. Režisore aizdomājās, ka ar savām līderes dotībām viņa varēja kļūt arī partijas vecene vai kas tamlīdzīgs – nevar zināt, kā citos laikos tas viss būtu izvērties…

Kad 2004.gadā režisore atgriezusies no studijām Pēterburgā, viņa domājusi par tēmu, kas varētu būt interesanta un nozīmīga ne tikai viņai, bet arī visai Latvijas sabiedrībai. Galvā bijuši dažādi sižeti, piemēram, par jauktu ģimeni, kur viens no vecākiem krievs, otrs – latvietis. Režisore tajā laikā dzīvoja Skrundā, militārā pilsētiņā, kur bija daudz jaukto ģimeņu un bērni brauca mācīties uz krievu skolām. Kad sākušies Atmodas laiki, dažās ģimenēs tā bija liela traģēdija, jo pēkšņi izrādījās, ka viens no ģimenes ir okupants, kurš pat nerunā latviski! Fašisti! Nacionaļisti, šovinisti! Būtībā tā pati retorika, kas šodien Ukrainas kara sakarā. Filmas kadros, kad Alīcija aģitācijas nolūkos aizbrauc uz Daugavpili, lai balotētos PSRS deputātiem, visi materiāli ņemti no kinožurnāla “Padomju Latvija” hronikām, un tie teksti un krievu propaganda daudz neatšķiras no šodienas.

Režisore atceras, ka ap 2008.-2010.gadu Tautas fronte viņu uzaicinājusi veidot skolām videomateriālu par Atmodas laiku:

Tur jau bija atlasīti materiāli par Atmodas notikumiem, un tur es ieraudzīju Itu – atpazinu, atcerējos. Itas personībā sapratu savas domas, ko es gribu pateikt par to laiku.  Tajā laikā dzīvoju Āgenskalna centrā, un katru gadu bija šaušalīgais 9.maijs, kad veterāni, arī vidējā un jaunākā paaudze pulcējās kopā, bet latvieši  noskatījās ar bezspēcību. Un tad es domāju – kāpēc viss tā ir izvērties?

Mēs esam izveidojušies par divkopienu valsti, bet zem “krievvalodīgajiem” faktiski ir ļoti daudz tautību. Ita aicināja dibināt nacionālās biedrības, jo uzskatīja ka katrai tautas grupai ir svētas tiesības uzturēt savu kultūru un valodu.

Kad režisore iepazinusi vairāk Itas Kozakevičas dzīvi, izrādījies, ka Ita nav nemaz tik pareiza, viņa ir ļoti cilvēcīga, temperamentīga sieviete, kurai bijuši ceļojumi pa visu plašo PSRS, arī piedzīvojumi ar vīriešiem. Kad materiāls bijis savākts, režisore īsti nav sapratusi, kā to visu salikt kopā. Scenārija tapšanā pavērsiens noticis, kad Knuts Skujenieks svinējis lielu jubileju un dzejnieks nosaucis Itas vīru matemātiķi Induli Strazdiņu  (filmā – Ilgvars Zariņš) kā vienu no cilvēkiem, kas iesaistīts viņa prāvā.

Filmas pamatā ir patiesi notikumi, kas stāsta par pārmaiņām Latvijā 20. gadsimta 80. gadu beigās, bet režisorei filmā ir vairākas līnijas.

Filmas galvenā varone ir Alīcija Jeržinovska – temperamentīga, enerģiska poļu izcelsmes sieviete, kas precējusies ar akadēmiskās vides pārstāvi, kurš ir dzimis vēl neatkarīgās Latvijas laikā un ir vairāk nekā 20 gadus vecāks par Alīciju. Šī līnija ir režisores fantāzija, kas balstīta uz faktiem. Itas dziļums, enerģija un harizma filmā atklājas gan sarunās ar vīru (Katrā cilvēkā ir kaut kas skaists), gan politiskajā vidē (Tāpēc, ka tā ir pareizi), viņu kā sulīgu plūmīti novērtē arī vīra kolēģis.

Nākošā ir radošā bohēma un Dzejnieku līnija:  prototipi Knutam Skujeniekam, Armandam Melnalksnim, Dagnijai Dreikai, Leonam Briedim…

Trešajā – Tautas frontes līnijā režisore centrā ielikusi Sandras Kalnietes tēlu (Ilze Ķuzule-Skrastiņa). Abas ar Itu atkārtotajās vēlēšanās balotējušās no Jēkabpils, bet poļi izvēlējās Itu, par ko Sandra Kalniete savos memuāros atzinusi, ka tas viņai bijis sāpīgi. Ar pašu Sandru Kalnieti režisorei nav iznācis parunāt, jo viņa ir ļoti aizņemta, varbūt arī mazliet izvairīga…Tautas frontes sapulcēs aktieri filmas epizodēs atveido arī Daini Īvānu, Mavriku Vulfsonu un citus tā laika aktīvistus.

 Vēl filmā ir Poļu līnija, jo Ita darbojās Poļu biedrībā. Režisore viņus uzmeklēja caur Rīgas Itas Kozakevičas Poļu vidusskolu. Satika arī Itas draudzenes, tikās ar cilvēkiem no Poļu kultūras biedrības “Polonez” un “Silesia” – viņi ir aktīvi, pulcējas un svin savus svētkus, viņus atbalsta Polijas vēstniecība.

Vai uz galveno lomu bija atlase vai jūs uzreiz redzējāt, kas varētu būt Ita?

Milzīga atlase! Ita bija tāda monumentāla, mācēja runāt no skatuves, bet, skatoties uz latviešu aktrisēm, man visas likās tādas balerīnveidīgas. Varbūt aicināt kādu no operas – Marinu Rebeku vai Garanču? Bet līdz tam nemaz netiku, jo viņas ir ļoti aizņemtas. Taisīju proves, kaut kas atkrita. Mēģināju  ar kostīmiem, grimu, tad jau etīdes, video proves, līdz beigās paliku pie Ērikas (Ē.Eglija-Grāvele). Bija sajūta, ka sapratīsimies. Kad uzlika parūku un grimu, viņa saplūda ar to tēlu.

Kad bija skaidrs, ka piramīdas augšgalā būs Ērika, bija jādomā par pārējo aktieru ansambli. Izvairījos no populārajiem aktieriem, sapratu, ka neņemšu ne Gunu Zariņu, ne Baibu  Broku, ne Andri Keišu – lai aktieris ar savu popularitāti un dzīvesstāstu nekonkurē ar Ēriku.

Gintam Grāvelim pārsvarā dod bosika lomas, bet režisore viņā ieraudzīja dzejnieku (arī sava veida bosiku). Viņi abi pazīstami no bērnības, jo kopā mācījās Skrundas Mūzikas skolā. Gints arī atnāca uz provēm, un tapa “caurkritis dzejnieks”. Savukārt Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu režisore nebija redzējusi nevienā filmā, bet bijusi nojauta, ka viņa varētu būt interesanta Sandras Kalnietes lomā.

Kā Itas vīru režisore gribēja svešu aktieri, tāpēc brauca lūkoties uz Lietuvu, kā rezultātā filmā ir pat trīs aktieri no Lietuvas, visi labi iekļāvušies. Arī uz masu skatiem daudzi pieslēdzās,  atcerējās tos laikus un nebija divreiz nekas jāsaka.

 Kāpēc filmā galvenajai varonei ir dots cits vārds?

Varbūt tā ir godīgi. Tas ir mans redzējums par Itas privāto dzīvi. Viņas vecāki vairs nav dzīvi, bērnu viņai nebija, vīrs miris. Itas draugi ir pieņēmuši Ēriku, kā viņa saaugusi ar Itas tēlu, tas viss ir ļoti dzīvs.

Tiem, kas piedzīvojuši 80.gadu beigas, droši vien ir savas atmiņas, bet režisore domā arī par jauniešiem – ko viņi sapratīs, kā uztvers? Režisore gan bijusi arī uz “Latvijas skolas somas” seansu jauniešiem, bet nezina, kā skolēni novērtējuši filmu.

Bez jau minētajiem aktieriem filmā spēlē arī Egons Dombrovskis, Mārtiņš Meiers, Sandra Kļaviņa un citi aktieri, skan poļu un latviešu dziesmas, ir tusiņi ar iedzeršanām un daudz cigarešu dūmu…

Jāteic, ka pirmsākumos filmai bija dots cits nosaukums – “Dzīve pārtraukta”, bet tad režisore pieņēma lēmumu filmas scenārijā neiekļaut Itas pēkšņo nāvi un filmu pabeigt uz gaišas nots.

Grūti prognozēt, vai filmai būs kādi panākumi ārzemēs, bet Nacionālā Kino centra eksperti filmu “Mana Brīvība” izvēlējusies kā Latvijas pieteikumu “Oskara” balvai. Tikmēr latviešu skatītāji var doties uz kinoteātriem un paši novērtēt šo režisores debiju.

Aktuālais jautājums

Kas, jūsuprāt, ir Valmieras sports nr.1?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

SIA „Firma Madara’89”- viens no lielākajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas veiksmīgi darbojas pārtikas mazumtirdzniecībā, piedāvā darbu pārdevējam (-ai) veikalā “mini top!”,Mūrmuižā,"Stūris",Kauguru pagasts. Galvenie darba pienākumi: Pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecība; Pircēju apkalpošana pie kases; Preču pieņemšana, pasūtīšana, uzskaite, izvietošana tirdzniecības zālē; Preču realizācijas termiņu, marķējuma, kvalitātes, uzglabāšanas apstākļu un atbilstošas temperatūras kontrole. Prasības kandidātiem: Vēlama pieredze pārtikas tirdzniecībā; Precizitāte, atbildības sajūta. Piedāvājam: Veselības apdrošināšanu; Papildus sociālās garantijas pēc nostrādāta gada; Svētku dāvanas; Atmaksātus papildatvaļinājumus; Profesionālās un personīgās izaugsmes iespējas; Mūsdienīgu darba vidi; Darba alga no EUR 820 – 870 (bruto); Darba laiks maiņās no plkst. 8.00-22.00. CV lūdzam sūtīt uz e-pastu: cv@madara89.lv, ar norādi – pārdevējs Mūrmuižā, vai pieteikties personīgi pie veikala vadītājas vai WhatsApp mob.tel.nr. +371 20 380 874. Profesija: MAZUMTIRDZNIECĪBAS VEIKALA PĀRDEVĒJS Darba vietas adrese: LATVIJA, Stūris, Mūrmuiža, Kauguru pag., Valmieras nov. Darba laika veids: Maiņu darbs Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Tirdzniecība / Mārketings Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2024-07-02 Kontaktpersona: CV lūdzam sūtīt uz e-pastu: cv@madara89.lv Tālrunis informācijai: +371 20 380 874 Izglītības līmenis: Vispārējā vidējā izglītība

Pievienojies mūsu komandai! Valmieras novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) aicina darbā Valmieras novada Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes nekustamo īpašumu speciālistu/-i (dzīvojamo telpu īres jautājumos) (uz nenoteiktu laiku). Ja Tev ir vēlme: • nodrošināt Pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā Pašvaldības iedzīvotājiem; • administrēt Pašvaldības dzīvojamā fonda datu bāzi; • nodrošināt Pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanas programmas procesu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai un pagalmu labiekārtošanai; • koordinēt Pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas procesu; • izskatīt personu iesniegumus par palīdzības sniegšanu saistībā ar dzīvojamo platību, uzraudzīt un kontrolēt īres līgumu termiņu un nosacījumu izpildi; • nodrošināt darbu Dzīvokļu komisijā/apakškomisijās; un ja Tev ir: • otrā līmeņa profesionālā vai akadēmiskā augstākā izglītība (priekšroka tiks dota pretendentiem ar otrā līmeņa profesionālā vai akadēmiskā augstāko izglītību tiesību zinātnēs); • ar jomu saistīto normatīvo aktu pārzināšana un izpratne to pielietošanā; • valsts valodas prasmes augstākajā līmenī; • kompetences: ļoti labas organizatoriskās un saskarsmes spējas, analītiska un loģiska domāšana; precizitāte; augsta atbildības sajūta; prasme patstāvīgi pieņemt lēmumus; spēja argumentēt savu viedokli; prezentācijas prasmes; spēja strādāt individuāli un komandā; pašiniciatīva un spēja meklēt un piedāvāt jaunus risinājumus; • B kategorijas autovadītāja apliecība; mēs piedāvājam: • dinamisku, interesantu un atbildīgu darbu un ideju īstenošanas iespējas uz attīstību vērstā Pašvaldībā; • pamatalgu pārbaudes laikā 1165 EUR pirms nodokļu nomaksas, pēc pārbaudes laika 1226 EUR pirms nodokļu nomaksas; • iespēju saņemt atvaļinājuma pabalstu darba un dzīves līdzsvaram par labu darba sniegumu; • darba devēja līdzfinansētu veselības apdrošināšanu pēc pārbaudes laika beigām, kā arī citas sociālās garantijas/labumus atbilstoši darba rezultātam un normatīvajos aktos noteiktajam; • profesionālās pilnveidošanās un izaugsmes iespējas zinošu un atsaucīgu kolēģu komandā. CV, motivācijas vēstuli (līdz vienai A4 lapai datorrakstā Arial fontā, ar burtu lielumu “11”) un augstākās izglītības dokumenta kopiju, lūdzam iesniegt elektroniski, nosūtot uz personals@valmierasnovads.lv vai personīgi Valmieras novada pašvaldības Dokumentu pārvaldības un klientu apkalpošanas centrā, adrese Lāčplēša ielā 2, Valmierā, Valmieras novadā ar norādi „Nekustamā īpašumu speciālista/-es (dzīvojamo telpu īres jautājumos) amatam” līdz 2024.gada 17.jūlijam. Tālrunis papildu informācijai: 64207148. Informējam, ka pieteikuma dokumentā norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi atbilstoši fizisko personu datu aizsardzības regulējuma prasībām. Profesija: Nekustamā īpašuma SPECIĀLISTS Darba vietas adrese: LATVIJA, Lāčplēša iela 2, Valmiera, Valmieras nov. Darbības joma: Būvniecība / Nekustamais īpašums Pieteikto vietu skaits: 1 Aktuāla līdz: 2024-07-17 Kontaktpersona: CV un pieteikuma vēstuli lūdzam sūtīt uz e-pastu: personals@valmierasnovads.lv

Mūsu partneri