Lasīšanas laiks: 4 min
Aizvadītajā nedēļā — no 11. līdz 13. maijam — Valmierā norisinājās vērienīga starptautiska konference “Kultūra un radošums: vietas unikalitātē balstītas inovācijas reģionos” (Culture Matters Here. Cultivating Creative Place-based Innovation in Non-urban Communities). Tajā pulcējās aptuveni 130 dalībnieki no 26 valstīm, lai diskutētu par kultūras un radošo industriju nozīmi dzīves kvalitātes uzlabošanā, kopienu noturības stiprināšanā un inovatīvu attīstības modeļu veidošanā ārpus lielajām pilsētām.
Konferences galvenie organizatori bija Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) sadarbībā ar Koimbras Universitātes Sociālo pētījumu centru (Portugāle), Culture Action Europe, Eiropas Kultūras centru tīklu, Valmieras novada pašvaldību un Vidzemes Augstskolu. Pasākums noslēdza četrus gadus ilgu ES programmas “Apvārsnis Eiropa” projektu IN SITU, kura ietvaros veikta pētniecība un eksperimentālas iniciatīvas kultūras un radošo industriju inovāciju potenciāla stiprināšanai neurbānās teritorijās. Valmieras novads bija viena no sešām projekta “dzīvajām laboratorijām”.
Konferences atklāšanā uzstājās Austrālijas Adelaides Universitātes radošo industriju vadošā pētniece Sjūzena Lakmena (Susan Luckman) ar ievadrunu “Viss vecais atkal ir jauns: vietas unikalitātē balstītas inovācijas un vērtības radīšana mākslīgā intelekta laikmetā”. Paneļdiskusijās piedalījās arī ASV lietišķās ekonomikas pētnieks Timotijs Vojans, Kanādas NORDIK institūta pārstāve Džūda Ortiza un Portugāles Koimbras Universitātes pētniece Nensija Daksberija.
Trīs dienu garumā paralēlajās sesijās tika prezentēti vairāk nekā 40 pētījumi un praktiski piemēri. Diskusijas aptvēra plašu spektru: politikas un plānošanas ietvarus, vietējās kopienas zināšanu un mantojuma pārvaldību, bioreģionālās inovācijas, amatniecības un mūzikas tradīcijas, kultūras un veselības sadarbību, radošo industriju noturību, digitālo radošumu, spēles un lauku inovācijas.
Dalībnieki apmeklēja izpētes vizītes Valmieras novadā, tostarp Valmieras muzeju, laikmetīgās mākslas telpu “KURTUVE”, Valmieras teātri, inovāciju kvartālu un Valmiermuižu. Vakara programmā ietilpa Madaras Gruntmanes performance Valmieras teātrī un amatierkolektīvu koncerts Valmieras kultūras centrā.
Ko ieguva Valmiera un Latvijas kultūras sektors?
Liene Jakobsone, Valmieras novada Kultūras pārvaldes vadītāja:
“Valmieras novads noteikti ieguva redzamību. Mēs varējām profesionāli tīkloties ar Eiropas universitāšu un kultūras nozares speciālistiem. Ārpus Rīgas šāda decentralizācija ir ļoti svarīga, un šādi pētījumi ilgtermiņā palīdz to īstenot.”
Viņa uzsver sadarbību ar pētniekiem, kuri analizēja vietējo situāciju un piedāvāja risinājumus:
“Bija daudzas tikšanās, daudz jautājumu. Pētnieki analizēja mūsu situāciju un piedāvāja ieteikumus. Piemēram, viņi norādīja, ka radošās industrijas ir arī Valmieras stikla šķiedra. Aprunājāmies ar uzņēmumu un sākām domāt, ko ar to varam darīt tālāk. Parasti stikla šķiedru uztveram vairāk kā praktisku ražošanu, nevis radošu jomu, taču patiesībā ir neskaitāmi virzieni, kuros skatīties.”
Projektā izvēlētas divas iniciatīvas — Valmieras novada muižu tīkla izveide un LAUX stiprināšana kā tūrisma galamērķis.
Ilona Asare, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un Mākslu institūta zinātniskā asistente, kura četrus gadus piedalījās pētniecībā Valmieras novadā:
“Tas ir Eiropas mēroga pētījums, kurā Valmiera bija tikai viena daļa. Mēs salīdzinājām situāciju dažādās valstīs — Somijā, Īrijā, Islandē, Azoru salās un Horvātijā. Visur tika pētītas nelielas pilsētas un lauku teritorijas. Katrā vietā ir sava specifika, un kultūras sektoram bieži nākas aizstāvēt savu nozīmi, jo uz kultūru nereti skatāmies kā uz ekstru, ko varam atļauties tikai tad, kad esam nodrošinājuši visas pārējās vajadzības.“
Viņa norāda uz kultūras sociālo ietekmi:
“Mēs cenšamies pierādīt, ka kultūrai ir daudz būtiskāka loma. Reģionos sociālā ietekme bieži ir pat svarīgāka nekā tiešā ekonomiskā. To var salīdzināt ar māmiņu darbu — to neieskaita IKP, bet visi zinām, cik tas ir nozīmīgs.”
Pētījumi apliecinājuši, ka kultūra stiprina kopienu veiktspēju, pašcieņu un vitalitāti. Vietas unikalitātē balstīti produkti un pakalpojumi laika gaitā rada arī ekonomisku atdevi. Lauku teritorijās bieži darbojas individuāli entuziasti, kuriem trūkst sadarbības tīklu — Valmieras muižu tīkls ir labs piemērs veiksmīgai tīklošanai.
Konference uzsvēra, ka neurbānās teritorijās kultūras attīstību ietekmē vieta, ģeogrāfija un mantojums. Svarīga ir sadarbība un neformālie tīkli, kā arī strukturāls atbalsts bez pārmērīgas birokrātijas. Dalībnieki atzina, ka šādas diskusijas par kultūras lomu reģionu attīstībā ir būtiskas, bet joprojām nepietiekami aktualizētas Eiropas līmenī.
Konference ne tikai noslēdza veiksmīgu starptautisku projektu, bet arī deva jaunu impulsu sadarbībai un praktiskām iniciatīvām Latvijā un citur Eiropā, apliecinot, ka kultūra un radošums ir spēcīgs resurss reģionu attīstībai.
