Lasīšanas laiks: 4 min
Lai arī internetā un afišās lasāms, ka jaunā latviešu spēlfilma “Perfektie” kinoteātros būs skatāma no 13.februāra, valmieriešiem bija ekskluzīva iespēja to divos vakara seansos noskatīties jau pirmdien, 9.februārī. Un ne tikai noskatīties filmu, bet arī satikties ar radošo komandu, kas Valmierā bija ieradusies visai kuplā skaitā: režisors Dž. Dž. Džilindžers, producents Kristians Alhimionoks, aktrises Linda Kalniņa un Anete Kursīte un komponists Andris Vilcāns. Diezgan pilna bija arī skatītāju zāle, un tie, kas priekšroku deva filmai, nevis vēroja ziemas olimpisko spēļu mirkļus pie televizoru ekrāniem, pirms filmas varēja baudīt arī atspirdzinošo Mucho Más vīnu.
Šis septiņu cilvēku viena vakara stāsts veidots pēc itāļu režisora Paolo Dženovēzes slavenās filmas “Perfektie svešinieki” (2016) scenārija. Lai arī pagājuši 10 gadi, mainījies ir tikai telefonu izskats un iespējas, bet filmas tēma joprojām ir mūsdienīga, varbūt kļuvusi vēl aktuālāka. Liepājas teātrī tapusi arī režisora Rolanda Atkočūna izrāde „Pilnīgi svešinieki” (2020), kuru šī gada janvārī varēja noskatīties arī Valmierā.
Ja kādreiz mobilais telefons bija domāts tikai saziņai, tad tagad tajā ir viss: telefona numuri, modinātājs, foto, video, iepirkšanās iespējas utt. Tā ir mūsu dzīves melnā kaste!
Kopīgo vakariņu laikā viens no draugiem ierosina visiem nolikt uz galda telefonus un skaļi dalīties ar visām ienākošajām ziņām un zvaniem, jo visi taču tik ilgi un labi pazīst viens otru, ka nav nekā, ko slēpt no citiem. Kā izrādās – ir gan! Un kā vēl!
Filmas komanda atzīst, ka stāsts ir ļoti mūsdienīgs, sižets ir saprotams ikvienam cilvēkam, un skatītājs var identificēties ar jebkuru tēlu.
Bez jau iepriekš minētajām aktrisēm filmā spēlē arī tādi populāri latviešu aktieri kā Intars Rešetins-Pētersons, Mārtiņš Egliens, Dārta Daneviča, Dainis Grūbe, Jānis Āmanis un Liepājas teātra jaunā aktrise Santa Breikša.
Par aktieru izvēli stāsta režisors Dž. Dž. Džilindžers:
Lomu sadalījums bija bez kastingiem, vairāk uz intuīciju, pieredzi, aktieru pazīšanu, ko kurš var – tā mums tas pasjanss salikās. Tā kā teātrī nav prakses taisīt kastingus, tad mēģinu to darīt arī kino industrijā – netērēt lieki laiku, neaicināt 17 aktierus uz vienu lomu. Ja zini, ko gribi, ja pazīsti aktierus, tad ir vienkārši jājūt. Producenti ir pieraduši gadsimtiem ilgi strādāt ar aktieru atlasi, bet būtībā tas ir lieks darbs, daudz lieku ilūziju tiem aktieriem, kas piedalās kastingos…
Aktrise Linda Kalniņa, gatavojoties šai lomai, ir izpētījusi, ka pēc itāļu režisora scenārija tapušas apmēram 30 filmas interpretācijas visā pasaulē: Korejā, Ukrainā, Francijā, Meksikā, Spānijā… Tagad mēs esam lepni, ka šī filma ir arī Baltijas valstīs! Amerikā gan laikam nav, viņiem ir viss kaut kas cits, ar ko nodarboties… Man Dženovēzes filma palikusi atmiņā vairākus gadus pēc tās noskatīšanās tieši sižeta ziņā, tāpēc esmu priecīga, ka varēju piedalīties. Tagad arī mēs esam viena no valstīm, kur šī filma ir mūsu, latviešu aktieru, interpretācijā.
Režisors un producents dalās ar skatītājiem arī par filmas tapšanu:
Filmēšana notika Viļņā, jo tur ir labāki finansiālie nosacījumi, arī visa tehniskā komanda bija lietuvieši, izņemot igauņu operatoru. Tika filmēta gan Latvijas, gan Lietuvas un Igaunijas versija. Igaunijā filma “gaisā” ir jau mēnesi, to noskatījušies vairāk nekā 70 000 skatītāju. Latvijai kaimiņi jāpārspēj! Tāpēc iesakiet, lai nāk uz filmu radi, draugi un ienaidnieki… Filma ir tapusi par privātiem līdzekļiem, tā nav valsts finansēta, tāpēc ir svarīgi, lai skatītāji nāk uz kinoteātriem un lai mēs varam veidot šādas filmas arī turpmāk.
Aktrise Anete Kursīte atceras, ka viņai filmēšanās laiks bija ļoti skaists, bet tas nebūtu bijis iespējams bez savas bērnības draudzenes, kas, ilgi nedomājot, uz 12 filmēšanas, bet kopā 18 dienām Viļņā kļuva par brīnišķīgu auklīti Anetes tobrīd septiņus mēnešus vecajai meitiņai.
Gan Anete, gan Linda uzskata, ka katram cilvēkam jābūt savai privātajai telpai, kur cilvēks var pabūt tikai ar sevi. Lai cik mēs katrs esam publiski sociālajos tīklos, tāpat katram ir savi mazāki vai lielāki noslēpumi, ar kuriem negribas dalīties.
Komponists Andris Vilcāns uzskata, ka filma tik drīz nenovecos, to varēs skatīties arī pēc 10 gadiem, jo mēs nezinām, kurp mūs šīs mazās elektroniskās lietiņas aizvedīs…
Tikšanās noslēgumā tika izlozēti divi veiksmīgie, kas saņēma pikantā veikala Yes Yes balvas.
Pēc filmas noteikti ikviens aizdomājās, cik patiesi un godīgi esam pret saviem tuvākajiem cilvēkiem. Nav jābūt kreisajiem soļiem, nav jābūt pediņam, bet katram ir savi noslēpumi, katram skapī ir savi skeleti…
Vai iespējams un vai maz vajadzīgs par otru zināt visu?
