Valmieras Ziņas

Jāņu svinēšanas tradīcijas

Lasīšanas laiks: 7 min

Jāņi ir dainās visvairāk apdziedātā gadskārtu svinību norise. Ap 200 dainu stāsta par vasaras saulgriežu teiksmu Dievadēlu Jāni, bet viss Jāņu laiks, svinību norise, apdziedāšanās un līgošana aptver vairāk nekā 2000 dainu.

Zāļu diena – pirmssvētku diena

Šajā dienā sievietes uzpoš māju, tīra, slauka, kārto un gatavo ēst. Vīri sagādā meijas un ozolzarus  vainagiem.

Meijām ņem bērziņus, nekad alksni vai apsi, jo tas ir velna koks. Tur cieņā pīlādzi, kam katrai ogai krustiņš virsū, un tic tā spēkam.

Tur pīlādzi aiz galotnes un atmuguriski velk mājās no meža – tas pret ļaunumu. Ar meijām pušķo katru mājas stūrīti, lai nodrošinātu labklājību un namā neizceltos ugunsgrēks vai ļaunas sērgas. Pie griestiem sprauž dadzi ar deviņiem žuburiem, uz grīdas kaisa skalbes vai kalmes. Jaņos pie visām ieejām un griestiem, kā arī logos un atslēgas caurumos liek dadžus, nātres, mežrozītes un citus augus, kam ir asumi vai asa smaka, lai aizbaidītu sliktumu, slimības un neveiksmes. Ar ziediem kaisa ikdienā ejamās darba takas, ticot, ka tas vairo veiksmi.

Šajā dienā lasa Jāņu zāles, visizplatītākās ir nārbulis jeb zilgalvīte, vībotne, sarkanais āboliņš, buldurjānis, madara un asinszāle. Vāc dziedinošas zāļu tējas visam gadam. Augus liek žāvēties tā kā tie auguši, vai guļus, nekad nekar ar ziediem uz leju, jo tas augiem nepatīk.

Jāņos var pērties ar dažādām slotiņām, arī ne tik tradicionālām: vītola slota – sievietēm, lai iegūtu maģisku spēku, ceriņu slota – mīlestības enerģijas pastiprināšanai, priežu slota – spriedzes mazināšanai, jasmīnu slota – lai noskaņotos uz garīgumu, margrietiņu slota – iztēles raisīšanai.

Bagātīgi izpušķo arī pirti, pirts lāvu nobārsta ar ziediem, kas māk nopin zāļu paklāju. Pirtī pirms pēršanās ieziežas ar medu. Pēc pirts nopeldās vai izvārtās rasā. Apvelk tīras drēbes un savlaicīgi dodas gulēt.

Jāņu diena

Mājinieki laipni sagaida atbraucējus pie vārtiem un aplīgo, apdziedot visu ko redz. Līgotāji ienākot sētā dzied pretim un pasniedz ciemakukuļus. Ciemiņi palīdz saimniekiem svētku sagatavošanā.

Meitas un sievas pin raibus vainagus, lai būtu tik skaistas kā puķes un lai Dievs dod auglību, raženus, veselus bērnus. Puišiem un vīriem pin ozolzaru vainagus, lai tiem tiek ozola spēks un diženums. Neviena galva nevar palikt bez vainaga, senie latvieši ticēja, ka no dabas var smelt tās spēku, tāpēc ticam arī mēs!

Vīri izdomā, kur un kāds būs galvenais ugunskurs: kalna galā, dīķa malā, upes vidū uz salas vai uz plosta ezerā.

Vidzemnieki sagatavo vairākus ugunskurus visapkārt kalnam un vidū ceļ uguns kārti – pundeli, kuru pušķo ar meitu pītām vijām.

Naktī līgo no viena ugunskura uz nākamo, ejot pa saulei – pa apli ejot pulksteņrādītāja virzienā. Vīri gādā par malku.

Sagatavo saules ratu – metāla ratu notin ar auduma strēmelēm vai salmiem, piesūcina ar degmaisījumu. Ja nav rata var no salmiem veidot arī lelles, ko naktī sadedzina ugunskurā vai uz ugunsplosta, kopā ar tām iznīcinot arī savas neveiksmes.

Vīri no meijām izveido un iepriekš noskatītās vietās nostiprina vārtus saules pavadīšanai un  sagaidīšanai. Sameklē pērnā gada ozollapu vainagu, ko iekar vārtos un sadedzina.

Saimnieces vāra Jāņu zupu no jaunajiem zaļumiem. Čaklākie darba darītāji tiek dūšīgi pacienāti.

Ja svētku sagatavošanas darbi padarīti dodas nosnausties, lai vakarā būtu možs gars.

Jāņu vakars

Sāk daudzināt Jāni ar skaņām un trokšņiem. Ar dziesmām un instrumentu skaņām sauc vienkopus visus sabraukušos līgotājus.

Visas meitas un sievas uzpošas un liek galvās vainagus. Pagalma vidū divi puiši tur sakrustotas meijas, izveidojot simboliskus vārtus. Saimnieki aicina viesus pa pāriem iet cauri un pasniedz ūdeni un dvieli. Visi līgotāji simboliski nomazgājas, tā kļūstot par jāņubērniem.

Visi sadodas rokās un sastājas cieši aplī. Vidū stāv jāņutēvs, jāņumāte, klātesošie Jāņi un Līgas  – aplis tos sargā. Visus apdzied, sievas appušķo vīrus ar ozollapu vainagiem un pateicas par ikgadējo Jāņa ierašanos. Visi Jāņa daudzinātāji šajos svētkos kļūst par Jāņa pārstāvjiem uz zemes un viņa gribas piepildītājiem.

Saimnieki pasniedz vakariņas ar sieru un alu. Šai reizē nav jābūt bagātīgi klātam galdam, jo pie galda nav laika ilgi sēdēt.

Uzsāk līgot un dziedāt jāņudziesmas. Aplīgo cits citu, dod viens otram jāņuzāles, apmētā ar zālēm, tas dod svētību. Aplīgo dažādas mājas vietas, lietas un kustoņus, uzliek vainagu akai, kūtij, pirtij un bišu mājvietām.

Apstaigā, arī apskrien un aplīgo dārzus, laukus, pļavas un apsprauž ar pīlādžu un citiem zariem.

Pulcējas pie dižākā ozola un apdzied to. Izdzied ozolam veltītas dziesmas un iziet rotaļas. Kam ozola nav, to kopīgi iestāda.

Kopīgi dodas uz iepriekš noskatītu vietu pavadīt sauli. Saules pavadīšanas vietā ierodas jau laikus, lai paspētu izdziedāt kaut daļu no daudzajām dziesmām par sauli. Saules dainu vākšana ir bijusi kādreizējās prezidentes V. V. Freibergas aizraušanās, viņas grāmatā “Saules dainas” ietvertas 4137 dainas.

Jāņu nakts

Kad saule pavadīta, parasti, ieņem vietu augstākajā vietā – kalna galā – kur uguņi.

Bieži vien vairākām paaudzēm ir bijis viens un tas pats Jāņu kalns. Kalnā uzturas visu nakti – tas dod veselību. Jāņutēvam tiek īpašs gods aizdedzināt ugunskuru, jo uguns ir saules atspulgs. Uguni aizkurot ziedo siera gabaliņus, alus lāsi, maizi, jāņuzāles, pērnos vainagus, viju. Uguni uztur visu nakti, lai nepārtraukti apspīdētie lauki būtu ražīgi un jāņubērni – veseli. Senie latvieši ticēja, ka tumsā vairojas ļaunie spēki, bet gaismā – labie, tāpēc gaismas pavediens nedrīkst pārtrūkt. Kurzemnieki peldina Saulīti jūrā – palaiž degošu plostu vai mucu.

Laiž uguns ratu – aizdedzinātu darvotu salmu, pakulu vai lupatām aptītu metāla riteni – Saules simbolu. To ripina lejā no kalna, ja iespējams upē vai ezerā. Kā rats ripo, tāds būs gads.

Jāņubērni, rokās sadevušies, apļos staigā ap uguni vai ozolu un līgo, iet rotaļās, sit bungas un grabina zvārguļus. Vārds līgo ietver sevī arī nozīmi būt kustībā, nomodā, līgoties, staigāt, bradāt, lēkāt, skriet.

Godina Jāni, ar to domājot vasaras gadalaiku, godina visu labo, ko tas atnes un dara. Kopā sanākot svinētāji sadziedas – var pat sākties dziesmu karš ar apdziedāšanos, sadaloties divās grupās un sacenšoties, kurš vairāk dziesmu zin.

Pulcējas ap galdu, uz kura daudz sveču. Liek uz galda visus cienastus, ciemakukuļus, dzerienus un citus īpaši gatavotus ēdienus. Var kopīgi cept gaļu ugunskurā vai uz akmeņiem. Gaļu iepriekš ierok bedrē un nakts vidū svinīgi izrok.

Notiek jautri danči, parasti pa pāriem vai riņķu riņķošana, visiem sadodoties rokās.

Visas naksts laikā neļauj ugunij izdzist un visu nakti mājās dedzina sveces. Ja līgošana notiek jūras vai ezeru tuvumā, palaiž ūdenī jāņuzālēm rotātu plostu ar jāņuguni.

Iet dažādās rotaļās, kur notiek virzība pa apli, jo tas ir Jāņu simbols.

Dzied un sasaucas ar kaimiņiem. Jāņubērni dziedādami dodas pārgājienos ar lāpām, jāņuzālēm un ciema kukuļiem.

Ciemojas pie kaimiņiem, lai dzīvotu bez ķīviņiem. Apmētā tos ar jāņuzālēm, kuras met arī uz gultām, guļošajiem parasti tiek nātres.

Puiši rūpīgi noskata meitas, vīri sievas, un otrādi. Īstās pusītes atrašanai tiek izmantoti dažādi zīlēšanas paņēmieni.

Jāņos tic brīnumiem un meklē papardes ziedu, kas to atrod tam piepildās visas vēlēšanās un šis cilvēks ir laimīgs, parasti, to dodas meklēt divatā, bet var iet arī viens.

Meklē jāņtārpiņus, jo tie nes laimi.

Meitas pirms saullēkta iet uz avotu, tur līgo un pateicībā ziedo ūdenim vainagu vai pušķi, mazgā muti lai būtu skaistas, un cenšas ūdens atspūlgā ieraudzīt nākamā līgavaiņa attēlu. Jāņunakts pelde ir tikpat svarīga jāņunakts sastāvdaļa kā ugunsiekuršana, jo saulgriežu naktī ūdenim piemīt īpašs spēks. Jāņu naktī iet peldēties, lai būtu stiprs un vesels. Līdz Jāņiem peldēties nedrīkst, jo ūdens vēl nav noziedējis.

Jāņu naktī neguļ, īpaši jaunas meitas un puiši, jo citādi labība sakrīt veldrē, laime aiziet garām un nākas cīnīties ar visādiem mošķiem un sērgām.

Senie latvieši ticēja, ka ar apdziedāšanos uz cilvēku, lopiņu vai augu iedarbojas atgriezeniskā maģija un tiek atvairīts dziesmā pieminētais. Piemēram, ja puišus apdziet par sliņķiem, tie kļūst čakli.

Īpaša nozīme ir arī rasai, tajā mazgā acis, lai tās labi redz, slapina matus un seju, lai būtu skaistums un veselība. Vārtās pa rasu. Enerģētiski vispēcīgākā rasa ir saullēkta laikā – tādā vārtoties, iegūst spēku uz ilgu laiku.

Pēc Jāņu nakts izdarībām īpaši svinīgi ar dziesmām sagaida sauli, jo ne tikai līgotāji, bet arī pati saule uzsāk jaunu loku debesu kalnā.

Aktuālais jautājums

Kas, jūsuprāt, ir Valmieras sports nr.1?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Biedrība “Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “ZELDA” (turpmāk RC ZELDA), reģ. Nr. 40008114387 aicina darbā atbalsta personu lēmumu pieņemšanā – sociālo mentoru Valmieras novadā pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Kas ir Atbalsta personas pakalpojums lēmumu pieņemšanā? Atbalsta personas pakalpojums lēmumu pieņemšanā ir personai ar garīga rakstura traucējumiem sniegts atbalsts lēmumu pieņemšanā, lai palīdzētu viņai vienlīdzīgi ar citiem sabiedrības locekļiem īstenot savu tiesībspēju un rīcībspēju. Atbalsts lēmumu pieņemšanā ļauj personai paust savu gribu, izvēli, plānot un pašai pieņemt lēmumus par savu dzīvi, veselības un sociālo aprūpi, finansēm un īpašumiem, kā arī palīdz personai paplašināt savu dabisko atbalsta loku, palīdz pilnveidot spējas pārstāvēt sevi un aizsargāt savas tiesības un intereses. Pakalpojuma ietvaros atbalsts tiek nodrošināts 6 dzīves jomās: tiesību un interešu aizstāvības jomā, finanšu jomā, ikdienas dzīves jomā, veselības aprūpes jomā, sociālā aprūpes jomā un atbalsta loka veidošanā. Atbalsta personas lēmumu pieņemšanā galvenie darba pienākumi: atbalsta sniegšana lēmumu pieņemšanā personām ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – atbalstāmajām personām); atbalstāmo personu atbalsta plāna sagatavošana, balstoties uz stipro pušu un vajadzību izvērtēšanu; palīdzība atbalstāmajām personām apzināt un piesaistīt nepieciešamos resursus, veicinot atbalstāmo personu motivāciju lēmumu pieņemšanā un saistīto problēmu risināšanā; palīdzība dokumentu sagatavošanā iesniegšanai valsts un pašvaldību institūcijās; atbalsta loka veidošana atbalstāmajām personām; atbalstāmās personas patstāvīgai dzīvei nepieciešamo lēmumu pieņemšanas prasmju attīstīšana un veicināšana (t.sk. nodrošināt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju un sniegt to atbalstāmajai personai saprotamā veidā un valodā, kā arī sniegt nepieciešamo atbalstu, lai atbalstāmā persona varētu paust savu gribu un izdarīt patstāvīgu izvēli); iknedēļas saturisko atskaišu un mēneša atskaites – atbalsta personas pakalpojuma uzskaites lapas sagatavošana. Prasības kandidātam: pirmā vai otrā līmeņa augstākā izglītība sociālajā darbā, sociālajā aprūpē, sociālajā rehabilitācijā, psiholoģijā, tiesību zinātnēs vai citās sociālajās vai humanitārajās zinātnēs; vēlamas pamatprasmes un pieredze darbā un komunikācijā ar personām ar garīga rakstura traucējumiem; labas latviešu valodas zināšanas (augstākā līmeņa 2. pakāpe (C2)); pamatzināšanas par valsts pārvaldi un prasme sagatavot dokumentus valsts un pašvaldību institūcijām; prasme strādāt ar datoru; prasme strādāt gan individuāli, gan komandā; spēja plānot savu darbu individuāli; augsta saskarsmes kultūra, komunikabilitāte, empātija, tolerance un atvērtība jaunām idejām. Atbalsta personai nepieciešamās kompetences: iecietība pret personām ar garīga rakstura traucējumiem, lai veidotu veiksmīgu kontaktu; spēja analizēt situāciju un identificēt iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus pret atbalstāmo personu; spēja strādāt komandā un piemēroties mainīgiem darba apstākļiem; spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus, komunicēt, risināt problēmas un konfliktus; spēja motivēt atbalstāmo personu pārmaiņām; spēja plānot un organizēt savu darbu; augsti ētikas standarti. Mēs piedāvājam: Pilna vai nepilna laika darba slodzi ar summēto darba laiku; Veselības apdrošināšana; Nodrošinām darba datoru, kā arī telefona un interneta pieslēgumus; Darba laiks tiek organizēts, pamatojoties uz katrai atbalstāmajai personai izstrādātu atbalsta plānu; Atalgojumu 7.73 EUR/h pirms nodokļu nomaksas, slēdzot ar personu terminētu darba līgumu, nodrošinot visas sociālās garantijas (darba līguma termiņš 31.12.2024. ar iespēju līgumu pagarināt); Ar darbu saistīto izdevumu atmaksa (degviela, sabiedriskā transporta biļetes, kancelejas preces u.tml.); Apmācību pirms darba uzsākšanas, regulāru pakalpojuma koordinatora, sociālā darbinieka un citu RC ZELDA speciālistu atbalstu ikdienas darbā, kovīzijas vai supervīzijas. Darba vietas adrese : Mārupes iela 4, Rīga un visā Latvijas teritorijā. Pieteikumu ar CV un motivācijas vēstuli lūgums sūtīt: zelda@zelda.org.lv  Profesija: Sociālais MENTORS Algas izmaksas veids: Stundas tarifa likme Darba vietas adrese: LATVIJA, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Summētais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Veselības aprūpe / Sociālā aprūpe Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Aktuāla līdz: 2024-06-03 Kontaktpersona: Tālrunis: 67442828 E-pasts: zelda@zelda.org.lv Izglītības līmenis: 1.līmeņa profesionālā augstākā izglītība

Pievienojies mūsu komandai! Valmieras pirmsskolas izglītības iestāde “Sprīdītis” aicina darbā skolotāja palīgu uz noteiktu laiku (40 stundas nedēļā jeb 1,0 likme).  Darba vietas adrese: Rūpniecības iela 29, Valmiera, Valmieras novads. Ja Tev ir vēlme: • veikt bērnu aprūpi ikdienā; • sadarboties ar grupas skolotājām, sniegt atbalstu bērniem mācību jomu apguvē; • veidot bērnos kulturālas uzvedības un higiēnas iemaņas; • rūpēties par bērnu dienas režīma ievērošanu; • nodrošināt telpu, inventāra tīrību un kārtību; un ja Tev ir: • vismaz vispārējā vidējā izglītība (vēlams auklītes sertifikāts vai praktiskā pieredze darbā ar bērniem); • valsts valodas prasmes atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām; • kompetences: prasme plānot, organizēt un kvalitatīvi veikt savu darbu, disciplinētība; pozitīva, radoša un atbildīga attieksme pret darbu; psiholoģiskā noturība un augsta saskarsmes kultūra; mēs piedāvājam: • pamatalgu pārbaudes laikā 702 EUR pirms nodokļu nomaksas, pēc pārbaudes laika 731 EUR pirms nodokļu nomaksas; • darba devēja līdzfinansētu veselības apdrošināšanu pēc pārbaudes laika beigām, kā arī citas sociālās garantijas/labumus atbilstoši darba rezultātiem un normatīvajos aktos noteiktajam; • drošu, estētisku un sakārtotu darba vidi. Profesionālās darbības aprakstu (CV), pieteikuma vēstuli gaidīsim līdz 2024. gada 27.maijam personīgi (adrese: Rūpniecības iela 29, Valmiera, Valmieras novads) vai e-pastā spriditis@valmiera.edu.lv. Tālrunis papildu informācijai: 64231434. Informējam, ka Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai konkursa kārtībā noteiktu vakancei atbilstošāko kandidātu, atbilstoši fizisko datu aizsardzības regulējuma prasībām. Profesija: SKOLOTĀJA PALĪGS Darba vietas adrese: LATVIJA, Rūpniecības iela 29, Valmiera, Valmieras nov. Darba veids: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Izglītība / Zinātne Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Aktuāla līdz: 2024-05-27 Kontaktpersona: CV, piet.vēst.un izgl.dok.kopijas ar norādi sūtīt uz spriditis@valmiera.edu.lv, 64231434. Izglītības līmenis: Vispārējā vidējā izglītība

Mūsu partneri