Lasīšanas laiks: 3 min
Neskatoties uz brāzmaino ziemeļu vēju, trešdien, 22.aprīlī, uz Svētā Sīmaņa baznīcu vakarpusē no visām pilsētas pusēm pa vienam un bariņos plūda cilvēki, lai baudītu vīru kora “Imanta” koncertu. Lai arī korim šī nav apaļa jubileja, koncerts bija ļoti vērienīgs un daudzveidīgs, jo klausītājus priecēja ne tikai spēcīgās vīru balsis, bet arī kora draugi: Valmieras Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) pūtēju orķestris, draudzes koris “Avots” un pretstats “Imantas” spēkam un stiprumam – sievišķīgais duets – čelliste Ilze Petrovska un Ilona Aļļena (balss un taustiņinstrumenti).
Kāpēc koncerts notiek darbdienas vakarā? To skatītājiem atklāja viens no kora basiem un šī vakara pasākuma vadītājs Egils Juitinovičs: 1952.gadā tieši 22.aprīlī diriģents Elmārs Vikmanis nolēma, ka jādibina vīru koris, un mūsu brīnišķīgā diriģente Marika Rolmane šo vēsturisko faktu garām nelaiž! Koris ir dzīvs organisms, un, lai tas pilnvērtīgi funkcionētu, vajag ne tikai diriģenti, nepieciešams arī vokālais pedagogs, kas mums ir Solvita Eliņa, un koncertmeistare – Līga Ivāne. Esam pateicīgi, ka šodien, lai iepriecinātu gan mūs, gan klausītājus, ir ieradušies burvīgi viesi, kas nav nākuši ar dārgām mantām, bet ar kaut ko daudz vērtīgāku – savu klātbūtni un talantu.
Vēl nozīmīgs pamatakmens kora vēsturē ir 1955.septembrī diriģenta Viestura Liepiņa sakomponētā dziesma ar Andreja Pumpura vārdiem – “Imanta”. Šī dziesma tika iekļauta ne tikai koncertu repertuārā, bet kļuva arī par kora nosaukumu, un ar to tika atklāts arī šis 74. dzimšanas dienas koncerts.
Gunāra Geduševa vadītā BUB pūtēju orķestra melodijas skanēja spēcīgi un pārliecinoši, bet, salīdzinot ar “Imantu”, viņi vēl ir bērni. Abu kolektīvu vecuma starpība ir diezgan ievērojama, jo pūtējiem ir tikai 4 gadiņi… Cik gadu ir baznīcas draudzes korim “Avots”, neviens nestāstīja, un dziedātājus arī nevarēja skatīt vaigā. Viņu sveicieni jubilāriem skanēja vairākus metrus virs koncerta apmeklētāju rindām.
Dueta skanējumu nevar salīdzināt ar kori vai orķestri, bet Ilonas Aļļenas un Ilzes Petrovskas dziesmas koncerta apmeklētājus apbūra ar mīlestību, ilgām un tādu kā romantisku smeldzi. Viņu izpildījumā skanēja Imanta Kalniņa “Buramdziesmiņa”, Aivara Lapšāna “Kad tu pie manis”, angļu komponista Edvarda Elgara “Sveiciens mīlestībai” un citas tikpat dvēseliskas dziesmas. Savu saistību ar kori un citiem viesiem Ilona Aļļena atklāja tikai koncerta beigās: Es, Ilze, diriģente Marika, koncertmeistare Līga, Gunārs un Mārtiņš no orķestra – mūs saista sena draudzība, jo mēs visi esam Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas izauklēti. Šīs saknes skaisti turpina augt mūzikā. Savukārt ar vienu no kora baritoniem Ilonu saista asinsradniecība – “Imantā” dzied viņas brālis.
Man aprīlī ir jābūt mājās, man aprīlī ir jāpārnāk – tā kora “Imanta” dziedātajā dziesmā. Šajā vakarā katrs – gan paši jubilāri un pārējie koncerta dalībnieki, gan pasākuma apmeklētāji aizgāja mājās apgarotāki, priecīgāki, gaišāki…
