Lasīšanas laiks: 6 min
Lai ikdienā justos labi un spētu veiksmīgāk atvairīt saslimšanas, organismam ir būtiski uzņemt visas nepieciešamās minerālvielas un vitamīnus. Tādēļ pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs ir īpaši svarīgs. Tomēr diemžēl ne vienmēr spējam pareizi un pilnvērtīgi saplānot savu ēdienkarti. Kuru minerālvielu un vitamīnu visbiežāk mums pietrūkst, kuri ir aktuāli šajā gadalaikā un kā tos pareizi uzņemt? Stāsta BENU Aptiekas farmaceite Baiba Prindule.
Magnijs – pret krampjiem un stresu
Magnijs ir viena no tām minerālvielām, kura organismā ir nepieciešama visu laiku, neskatoties uz sezonalitāti. Ņemot vērā to, ka tā salīdzinoši ātri tiek izvadīta no organisma, bieži vien rodas nepieciešamība to uzņemt papildus, īpaši, ja uzturs nav sabalansēts un pilnvērtīgs vai ir īpaši liela fiziska un garīga slodze. Magnijs ir minerālviela, kas iesaistās ļoti daudzos bioķīmiskos procesos organismā. Tas ir nepieciešams gan DNS un RNS sintēzei, gan reproduktīvajai sistēmai, regulē muskuļu kontrakcijas, asinsspiedienu, nervu impulsu pārvadi un daudzas citas nozīmīgas funkcijas. Ikdienā magniju visbiežāk lieto tieši pie muskuļu krampjiem, muskuļu saspringuma, stresa un noguruma.
Magniju deficīta gadījumā vislabāk ir uzņemt atsevišķi, nevis kompleksu veidā, lai sasniegtu optimālu devu, jo bieži vien vitamīnu kompleksos tā ir salīdzinoši zema. Pēc Eiropas vadlīnijām dienas deva ir 375 mg, ko var uzņemt gan vienā reizē, gan dalīti.
Ja ikdienā cilvēks ēd sabalansēti, uzņem pārtiku no visām makroelementu grupām un veic ikdienas fiziskās aktivitātes, papildus uzņemt magniju nebūtu nepieciešams. Tomēr, ja ir palielināts stresa līmenis, biežas un intensīvas fiziskās aktivitātes vai arī muskuļu krampji, tad magniju būtu ieteicams uzņemt papildus. No pārtikā lietojamiem produktiem magnijs visvairāk ir zaļajos dārzeņos, īpaši spinātos, arī riekstos, sēklās un pilngraudu produktos.
Dzelzs – pārbaudi, ja nomoka nespēks
Tāpat kā magnijs, arī dzelzs iesaistās daudzos bioķīmiskajos organisma procesos. Tā piedalās skābekļa transportēšanā organismā, veidojot hemoglobīnu, DNS sintēzē un citos procesos, stāsta farmaceite B. Prindule. Viens no biežākajiem dzelzs trūkuma signāliem varētu būt pastāvīgs nogurums, bieža žāvāšanās, nespēks, bālums. Lai to konstatētu, vispareizāk būtu veikt asins analīzes, nosakot gan hemoglobīna, gan arī feritīna līmeni. Par dzelzs uzņemšanu ir īpaši jāpiedomā veģetāriešiem un vegāniem, ja uzturs nav pārdomāts un sabalansēts un netiek pietiekami uzņemti mikroelementi, tostarp dzelzs.
Pārtikā uzņemtā dzelzs iedalās divos veidos – hēma un nehēma. Hēma dzelzij ir vislabākā uzsūkšanās organismā, un visvairāk tās ir tādos pārtikas produktos kā gaļa un zivis. Savukārt nehēma dzelzs – graudaugos, pākšaugos, augļos un dārzeņos. Taču nehēma dzelzs sliktāk uzsūcas, jo to ļoti ietekmē citu pārtikas produktu klātbūtne. Dzelzs ieteicamais daudzums dienā pēc Eiropas vadlīnijām ir noteikts 14 mg. Ikdienā to var uzņemt ar kompleksajiem vitamīniem vai arī atsevišķi. Savukārt, ja ir jau noteikts dzelzs deficīts, to būtu ieteicams uzņemt atsevišķi, turklāt ir jāievēro intervāls ar noteiktiem pārtikas produktiem, piemēram, piena produktiem, kafiju, tēju un kalciju. Dzelzi ir ieteicams uzņemt kopā ar skābu sulu vai askorbīnskābi, kas palīdz tai labāk uzsūkties organismā.
Cinks – imunitātes stiprinātājs
Cinks cilvēka organismā atbild par augšanu, attīstību un imūnās funkcijas nodrošināšanu. Tas ietekmē visus cilvēka orgānus un šūnas. Tas arī stimulē imunitāti pret vīrusiem, tostarp pret saaukstēšanos izraisošajiem un herpes vīrusu. Cinka trūkuma gadījumā var būt sliktāka brūču dzīšana un pasliktināta nakts redzamība. Cinka deficīts visbiežāk rodas tieši hronisku saslimšanu, kairinātās zarnas sindroma gadījumā, kā arī pie nopietnām imūnās sistēmas saslimšanām, ko ir apstiprinājis ārsts. Cinka daudzumu organismā samazina arī tāds faktors kā alkohola lietošana un vecums.
Cinka diennakts deva pēc Eiropas vadlīnijām ir noteikta 10 mg. To parasti uzņem vienā reizē un var uzņemt gan atsevišķi, gan ar kompleksajiem vitamīniem. No pārtikas produktiem cinks ir sastopams sarkanajā gaļā, jūras produktos (īpaši siļķēs un austerēs), zirņos un pupās.
Selēns – enzīmu darbībai
Selēns ir svarīgs mikroelements imunitātei un dažādu organisma enzīmu darbībai, skaidro farmaceite. Selēns iesaistās arī vairogdziedzera regulācijā un pretiekaisuma procesā. Tas netieši piedalās arī brūču dzīšanas procesā un ir viens no antioksidantiem – aizsargājot šūnas no bojājuma.
Selēna noteiktā dienas deva pieaugušam cilvēkam ir 55 mikrogrami. To var uzņemt vienas reizes devā, vislabāk pēc ēšanas, atsevišķi vai arī komplekso vitamīnu veidā. Svarīgi ir selēnu nepārdozēt! Pārtikā selēns ir atrodams jūras produktos, gaļā, graudaugos un piena produktos, kā arī riekstos, īpaši Brazīlijas.
Slavenais D vitamīns
D vitamīns ir svarīgs ne tikai tumšajā gada laikā, bet visu gadu, uzsver B. Prindule. Lai gan var likties, ka vasaras laikā tas tiek uzņemts pietiekami, bieži vien šis uzskats ir ļoti maldīgs. Tādēļ vispareizāk pirms D vitamīna lietošanas ir noteikt tā daudzumu asins analīzēs. Saņemot šo analīžu rezultātus, var sākt pielāgot devu, lai lietotu vai nu uzturošu, vai arī paaugstinošu devu.
D vitamīns organismā iesaistās ļoti daudzos procesos, piemēram, palīdz uzturēt veselus kaulus, nodrošinot kalcija regulāciju, nodrošina organisma imūno reakciju un iesaistās iekaisumu procesu mazināšanā. Īpaši svarīgi ir to lietot bērniem jau no zīdaiņa vecuma, lai neattīstītos rahīts.
Ikdienā pieaugušam cilvēkam vajadzētu uzņemt 2000-4000 S.V. D vitamīna. Ja D vitamīna līmenis asinīs nav noteikts, var lietot 2000 S.V., taču, ja ir zināms, ka tas ir pazemināts – 4000 S.V. vai kā ir pielāgojis ārsts. Šo vitamīnu ir jāturpina lietot arī vasaras periodā vismaz 2000 S.V. Pretējā gadījumā lielākajai daļai iedzīvotāju, atsākot to lietot tumšajā laikā, D vitamīna līmenis visbiežāk atkal ir nokrities un ir jāsāk devu pielāgošana. Tāpēc ir ieteicams to uzturēt. Optimāls D vitamīna līmenis asinīs ir 45-55ng/mL.
D vitamīnu ir iespējams uzņemt arī ar pārtiku – tas ir olās (īpaši dzeltenumā), aknās, sviestā, zivju eļļa. Tomēr pārtikas produkti satur salīdzinoši mazu daudzumu D vitamīna, tāpēc uzturēt ar to optimālu līmeni būtu ļoti sarežģīti. D vitamīnu būtu ieteicams uzņemt kopā ar pārtiku vai pēc ēšanas, jo tas ir taukos šķīstošais vitamīns un ar pārtiku labāk uzsūksies organismā.
C vitamīns – antioksidants
C vitamīns ir viens no antioksidantiem. Tas palīdz cilvēka organismā uzsūkties dzelzij, piedalās kolagēna un karnitīna sintēzē, kā arī iekaisumu mazinošos un citos svarīgos organisma procesos.
C vitamīnu ikdienā var pietiekamā daudzumā uzņemt ar pārtiku. Tas sastopams citrusaugļos, paprikā, zemenēs, tomātos, brokoļos. Tomēr, ja C vitamīnu ir nepieciešams uzņemt papildus, talkā nāks uztura bagātinātāji, kas ir pieejami daudz un dažādās formās. To var uzņemt neatkarīgi no ēdienreizēm, tomēr personām ar jutīgāku gremošanas sistēmu labāk C vitamīnu uzņemt pēc ēšanas.
Pēc Eiropas vadlīnijām C vitamīna dienas deva ir noteikta 80 mg, tomēr visbiežāk tiek uzņemta dienas deva, kas atbilst 500 mg. Slimošanas laikā C vitamīna devu var palielināt, tomēr jāatceras, ka lielās devās C vitamīnu (ap 2-3 gramiem dienā) nav ieteicams uzņemt ilgstoši!
Jāatceras, ka lielāko daļu minerālvielu un vitamīnu ikdienā var uzņemt ar pārtiku, tāpēc primāri ir jārūpējas par pilnvērtīgu, sabalansētu un krāsainu uzturu, uzsver farmaceite B. Prindule. Papildus vitamīnu un minerālvielu lietošanu var sākt apsvērt slimošanas laikā vai arī, ja ir novēroti kādi simptomi, kas liecina par kāda mikroelementa trūkumu organismā. Vienīgais izņēmums, uz ko tas varētu neattiekties, ir jau iepriekš pieminētais D vitamīns.
