Valmieras Ziņas

Pieci mīti par Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu

Gatavošanās 25.maijam, kad stājas spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), atklāj ne vienu vien “robu” uzņēmēju zināšanās par personas datu apstrādi. Aptauja, kas veikta pēc zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” un IT uzņēmuma “Squalio” pasūtījuma, liek secināt, ka trūkst izpratnes par ļoti svarīgiem GDPR aspektiem.

Tieši tādēļ “Sorainen” un “Squalio” ir sagatavojis apkopojumu par izplatītākajiem mītiem, kas saistās ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu un personas datu apstrādi.

Mīts: Mūsu uzņēmumā personas datus neviens neapstrādā

Patiesība: Lai uzņēmums veiksmīgi darbotos, nepieciešami darbinieki, tādēļ personas dati personālvadības vajadzībām tiek apstrādāti teju ikvienā uzņēmumā, tostarp arī atlasot jaunus darbiniekus. Taču aptaujā, ko veica pētījumu kompānija “Norstat Latvija”, 41% aptaujāto uzņēmumu norādīja, ka personas datus neapstrādā, kad tiem tika taujāts par darbībām, kas veiktas, lai sagatavotos GDPR. Vienlaikus tikai katrs otrais uzņēmējs (52%) norādīja, ka personas datus apstrādā personālvadības vajadzībām, bet tikai katrs divpadsmitais (8%) minēja rekrutēšanas un atlases procesus.

“Darbinieku pieņemšana, atlaišana, darba laika uzskaite šķiet tik pašsaprotamas norises, ka, iespējams, nemaz neiedomājamies par to detaļām, proti, par uzkrāto informāciju par cilvēkiem, kuri strādā vai vēlas strādāt mūsu uzņēmumā. Tādēļ ikvienam uzņēmējam līdz 25.maijam ir vērts pārdomāt to, kādus personas datus un kur glabājam, kam tie pieejami, kādiem nolūkiem tos izmantojam,” uzsver “Sorainen” pārstāve, zvērināta advokāte Ieva Andersone.

Mīts: par GDPR pārkāpumiem īpaši lielu sodu nav

Patiesība: Vispārīgā datu aizsardzības regula paredz ļoti bargus sodus par personas datu apstrādes pārkāpumiem, proti, tie var sasniegt 4% no uzņēmuma globālā apgrozījuma vai 20 miljonus eiro. Veiktajā aptaujā tikai katrs ceturtais uzņēmējs (25%) pareizi norādīja maksimālo soda apmēru.

“Manuprāt, ir visai satraucoši, ka 60% no mūsu aptaujātajiem uzņēmējiem bija grūti sniegt atbildi par GDPR noteiktajiem maksimālajiem sodiem. Jo tas nozīmē, ka netiek novērtēta personas datu izmantošanas nopietnība un problēmu gadījumā finansiālās sekas var būt ļoti nepatīkamas,” uzsver “Squalio” pārstāvis Mareks Gruškevics.

Mīts: Par datu apstrādes pārkāpumiem atbildēs valde, uzņēmuma vadītājs un īpašnieks

Patiesība: Likuma priekšā pilna atbildība ir datu pārzinim, proti, uzņēmumam, no kura līdzekļiem būs sedzami arī visai ievērojamie sodi par GDPR pārkāpumiem. No aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem tikai 16% pilnīgi pareizi norādīja, ka vispirms par pārkāpumu atbildīgs ir uzņēmums, bet katram piektajam (18%) nebija zināms, kurš atbildēs par GDPR pārkāpumiem.

“Katram, kurš uzņēmumā apstrādā personas datus, jārūpējas, lai tas tiktu darīts droši un atbilstoši GDPR prasībām. Lai arī uzņēmums samaksās sodu par datu apstrādes pārkāpumiem, valdes loceklis var būt atbildīgs par radītajiem zaudējumiem Komerclikumā paredzētajā kārtībā, bet darbiniekiem iespējama disciplināratbildība. Ja rūp uzņēmuma drošība un reputācija, svarīgi arī turpmāk regulāri pārskatīt datu apstrādes politiku, IT risinājumus un izglītot darbiniekus par drošu personas datu apstrādi,” atgādina Andersone.

Mīts: Piederība arodbiedrībām nav sensitīvi personas dati, bet maksājumu kartes numurs – ir

Patiesība: Atbilstoši GDPR, sensitīvi dati ir informācija par cilvēka rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko vai politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī ar veselību vai seksuālo dzīvi saistītas ziņas. Nenoliedzami, maksājumu kartes numurs tāds nav. Tā ir vienkārši rūpīgi glabājama personīgā informācija, kuras nozaudēšana var radīt nopietnas finanšu sekas.

Savukārt ziņas par piederību arodbiedrībai tieši tāpat kā politiskie uzskati, ticība, seksuālā orientācija noteiktās situācijās var pakļaut cilvēku diskriminācijai vai atšķirīgai attieksmei darba tirgū, tādēļ šie ir īpašas kategorijas dati, kuru apstrāde tiek ierobežota. Pārkāpumu gadījumā var tikt piemērots arī bargāks sods.

“Uzņēmējiem ir ļoti svarīgi pārzināt konkrētas īpašo datu kategorijas, lai pat nejauši neizdarītu kādu pārkāpumu, piemēram, attiecībā pret darbiniekiem. Ieteiktu arī par sensitīviem dēvēt vien tādus datus, kas tādi ir arī normatīvo aktu izpratnē, nevis jebkuru privātu, svarīgu un sargājamu personisko informāciju. Tad nebūs pārpratumu ne par maksājumu kartēm, ne arī par personas kodiem,” skaidro zvērināta advokāte.

Mīts: digitālajā vidē personas dati “neceļo”

Patiesība: lielākā daļa cilvēku digitālajā apritē esošo informāciju, pēc kuras var identificēt konkrētu personu, neuztver līdzīgi kā telefona numuru, adresi vai personas kodu. Tā šķiet bezpersoniska, kaut arī patiesībā ir pat ļoti personiska, skaidro Mareks Gruškevics. Proti, arī interneta protokola (IP) adrese, sīkfailu (cookies) identifikācijas numurs datorā, atrašanās vietas dati mobilajā tālrunī, e-pasts ir personas dati, kuru apstrādi regulē GDPR.

“Interesanta situācija veidojas ar e-pastiem. Adreses info@uznemums.lv, firma@firma.com nav personas dati, jo pēc tām nevar identificēt nevienu konkrēti cilvēku. Savukārt adrese vards.uzvards@uznemums.lv ir informācija, kas identificē konkrētu cilvēku, tādēļ uz šo datu izplatīšanu var attiekties Vispārīgās datu aizsardzības regulas normas,” uzsver Gruškevics.

Aptauja tika veikta laikā no 2018.gada 19.marta līdz 9.aprīlim. Aptaujā piedalījās 820 Latvijas uzņēmumu, un iegūtie dati ir reprezentatīvi.

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

"Valmieras ziņas" jautā

Vai Valmierai būtu jāapvienojas ar apkārtējiem novadiem?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra  (reģ.nr.90001669496; www.vsaa.gov.lv) izsludina konkursu uz Valmieras reģionālās nodaļas Klientu apkalpošanas daļas inspektora – valsts civildienesta ierēdņa amatu (vakance uz nenoteiktu laiku ar dienesta vietu Meža ielā7, Valmierā) Piedāvājam: mēnešalgu bruto no 675 euro līdz 797 euro (atbilstoši profesionālās pieredzes ilgumam); atbildīgu darbu atsaucīgā un profesionālā kolektīvā; iespēju paplašināt zināšanas un gūt praktisku darba pieredzi valsts pārvaldē; sociālās garantijas un veselības apdrošināšanu (pēc nostrādāta pusgada). Pamatpienākumi: konsultēt klientus par valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem un valsts sociālajiem pabalstiem; pieņemt iesniegumus un ievadīt klientu datus informācijas sistēmā; sagatavot un izdot administratīvos aktus; sagatavot izziņas. Prasības pretendentiem: atbilstība Valsts civildienesta likuma 7. panta prasībām; augstākā izglītība sociālajās zinātnēs (vēlams tiesību zinību, ekonomikas un tām pielīdzināmās jomās, kuru programmās tiek apgūtas tiesību vai ekonomikas zināšanas); iepriekšēja darba pieredze pēdējo 5 gadu laikā (vēlama pieredze klientu apkalpošanas darbā valsts, pašvaldību un finanšu institūcijās); prasme pielietot normatīvos aktus, zināšanas par administratīvo procesu un valsts sociālo apdrošināšanu; orientācija uz klientu; labas komunikācijas prasmes un argumentācijas spējas; valsts valodas prasme augstākajā līmenī; prasme strādāt ar biroja tehniku un datorprogrammām. Konkursa pretendentiem/-ēm 14 dienu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas Nodarbinātības Valsts aģentūras vakanču portālā lūdzam pieteikumu konkursam iesniegt vai sūtīt: VSAA Personāla daļa, Lāčplēša ielā 70A, Rīga, LV-1011 (ar norādi "Konkursam uz Valmieras RN (Valmieras KAC) KAD inspektora amatu”) vai uz e-pastu: personal@vsaa.gov.lv., pieteikumā iekļaujot šādus dokumentus: -dzīves aprakstu (CV) – atbilstoši Europass CV standartam, kas pieejams tīmekļvietnē www.europass.lv; -motivētu pieteikuma vēstuli, kurā jāiekļauj arī apliecinājums par atbilstību Valsts civildienesta likuma 7. panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām; -izglītību apliecinoša dokumenta/tu (diploma un diploma pielikuma) kopiju/jas. Pretendentiem, kuri izglītību ir ieguvuši ārvalstīs, jāpievieno dokuments par izglītības akadēmisko atzīšanu Latvijā. Tālr. uzziņām: 64107736 Pretendentu vērtēšanas komisija izskatīs tikai tos pieteikumus, kuriem būs pievienoti visi iesniedzamie dokumenti. Sazināsimies ar tiem pretendentiem, kuri tiks izvirzīti personāla atlases otrajai kārtai. Atlases konkurss notiks divās kārtās. Pirmā kārta – pretendentu izvērtēšana, ņemot vērā pretendentu iesniegtajos dokumentos esošo informāciju. Otrā kārta - pretendentu vērtēšana intervijas laikā, izmantojot pārrunu un praktisko uzdevumu metodiku. Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula, turpmāk - VDAR) 13.pantu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informē, ka: 1) jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi; 2) personas datu apstrādes pārzinis ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kontaktinformācija: Lāčplēša iela 70A, Rīga, LV-1011. Profesija: INSPEKTORS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Meža iela 7, Valmiera Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Valsts pārvalde Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2019-04-07 Kontaktpersona: personal@vsaa.gov.lv

Mūsu partneri