Lasīšanas laiks: 3 min
Vairums Latvijas iedzīvotāju priecājas, ka viņu vecāki vai vecvecāki ir sociālajos tīklos, tomēr ir situācijas, kad vecāku uzvedība bērniem var sagādāt neērtus brīžus, liecina mobilo sakaru operatora Tele2 un pētījumu aģentūras “Norstat” augusta beigās veiktā aptauja. Arī puse vecāku atzīst, ka ir domājuši, vai viņu uzvedība sociālajos tīklos bērniem varētu radīt nepatīkamas emocijas vai situācijas.
Atsaucoties uz pētījumā noskaidroto, apkopotas četras būtiskākās lietas, ko vecākiem sociālajos tīklos darīt nebūtu ieteicams. Kā rīkoties, lai neliktu justies jaunākai paaudzei neērti un neraisītu savstarpējus pārpratumus, skaidro ģimenes konsultāciju centra “Līna” psiholoģe Aigu Ukstiņa un Tele2 zīmola vadītāja Ilze Žukova.
1.Dalīties ar viltus ziņām vai muļķīgiem rakstiem
Ilze Žukova stāsta: “Jaunākā paaudze aptaujā atzīst, ka viņiem ir neērti, ja vecāki dalās ar viltus ziņām. Taču tas pats attiecas uz bērniem – mums jāņem vērā, ka interneta laikmetā ir mainījusies mediju pasaule un mēs visi esam atbildīgi par uzticamu un jēgpilnu ziņu telpas veidošanu. Tāpēc gan vecākiem, gan bērniem jāatceras –
pirms savos sociālajos kontos dalāmies ar kādu lasītu vai dzirdētu ziņu, ir jāiepazīstas ar tās uzticamību un saturu.
Ziņas vēlams pārbaudīt nacionālajos medijos, un nevajadzētu uzticēties nepārbaudītiem portāliem, kas uzdodas par ziņu vietnēm”.
2.Komentēt bērna draugu ierakstus
Psiholoģe Aiga Ukstiņa skaidro, ka sociālajos tīklos darbojas tas pats princips, kas dzīvē. Ja pie bērna ir atnācis draugs, mēs cienām viņu komunikāciju, t.i. neiejaucamies viņu sarunās vai aktuālajos notikumos. Tas pats jāņem vērā sociālajos tīklos.
Vecākiem ir savi draugi un bērniem – savējie.
Ja tomēr kaut ko gribas “iekomentēt”, iepriekš labāk pajautāt pašam bērnam viedokli, un to arī respektēt.
3.Izsekot vai censties kontrolēt bērnu, izmantojot sociālos tīklus
Aiga Ukstiņa uzsver, ka vecākiem jāatceras – sociālie tīkli nekādā gadījumā nedrīkst tikt izmantoti kā audzināšanas metode vai attiecību veidošanas instruments. Šeit gan arī atgādinājums bērniem – ja vecāki sākuši pastiprināti meklēt jūs sociālajos tīklos, iespējams, jāmeklē iemesls attiecībās reālajā dzīvē. Kas viņiem liek par jums uztraukties, kas neļauj līdz galam uzticēties? Tāpēc šeit vietā atgādinājums abām paaudzēm –
jo vairāk sarunāsimies reālajā dzīvē, jo “gludākas” attiecības būs arī sociālajos tīklos,
un mums vienam otru tur nevajadzēs meklēt.
4.Pirms ieliec bildes – pajautā
Psiholoģe atgādina, ka mēs paši negribētu atklāt, ka kāds ar mums sociālajos tīklos ielicis bildi, kas nepatīk. Tāpēc to nevajag darīt arī ar sava bērna bildēm,
ja vien viņš tam iepriekš nav piekritis. “Mums var šķist – bet tik jauka bilde. Mēs esam vēlējušies visu to labāko. Taču, mēs nezinām, vai bērnam tas patiktu. Jauniem cilvēkiem ir jāiziet cauri dažādiem vecuma posmiem, kuros darbojas viņiem un viņu vienaudžiem zināmi nerakstīti sociāli likumi, kurus nejauši varam pārkāpt un bērnu sāpināt. Ja tomēr bildi ļoti gribas ielikt – noteikti pirms tam pajautājam paša bērna viedokli un respektējam viņa izvēli,” bilst psiholoģe.
Ilze Žukova atgādina par kādu negatīvu tendenci – vecāki sociālajos tīklos arvien biežāk dalās arī ar savu mazuļu bildēm:
“Protams, ka vecāki ir lepni, viņi vēlas ar prieku dalīties. Taču atceramies, ka šīs bildes var tikt izmantotas ļaunprātīgos nolūkos, mums par to nemaz nenojaušot. Turklāt – mēs nezinām, vai bērns, kad paaugsies, būs priecīgs, ka mamma vai tētis ar viņu savulaik piepublicējuši “pilnu internetu”. Savu bērnu bildes labāk atstāt ģimenes albumam.”
