Lasīšanas laiks: 4 min
Ierobežojumi darbaspēka pieejamībā liek uzņēmumiem domāt par veidiem, kā strādāt gudrāk, tajā skaitā ieguldot darbinieku prasmju un zināšanu attīstībā. Ekonomikas ministrijas šogad izstrādātais informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm akcentē iespējas pilnveidot esošo pieaugušo izglītības piedāvājumu. Viens no šādiem formātiem nākotnē Latvijā būs mikrokvalifikāciju (angliski – microcredentials) vai mikroapliecinājumu sistēmas ieviešana koledžās un augstskolās. Šā raksta mērķis ir izskaidrot mikro apliecinājumu būtību un iezīmēt to lomu Latvijas izglītības sistēmā.
Kas ir mikroapliecinājumi?
Mikroapliecinājumi ir neliela apjoma izglītības programmas, moduļi vai kursi, kas paredzēti specifisku zināšanu un prasmju apguvei noteiktā jomā. Pasaulē šādu mikroapliecinājumu izglītības iespēju ir diezgan daudz. Galvenā mikroapliecinājumu pazīme ir tā, ka šādi kursi nodrošina konkrētu mācīšanās rezultātu sasniegšanu neilgā mācīšanās pieredzē. Šādu kursu vai moduļu apguvei nepieciešamais laika patēriņš var svārstīties no dažā dienām līdz vairākām nedēļām vai dažiem mēnešiem. Mācīšanās formas var būt dažādas, piemēram, klātienes vai attālinātos studiju moduļu veidā. Bieži šādi kursi pieejami tiešsaistē, ļaujot interesentiem mācīties neatkarīgi no vietas un laika ierobežojumiem. Mikroapliecinājumi neaizstāj pilnvērtīgas studijas, kas noslēdzas ar bakalaura, maģistra vai citu diplomu, bet ir labs iesākums minēto diplomu iegūšanai: mikroapliecinājumus augstskolas atzīst kā daļu no iepriekš iegūtās izglītības un pieredzes.
Priekšrocības un risinājumi
Mikroapliecinājumu sistēma nodrošina virkni priekšrocību. Pirmkārt, šīs programmas tiek veidotas ļoti elastīgas – cilvēki var tās apgūt, apvienojot ar darba pienākumu veikšanu un rūpēm par ģimeni. Otrkārt, to saturs ir ļoti fokusēts, ļaujot koncentrēties uz konkrētu prasmju vai zināšanu ieguvi, kas palīdzēs ātrāk atrast darbu vai paaugstināt kvalifikāciju un karjeras iespējas esošajā darba vietā. Turklāt mikroapliecinājumu programmas, kā liecina dažādu valstu pieredze, nereti ir pieejamāka izglītības forma nekā studēšana tradicionālā veidā – gan laika, gan finansiālā ziņā.
Mikroapliecinājumu iespējas Latvijā
Latvijā aizvien pieaug darba devēju pieprasījums pēc tāda augstākās izglītības piedāvājuma, kas spēj nodrošināt specifisku zināšanu un prasmju ieguvi īsā laikā. Tradicionālās studiju programmas, lai gan joprojām ir ļoti nozīmīgas, bieži vien nevar ātri pielāgoties mainīgajām prasībām. Mikroapliecinājumi būtu risinājums, kas palīdz aizpildīt šo trūkumu. To ieviešana arī veicinātu nepārtrauktas mācīšanās kultūru, kurā cilvēki nepārtraukti uzlabo savas prasmes atbilstoši darba tirgus prasībām.
Vidzemes Augstskola kā Eiropas Universitātes alianses E3UDRES2 (eudres.eu) partneraugstskola strādā pie vienota ietvara mikrokvalifikāciju piedāvājuma veidošanai minētajā aliansē. Šo pieredzi izmantosim, lai, atbilstoši Ministru kabinetā šajā gadā apstiprinātajam Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajam informatīvajam ziņojumam, koordinētu mikroapliecinājumu izmēģinājuma projektu Latvijā. Līdz ar to daudzviet Eiropā jau sekmīgi adaptētā izglītības forma tiks ieviesta arī Latvijā. Izmēģinājuma projekts tiks īstenots, iesaistoties lietišķo zinātņu augstskolām, valsts lietišķo zinātņu universitātēm, mākslu un kultūras universitātēm, valsts un valsts augstskolu dibinātām koledžām, kā arī citiem partneriem. Pirmajā izmēģinājuma projekta posmā tiks veikta pieredzes un tiesiskā regulējuma izpēte, otrajā – jau izmēģināti konkrēti kursi, balstīti darba vides vai nozares pieprasījumā, kuru rezultātā apmācāmie iegūs mikroapliecinājumus. Ļoti svarīga būs darba devēju iesaiste gan kursu satura izstrādē, gan sasniegto mācīšanās rezultātu novērtēšanā.
Izmēģinājuma projektam noteiktais termiņš ir līdz 2027.gadam. Šajā laikā jārisina arī virkne saistīti jautājumi. Viens no tiem ir kvalitātes un atpazīstamības jautājums. Latvijā ir plaša pieredze mūžizglītības un tālākizglītības piedāvājuma veidošanā un attīstībā, esošajā piedāvājuma klāstā mikroapliecinājumiem būs jāizveido savs zīmols, kas balstīts kvalitātē un piedāvājuma pieejamībā. Nozīmīgs aspekts tāpēc būs iegūto apliecinājumu atzīšana darba devēju vidū. Latvijā vēl tikai veidojas izpratne par šādas izglītības nozīmi, vēl nevaram teikt, ka šādas kvalifikācijas ir vienlīdz vērtīgas un uzticamas gan darba devēju, gan izglītojamo vidū. Vēl būtu svarīgi panākt, ka vienā izglītības iestādē iegūtos mikroapliecinājumus atzīst citas izglītības iestādes, piemēram, situācijās, kad apliecinājuma ieguvējs vēlēsies uzsākt studijas kādā formālās izglītības programmā. Protams, šie var būt arī ilgākā termiņā panākami mērķi. Bet ieguvumi ir skaidri – mikroapliecinājumu var nodrošināt cilvēkiem jaunas iespējas darba tirgū, veicināt nepārtrauktu profesionālo izaugsmi un mazināt darba roku trūkumu nozarēs.
Kopsavelkot, Latvijas izglītības sistēmai mikroapliecinājumi ir lieliska iespēja pilnveidoties, integrējot šādu izglītības piedāvājumu kā daļu no kopējās izglītības stratēģijas. Lai to izdarītu, ir nepieciešams ciešs dialogs starp izglītības iestādēm, darba devējiem un publisko pārvaldi. Veicinot šo dialogu un atbalstot mikroapliecinājumu attīstību, Latvija var nodrošināt modernu, elastīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību.
