Lasīšanas laiks: 5 min
Valsts Prezidenta balvas pirmā diena aizvadīta ar vairākiem rekordu labojumiem! Atlēti uzrāda augstvērtīgus rezultātus, pārspējot gan savu iepriekšējo veikumu, gan Prezidenta kausa rekordus kopumā! Pēc pirmās dienas komandu kopvērtējumā vadībā ir Igaunija.
Prezidenta balvas izcīņā Ogrē sacensību pirmajā dienā par jauno sacensību rekordistu vīru šķēpmešanā kļuva Igaunis Magnuss Kirts, veicot 86,70 metru tālu raidījumu. Otro vietu aiz igauņa ieņēma Rolands Štrobinders, kuram padevās metiens 83,10 metru tālumā. Savukārt sacensību noslēgumā Sindija Bukša 100 metru sprintā uzrādīja rezultātu 11,34 sekundes, par piecām simtdaļām atpaliekot no sev piederošā valsts rekorda.
Jāņa Daliņa stadionam Valmierā atrodoties rekonstrukcijā, Prezidenta balvas izcīņu šogad uzņēma Ogres pilsētas stadions. Sacensību pirmo dienu atklāja vīru diska metēji. Savā tradicionāli spēcīgajā disciplīnā dominēja Igaunijas sportisti. Diska mešanas sektorā jau ar savu pirmo mēģinājumu uzvaru nodrošināja Martins Kuppers, kurš disku raidīja 61,91 metra tālumā. Savukārt otro vietu ieņēma 39 gadus vecai veterāns – olimpiskais čempions Gerds Kanters, uzvarētājam zaudējot 13 cm. No Latvijas sportistiem ar 49,10 metru tālu metienu septīto vietu kopvērtējumā ieņēma Arnis Žvīriņš, bet Dāvis Oliņš sekoja ar 48,79 metru tālu raidījumu, ieņemot astoto vietu.
Fiasko piedzīvoja Latvijas stafetes sprinta komandas. Gan sieviešu, gan vīriešu 4×100 metru sprintā Latvijas sportisti kļūdījās stafetes nodošanā, abos gadījumos paliekot bez ieskaites, tādējādi zaudējot vērtīgos punktus Baltijas komandu cīņā. Abos īsajos sprintos par uzvarētājām kļuva Igaunijas stafetes komandas, otro vietu ieņemot Lietuvas pārstāvjiem.
Sezonas labāko rezultātu trīssoļlēkšanā uzrādīja Māra Grīva, kurai ar lēcienu 13,62 metru tālumā nepietika, lai ielauztos starp labākajām trīs sportistēm. Šis bija sportistes karjeras otrais tālākais lēciens šajā disciplīnā. Par trīssoļlēkšanas uzvarētāju kļuva igauniete Merilina Ūdmae, sasniedzot rezultātu 13,75, bet vienu cm no uzvarētājas atpalika lietuviete Diāna Zagainova.
3000 metru kavēkļu skrējienā par uzvarētāju kļuva Lietuvas pārstāve Evelīna Miltene, veicot skrējienu ar rezultātu 10:27.97. Labākā no Latvijas pārstāvēm Anastasija Vidončikova uzvarētājai piekāpās par gandrīz minūti, finiša līniju sasniedzot ceturtajā pozīcijā.
Vesera mešanā sievietēm dominēja igauniete Anna Maria Orela, raidot rīku 68,15 metru tālumā. Viņas tautiete Raela Kalda atpalika par nepilniem 15 metriem. Latvijas sportistes vesera mešanā ierindojās pēdējās divās pozīcijās.
800 metru skrējienā sacensību pirmo uzvaru skrejceļā izdevās gūt Latvijas komandai, ko atnesa Līga Velvere uzvarot divu apļu skrējienā ar rezultātu 2:05.50 .
Šķēpa mešanā sievietēm augstu latiņu uzstādīja Liveta Jasunaite, kura pirmajā metienā sasniedza rezultātu 61,61 metri. Lai lietuvietei tiktu atņemts sacensību līderes gods, bija nepieciešami pieci mēģinājumi līdz Sinta Sprudzāne raidīja metienu 62,21 metru tālumā, izraujot uzvaru dāmu sacensībās. Pēc ilgāka pārtraukuma sacensību apritē atgriezās Līna Mūze, kura startējot individuāli ieņēma ceturto pozīciju, labākajā mēģinājumā sasniedzot 58.65 metrus. Savukārt Anetei Kociņai sacensības sagādāja lielu vilšanos, nevienā no mēģinājumiem nepārsniedzot 55 metru robežu.
Jaunu Lietuvas rekordu pusotra kilometra skrējienā uzstādīja Sims Bertašius, kurš sev piederošo rekordu laboja par nedaudz vairāk nekā pussekundi, uzstādot rezultātu 3:39.88. Saspringtā trīs Latvijas skrējēju finišā, ceturto vietu izrāva individuāli startējošais Rolands Jierķis.
Mareks Ārents kārtslēkšanas sacensībās iesaistījās brīdī, kad bija palicis vairs tikai viens konkurents, slavenā Igaunijas daudzcīņnieka Ērkī Nola dēls Robins Nols. Latvijas kārtslēcējam pietika ar diviem sekmīgiem lēcieniem, lai tiktu pie uzvaras.
Vesera mešanā Latvijas rekordists Igors Sokolova ar raidījumu 68.36 metru attālumā ieņēma otro vietu, ierindojoties starp diviem Baltkrievijas atlētiem.
Tāllēkšanas sektorā ar savu pirmo mēģinājumu sacensību uzvarētāja godu nodrošināja Elvijs Misāns, uzrādot rezultātu 7,63 metri. Turpinājumā Misānam padevās visai stabila lēcienu sērija, tomēr rezultātu uzlabot neizdevās. Savukārt baltkrievs Mikita Lapatsenka ar savu pēdējo lēcienu pietuvojās līdz viena cm atstatumam no labākā rezultāta. Savukārt Dairim RInčam pietrūka viens cm, lai ielauztos labāko trijniekā.
Dienas garākajā distancē – piecu kilometru skrējienā par uzvarētāju kļuva Dmitrijs Serjogins, finišu sasniedzot ar rezultātu 14:23.25.
400 metru skrējienā dāmām par uzvarētāju kļuva Baltkrievijas sportiste Julija Kastiučkova, izcīnot panākumu ar 54.39 sekundēm. Savukārt Latvijas skrējēja Patrīcija Karlīna Roshofa finiša spurtā apsteidza konkurenti no Lietuvas. Savukārt tajā pašā distancē vīriešiem pie panākuma tika igaunis Tonijs Nou, bet otrajā vietā finišēja Austris Karpinskis, uzrādot rezultātu 47.50.
Augstlēkšanas sacīkstēs par uzvarētāju kļuva Baltkrievijas sportists Pāvels Kipra, kurš izcīnīja uzvaru, pārvarot 2.10 metru augstumā uzstādīto latiņu. Tāds pats rezultāts arī otrās vietas ieguvējam, lietuvietim Mantam Liekim. Savukārt Latvijas vadošais augstlēcējs Jānis Vanags ar rezultātu 2,08 metri ieņēma trešo vietu.
Prezidenta balvas rekordu šķēpmešanā laboja Igaunijas rekordists Magnuss Kirts, kurš ar 86,70 tālu raidījumu gāza Vadimam Vasiļevskim piederošo sacensību rekordu. Līdz ar šo metienu igaunis pieteicies uz individuālo uzvaru cīņā par prezidenta kausiem. Savukārt Latvijas vadošais šķēpraidis Rolands Štrobinders ieguva otro vietu ar 83,10 metrus tālu metienu. Tāpat 80 metru robežu izdevās pārsniegt Gatim Čakšam, kurš ar 81,67 metru tālu metienu ieņēma ceturto pozīciju.
Prezidenta balvas atklāšanas ceremonijas rozīnīte bija 100 metru sprinta skrējieni. Sieviešu sacensības sākās ar pāragru startu, baltkrievietei Kristinai Tsimanauskai izkustoties starta blokos. Tomēr neviena no sportistēm diskvalificēta netika. Atkārtotajā startā Sindija Bukša nedaudz aizkavējās, kas ļāva pie uzvaras tikt baltkrievietei, bet Latvijas jaunā rekordiste ar rezultātu 11,34 ieņēma otro vietu. Savukārt Tsimanauska ar 11,29 kļuva par jauno Prezidenta balvas rekordisti šajā distancē. Savukārt vīru sacensībās no Latvijas sprinteriem augstāko vietu ieguva Jānis Mezītis, ar 10,61 ierindojoties ceturtajā vietā.
Pēc Prezidenta balvas pirmās sacensību dienas uz individuālajiem kausiem pretendē šķēpmešanas sacensību uzvarētājs Magnuss Kirts (1197 IAAF punkti) un Sindija Bukša (1127 punkti).
Baltijas izlašu cīņas kopvērtējums pēc pirmās dienas
1. Igaunija 134
2. Latvija 124
3. Lietuva 121
