Lasīšanas laiks: 2 min
Darbdienās un brīvdienās daudzu valmieriešu un arī pilsētas viesu takas vijas gar Dzirnavu ezeriņu. Te skolēni steidzas uz 5.vidusskolu, sestdienās valmierieši dodas uz tirgu, daudziem tas ir ceļš uz teātri, bet liela daļa te vienkārši bauda mieru un klusumu no pilsētas trokšņa. Jaunās ģimenes ar mazuļiem labprāt izmanto promenādi nesteidzīgām pastaigām, daudzi baro kuplo pīļu saimi, siltajā laikā cilvēki gan ar acīm, gan foto un telefona kamerām iemūžina strūklakas varavīksni, bet pavisam karstā laikā cilvēki glābjas lielo koku ēnā un priecājas, ja vējā kāda ūdens šalts no strūklakas nonāk arī uz gājēju celiņa. Te var iziet labirintu un vērot saules pulksteņa gaitu, te var piesēst uz soliņiem, lai palasītu grāmatu vai apēstu saldējumu.
Jau pēc dažiem mēnešiem viss sāks plaukt, zaļot un ziedēt, tomēr, staigājot gar ezeriņu, nevar nepamanīt, ka gadu no gada koku paliek mazāk un vecie koki iziet no ierindas… Gan vēju postījumi, gan laika zobs dara savu – lūst zari, vītoli liecas arvien tuvāk ūdens līmenim, daudzi koku stumbri ir čagani un izkurtējuši. Nav jau tā, ka pavisam netiek stādīti jauni kociņi. Ir, aug arī tie, tomēr šķiet, ka vajadzētu vairāk domāt par pēctecību un paaudžu maiņu, jo vecie koki var nolūzt vienā mirklī, bet jāgaida ilgi gadi, līdz jaunie kociņi dos pavēni.
Jau ilgu laiku nesmukumu ezeriņa krastā rada dzeltenā māja Ziloņu ielā 11. Pirms gada tur vairākas reizes izcēlās ugunsgrēks – nevar zināt, kāds netīšām vai tīši vēlējās paātrināt mājas nojaukšanu? Taču grausts stāv joprojām, ar tukšajām logu acīm biedējot garāmgājējus. 2019.gadā publiskajai apspriešanai bija nodota būvniecības iecere, kas šajā vietā paredz piecstāvu ēkas – Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas centra celtniecību. Jācer, ka, sākoties siltākam laikam, sāksies arī rosība…
