Lasīšanas laiks: 3 min
Vīrusu infekcijas ir iemesls smagām saslimšanām, epidēmijām, ir bīstamas dzīvībai un nodara lielu postu tautsaimniecībai un visai cilvēcei. Pietiek minēt gripu, HIV, herpes vīrusus, Zika vīrusu, arī hepatītu B un C vīrusus u.c..
B hepatīts ir infekcijas slimība, kura ietekmē aknas. Hroniskā B hepatīta slimniekiem var attīstīties ciroze un aknu vēzis. Apmēram trešā daļa pasaules iedzīvotāju kādā savas dzīves posmā inficējas ar hepatītu B, savukārt 240 – 350 miljoniem cilvēku ir hroniska infekcija. Vīrusu infekciju apkarošana balstās uz sīki izpētīto vīrusu dzīves ciklu – šūnu inficēšanos, vīrusu replikāciju, izkļūšanu no šūnas. Zinātnieki cenšas atrast inhibitorus dažādām vīrusu attīstības stadijām. Līdz šim galvenokārt vērību pievērsa vīrusu iekļūšanai šūnā (saistīšanās pie šūnu membrānas, izkļūšana caur šūnas membrānu, transports šūnā), vīrusa nukleīnskābes atbrīvošanās no apvalka, nukleīnskābes replikācijai, vīrusa izkļūšanai no šūnas. Uz šī pamata veidoti daudzi pretvīrusu preparāti. Diemžēl šie preparāti galvenokārt tikai samazina vīrusu vairošanās ātrumu, radikālu izārstēšanu grūti panākt. Pārtraucot ārstniecisko preparātu lietošanu, slimība atkal intensificējas.
Ievērību radījusi cita pieeja: replicētās nukleīnskābes iekļaušanās proteīna apvalkā – kapsīdā, kura nepieciešama, lai aizsargātu vīrusa nukleīnskābi ārpus šūnas līdz iekļūšanai nākamajā mērķī – citā šūnā. Kapsīdas veidojas no kapsīdas proteīna – monomēra, tam vispirms asociējoties par dimēru, tad par dimēra trimēru, pēc tam poliasociējoties par noslēgtu stingri regulāru kapsīdu.
Latvijā kapsīdu pētīšanā lieli nopelni ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centram. Tur izpētīti hepatīta B vīrusa kapsīdu izdalīšana, sastāvs, proteīnu biosintēze – operācijas ar tā saucamajām vīrusam līdzīgajām daļiņām. Šie pētījumi ir stingrs pamats tālākai detalizētai izstrādei.
Lai kapsīdas būtu darboties spējīgas, tām jābūt precīzi uzbūvētām no pamatelementiem – kapsīdu proteīna dimēriem, veidojot pareizu arhitektūru. Kapsīdām jābūt pietiekoši izturīgām, aizsargājot vīrusa nukleīnskābi šūnas iekšpusē un ārpusē un šķērsojot šūnas membrānu, bet vajadzīgajā brīdī ātri atbrīvojot nukleīnskābi.
Pašlaik strauji attīstās hepatīta B vīrusu (HBV) ķimioterapija, mērķējot uz kapsīdu uzbūves izjaukšanu ar mazām, bet specifiskām molekulām, tā saucamiem HAP. Šīs molekulas virza hepatīta B vīrusa kapsīdu proteīnu savākšanos nepareizā virzienā. Nozīmīgi ir tas, ka cilvēka organismā analogu veidojumu – kapsīdu – nav, tādēļ sagaidāms, ka minētie savienojumi HAP varētu būt mazāk kaitīgi pacientam, salīdzinot ar nukleīnskābju fragmentu atvasinājumiem, kurus līdz šim galvenokārt lieto HBV ķimioterapijā.
Latvijas Organiskās sintēzes institūtā Dr. ķīm. Brigitas Vīgantes vadībā Anda Sīpola strādā par hepatīta B vīrusa kapsīdu uzbūves modifikatoriem sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru (Dr.hab. Tatjanas Kozlovskas un Dr. Karīnas Spundes vadībā Unda Dubova). Kopīgā darbā konstatēti savienojumi ar vairāku tipu iedarbību uz kapsīdu veidošanos. Tas ir tikai neliels, bet interesants sasniegums, kuru, cerams, varētu izlietot tālākiem pētījumiem hepatīta B vīrusu ķimioterapijā. Šāda pieeja – vīrusu kapsīdu veidošanās denormalizācija (izjaukšana, redirekcija) attīstās arī attiecībā uz citiem vīrusiem.
