Lasīšanas laiks: 5 min
Atstājot bērnu mājās vienu, vairāk nekā 60% vecāku visvairāk uztraucas par to, ka atvase nejauši varētu atstāt ieslēgtas mājsaimniecības ierīces, piemēram, plīti vai tējkannu, atklāj mobilo sakaru operatora BITE aptauja, kas veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija”.
Slimību profilakses un kontroles centra statistika liecina, ka šīs bažas ir pamatotas – 82% bērnu traumas gūst mājās, visbiežāk – sasitoties vai apdedzinoties. To veicina galvenokārt nedroša vide un vecāku zināšanu trūkums par iespējām savus bērnus pasargāt.
Tomēr bez uzraudzības atstātas elektroierīces nav vienīgais drošības risks, kas uztrauc bērnu vecākus. Piemēram, 58% respondentu raizējas, ka atvase varētu melot, apgalvojot, ka ir mājās, bet faktiski atrasties citur, 38% – ka bērns varētu apmeklēt aizliegtas interneta vietnes, bet 33% – ka bez viņu atļaujas uz mājām tiktu aicināti bērnu draugi. Tāpat katrs trešais uztraucas, ka bērns pārāk daudz laika varētu pavadīt, lietojot viedierīces – spēlējot spēles, sarakstoties ar draugiem.
Interesanti, ka par augsto viedierīču lietojumu bērnu vidū vairāk satraucas tēti, kamēr mammas vairāk pārdzīvo par melošanu un aizliegtu interneta mājas lapu apmeklēšanu.
“Tuvojoties vasaras brīvlaikam, bērni biežāk mājās paliek vieni. Viņi ir aktīvi un mēdz būt neuzmanīgi, tāpēc vecāku uztraukums ir saprotams. Domājot par bērnu drošību, ir svarīgi mācīt viņiem, kā atpazīt bīstamas situācijas, kā no tām izvairīties un kā pareizi rīkoties, nokļūstot nelaimē. Papildu drošībai var izmantot arī dažādas tehnoloģijas, kas ļauj parūpēties par bērnu drošību attālināti, neierobežojot viņus laikā un telpā,” norāda BITES klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Oksana Stankeviča.
Ņemot vērā aptaujas rezultātus, eksperti ir apkopojuši padomus, kā uzlabot bērnu drošību ikdienā, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas.
Detektori mājokļa un bērnu drošībai
Likums paredz, ka no 2020.gada dūmu detektoriem būs jābūt katrā mājoklī, taču daudzi tos izmanto jau tagad, jo šīs ierīces ļauj laicīgi identificēt ugunsnelaimi, tā pasargājot sevi, savus tuviniekus, kā arī īpašumu. Tikpat efektīvi ir arī gāzes detektori, kas brīdina gan par gāzes noplūdi, gan par to, ka gāzes plīts nav izslēgta.
“Ja runājam par bērnu drošību, ar detektoru uzstādīšanu vien ir par maz. Bērniem ir arī jāmāca, kā rīkoties, ja ieslēdzas detektora signalizācija, un gāzes noplūdes vai ugunsgrēka gadījumā – kā ātrāk izkļūt no mājas, kam zvanīt u.tml. Tāpat bērni ir jāradina pie tā, ka, izejot no mājas, vienmēr ir jāpārliecinās, ka visas ierīces, kurām jābūt izslēgtām, patiešām ir izslēgtas,” uzsver Stankeviča.
Viņa arī piebilst, ka, ja ir bažas, ka kāds no mājiniekiem – bērns, paši vecāki vai vecvecāki – varētu piemirst izslēgt plīti, tējkannu, gludekli, matu taisnotāju u.tml., ieteicams iegādāties tādas mājsaimniecības ierīces, kas izslēdzas automātiski vai kurās iestrādāti bērnu drošības slēdži.
Videonovērošana attālinātai mājokļa un bērnu uzraudzībai
Videonovērošanas kameras ļauj ātri un ērti noskaidrot, vai bērns ir mājās, ko viņš dara, viņš ir viens vai ar draugiem, par kuriem, iespējams, nav brīdinājis, kā arī – vai bez uzraudzības nav atstāta ieslēgta kāda mājsaimniecības ierīce u.tml. Pēdējā gadījumā īpaši noderīga ir jaunākajos videonovērošanas kameru modeļos iebūvētā divvirzienu audio saziņas funkcija.
“Pateicoties šai funkcijai, bērnu var laicīgi pabrīdināt par draudošajām briesmām. Tāpat to var izmantot, lai atgādinātu atvasei, ka nav izpildīti mājas darbi, jāizved pastaigā suns vai pirms došanās ārā jāaizver logs,” piebilst Oksana Stankeviča.
Pulksteņi drošai saziņai un efektīvai bērnu kontrolei
Ērts un efektīvs risinājums bērnus attālinātai uzraudzībai ir arī dažādas GPS ierīces, piemēram, bērnu drošības pulksteņi. Tie īpaši piemēroti bērniem vecumā no pieciem līdz desmit gadiem, jo pilda klasiskā pulksteņa funkcijas, ļauj attālināti noteikt bērna atrašanās vietu reāllaikā, kā arī nodrošina saziņu – iespēju zvanīt, sūtīt balss paziņojumus, kā arī saņemt pulkstenī teksta paziņojumus.
Tāpat ierīcēs iestrādāta SOS poga, kas lieti noder ārkārtas situācijās, piemēram, ja bērns apmaldas vai mājās vecāku prombūtnes laikā notiek kas ārkārtējs – viņš gūst traumas, ieslēdzas dūmu detektora signalizācija, kāds cenšas uzlauzt durvis u.tml. Līdzko tā nospiesta, vecāki mobilajā aplikācijā saņem ziņu, kā arī pulkstenis automātiski zvana vecākiem. Aplikācijā var apskatīties arī aptuveno vietu kartē, no kuras ziņa nosūtīta.
Risinājumi bērna uzraudzībai digitālā vidē
Internets var būt lielisks sabiedrotais, kā mācībās, tā izklaidē, taču ne viss tajā pieejamais saturs ir piemērots bērniem. Turklāt, ziņkārības mākti, viņi var “saklikšķināt” uz saitēm, ar kurām maskējas datorvīrusi. Tāpēc ir izstrādātas dažādas vecākvadības programmatūras, kas paredzētas bērnu patērētā interneta satura kontrolei.
Piemēram, operētājsistēmas “Windows 10” datoros iebūvēts risinājums, kas ļauj bloķēt nedrošu un nepiemērotu saturu, noteiktas interneta vietnes, spēles, aplikācijas utt. Bet dažādu tehnoloģiju blogos augstākos novērtējumus guvušas lejupielādei viedierīcēs un datoros paredzētās vecākvadības programmatūras u.tml., kas ļauj mainīt privātuma iestatījumus interneta pārlūkiem, sociālo tīklu kontiem, tā nosakot saturu, kas ir pieejams datora lietotājam un var tikt atrādīts citiem interneta lietotājiem.
“Lai gan Latvijas normatīvie akti paredz, ka bērnus vienus mājās var atstāt no septiņu gadu vecuma, ir jāņem vērā, ka viņi šajā vecumā joprojām ir ļoti aktīvi un zinātkāri. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj ērti sekot līdzi bērnu ikdienai attālināti, neierobežojot viņus, kas ir būtisks priekšnosacījums mazo personību attīstībai. Tomēr, lai cik modernas un efektīvas ir tehnoloģijas, tās nevar kompensēt cilvēciskumu un veselo saprātu. Proti, tām ir vērtība vien tad, ja vecāki proaktīvi skaidro bērniem iespējamos drošības riskus, māca no tiem izvairīties,” tā Stankeviča.
