Valmieras Ziņas

Simtgades izmaksas tiek lēstas 30 miljonu apmērā; norisēs iesaistīs arī reģionus un kaimiņvalstis

Lasīšanas laiks: 3 min

Latvijas valsts simtgades svinību rīkošanas aptuvenās izmaksas tiek lēstas 30 miljonu eiro apmērā un norisēs plānots iesaistīt arī citas Baltijas valstis, sacīja kultūras ministre Dace Melbārde.

Ministre, kura pirmdien tikās ar bijušajiem prezidentiem un valsts augstākajām amatpersonām, pastāstīja, ka patlaban tiekot veidots simtgades svinību budžets un precīzas tā aprises parādīsies nākamgad, jo 2017.gadā tiks atvērta simtgades programma. Melbārde norādīja, ka tādējādi, plānojot 2017.gada budžetu, būs jau precīzi zināmas valsts simtgades svinību izmaksas.

Vienlaikus aptuvenās simtgades svinību rīkošanas izmaksas ir aplēstas 30 miljonu eiro apmērā, domājot par laika posmu piecu gadu garumā, jo pasākumu programma tiekot veidota no 2017.gada līdz 2021.gadam.

“Tas ir laika posms, kurā dažādi vēsturiskie notikumi svinēs savu simtgadi – 2017.gadā mēs atcerēsimies notikumus, kuri ietekmēja procesus, lai varētu 1918.gadā proklamēt Latvijas valsti. Parādīsies reģionu nozīme – gan Valka, gan Valmiera, kur tika noformulēta Latvijas valstiskuma ideja. Ļoti būtiska loma būs Latgales Kongresa simtgadei. Tie būs ļoti būtiski notikumi,”

uzsvēra Melbārde.

Simtgades svinību centrālais gads būs 2018.gads, kura laikā norisināsies dažādi Latvijas valstiskumam veltīti pasākumi, Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, dažādu filmu pirmizrādes un koncerti. Nozīmīgu vietu simtgades svinībās ieņems arī 2019.un 2020.gads, kad tiks atzīmēti dažādu Latvijas Brīvības cīņu notikumu simtgades. Latvijas kultūras ministre vērsa uzmanību uz to, ka visa budžeta plānošana ir secīgi sadalīta saistībā ar šiem notikumiem.

Latvijas simtgades norisēs plānots iesaistīt arī kaimiņvalstis. Melbārde pastāstīja, ka viena no simtgades tēmām ir “Draugi un kaimiņi” un jau pašlaik uzsākta sadarbība ar Lietuvu, Latviju, Somiju un Poliju, kurām arī minētajā laika posmām aprit dažādu valstisku notikumu simtgades. Paredzēts, ka, piemēram, Baltijas valstis kopīgi rīkos filmu parādi. Tāpat plānota kultūras programma dažādās Eiropas valstīs. Savukārt Ārlietu ministrija strādā pie tā, lai ikviena valsts, ar kuru Latvijai ir izveidotas diplomātiskās attiecības, būtu informēta par simtgades norisēm un, lai tajās notiktu pasākumi, kas ir saistīti ar minētajiem svētkiem.

Pirmdien Valsts prezidents Raimonds Vējonis tikās ar bijušajiem prezidentiem, Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, premjeri Laimdotu Straujumu un kultūras ministri Melbārdi, lai pārrunātu simtgades svētku norises. Tikšanās rezultātā bijušie prezidenti un Latvijas valsts augstākās amatpersonas vienojās par Latvijas valsts simtgades Padomes izveidošanu.

Ministre paskaidroja, ka Padome pildīs padomdevēja lomu, kas sniegs savu vērtējumu Latvijas simtgades pasākumiem, kā arī nāks klajā ar savām idejām. “Visi šie cilvēki ikdienā ļoti daudz tiekas ar sabiedrību un var kalpot kā Latvijas valsts simtgades vēstnieki – runāt par simtgades tuvumu, tās būtiskumu, nozīmi, atgādināt dažādus vēstures jautājumus. Mēs ceram, ka 2017.gadā, kad sāksies programmas ieviešana, katram no šīs Padomes pārstāvjiem, būs arī sava loma – viņi kā goda patroni piedalīsies dažādos pasākumos,” sacīja Melbārde.

Tikšanās reizē amatpersonas arī vienojušās, ka Latvijas simtgades norisēs ir jāiesaista visi novadi, kas ir svarīgi, lai pasākumi notiktu ne tikai Rīgā, bet būtu aptverta visa Latvija.

Jau vēstīts, ka 2018.gadā ar vairākiem pasākumiem tiks svinēta Latvijas  valsts simtgade. Tās ietvaros paredzēti Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, Latvijas teātru labāko izrāžu maratons, kā arī Latvijas muzeju kopizstāde un citi pasākumi. Par Latvijas simtgades svinību patronu piekritis kļūt Vējonis.

Lai izstrādātu svētku pasākumu plānu, publicitātes pasākumu plānu un finansējuma tāmi, izveidota Latvijas  Republikas simtgades  rīcības komiteja, kuru vada kultūras ministre. Lai apzinātu, apkopotu un izvērtētu bērnu un jauniešu idejas, intereses un vēlmes valsts simtgades  svētku gaidīšanas kontekstā, izveidota arī Latvijas simtgades jauniešu rīcības komiteja.

Aktuālais jautājums

Vai 2026. gada ziema un aukstums tev sagādāja kādas problēmas ar apkuri vai ūdensapgādes pakalpojumiem?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Projektēšanas birojs SIA Projekti LL aicina savā komandā BIROJA ADMINISTRATORU/-I Galvenie pienākumi: Nodrošināt informācijas apmaiņu un dokumentu apriti. Dažāda veida lietvedības dokumentu sagatavošana un noformēšana. Biroja ikdienas darba organizēšana un nepieciešamā aprīkojuma nodrošināšana. Atbalsts komandai projektu un klientu jautājumos. Prasības: Pieredze biroja administratores/-a vai lietveža/-es amatā. Labas organizatoriskās prasmes, precizitāte, spēja risināt vairākus uzdevumus vienlaikus. Teicamas komunikācijas un sadarbības prasmes. Ļoti labas datorprasmes, it īpaši ar Microsoft word, excel. Mēs piedāvājam: Komfortablus darba apstākļus labiekārtotā birojā Valmierā. Draudzīgu, atsaucīgu, profesionālu komandu. Iespēju profesionāli attīstīties un pilnveidoties. Veselības apdrošināšanu pēc pārbaudes laika. CV lūdzam sūtīt uz e-pastu: info@projektill.lv Mēs izskatīsim visus pieteikumus, taču sazināsimies tikai ar tiem kandidātiem, kuri tiks aicināti uz klātienes intervijām. Profesija: BIROJA ADMINISTRATORS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Purva iela 12A, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Būvniecība / Nekustamais īpašums Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2026-04-20 Kontaktpersona: CV lūdzam sūtīt uz e-pastu: info@projektill.lv Izglītības līmenis: 1.līmeņa profesionālā augstākā izglītība

Mūsu partneri