Lasīšanas laiks: 3 min
2025. gada 12. decembrī Ogrē notika Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kas vienlaikus bija arī pirmā darba tikšanās ar novembrī izveidoto Saeimas Vidzemes deputātu grupu. Tikšanās mērķis bija iezīmēt Vidzemes attīstībai būtiskākos jautājumus un vienoties par sadarbības ietvaru to aktualizēšanai nacionālā līmenī, portālu “Valmieras Ziņas ” informēja Vidzemes plānošanas reģiona galvenā komunikācijas speciāliste Anita Āboliņa.
Tikšanās notika laikā, kad norit darbs pie reģionālās politikas pamatnostādnēm un sākas diskusijas par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2028.–2035. gadam, kas Vidzemes plānošanas reģionam un pašvaldībām ir īpaši nozīmīgs konteksts turpmākajai attīstības plānošanai.
Sēdes darba kārtībā tika skatīti Vidzemes plānošanas reģiona galvenie darbības virzieni un reģiona attīstības izaicinājumi, Attīstības padomes prioritātes nākamajiem gadiem, kā arī izglītības un inovāciju loma Vidzemes konkurētspējas stiprināšanā Atsevišķa uzmanība tika pievērsta Vidzemes Augstskolas un kopīgi ar Vidzemes plānošanas reģionu izveidotā Vidzemes Atvērtā inovāciju centra ieguldījumam uzņēmējdarbības attīstībā, pētniecības kapacitātes stiprināšanā un sadarbībā ar pašvaldībām. Sēdē tika sniegta arī informācija par Vidzemes plānošanas reģiona prezidentūru Baltijas jūras valstu apakšreģionālās sadarbības organizācijā (BSSSC) 2026.–2027. gadā.
Diskusijās ar Saeimas deputātiem tika aktualizēti Vidzemē īpaši nozīmīgi jautājumi – mobilitāte un savienojamība, ekonomiskā konkurētspēja, mājokļu pieejamība, izglītības kvalitāte, inovāciju attīstība, kā arī Vidzemes kā Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas nozīme drošības un reģionālās politikas kontekstā. Tika uzsvērta nepieciešamība pēc elastīgākiem investīciju instrumentiem un ciešākas sadarbības starp pašvaldībām, ministrijām un Saeimu.
Jānis Zariņš, Saeimas deputāts (Jaunā Vienotība) un Vidzemes deputātu grupas priekšsēdētājs:
“Šoruden izveidojot Vidzemes deputātu grupu, mans mērķis bija panākt, lai Vidzemes pašvaldībām un iedzīvotājiem svarīgie jautājumi Saeimā tiktu aktualizēti mērķtiecīgi un regulāri. Šī tikšanās ar Vidzemes plānošanas reģionu ir labs un vajadzīgs sākums ciešākai sadarbībai — tagad galvenais ir šo dialogu turpināt un panākt reālu rezultātu.”
Sēdes laikā tika iezīmēta nepieciešamība turpināt sadarbību strukturētā veidā, paredzot tematiskas darba tikšanās par konkrētiem reģionam būtiskiem jautājumiem, lai nodrošinātu to konsekventu apspriešanu un izvērtēšanu sadarbībā ar Saeimas deputātiem.
Inese Suija-Markova, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja:
“Virkne lēmumu, kas ietekmē reģionu attīstību, tiek pieņemti nacionālajā līmenī. Šo lēmumu kvalitāti nosaka tas, cik labi tajos ir ņemta vērā reālā situācija reģionos. Tāpēc reģionu iesaiste politikas veidošanā ir būtiska. Saeimas Vidzemes deputātu grupa ir svarīgs sadarbības partneris, kas palīdzēs reģionālo skatījumu ienest nacionālajā diskusijā. Liekam lielas cerības uz efektīvu kopdarbu.”
Sēdes noslēgumā Attīstības padome apstiprināja Vidzemes pašvaldību kopīgi sagatavotu prioritāro valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmu sarakstu 544,02 km apjomā. Saraksts veidots, pašvaldībām savstarpēji vienojoties par ceļu posmiem, kas ir nozīmīgi uzņēmējdarbības attīstībai, ikdienas mobilitātes nodrošināšanai , pilda duālu funkciju vai savieno kaimiņu novadus. Ceļu infrastruktūra un mobilitāte regulāri tiek skatīta kā vienots reģionālais tīkls, kas pārsniedz atsevišķu administratīvo teritoriju robežas.
Apstiprinātajā sarakstā prioritāro autoceļu posmu apjoms Limbažu novadā – 113 km, Cēsu novadā – 88 km un Madonas novadā – 69,2 km, Valkas novadā – 57,8 km, Alūksnes novadā – 53,7 km, Valmieras novadā – 44,3 km, Ogres novadā – 44,9 km, Gulbenes novadā – 36,14 km, Saulkrastu novadā – 4,4 km, Smiltenes novadā – 32,58 km.
Apstiprinātais saraksts kalpos kā kopīgs Vidzemes priekšlikums turpmākajās sarunās ar atbildīgajām valsts institūcijām par finansējuma piesaisti autoceļu infrastruktūras uzlabošanai.
