Lasīšanas laiks: 5 min
Vidzemes pašvaldību pārstāvji aicina profesionālās un pieaugušo izglītības plānošanā vairāk ņemt vērā reģiona un vietējā darba tirgus vajadzības. Par to 4. septembrī Saulkrastos diskutēja Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padome kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un citu valsts institūciju pārstāvjiem. Otra būtiska sēdes tēma bija Vidzemes pašvaldību rezultāti ES fondu projektu konkursos, kuros reģions uzrādījis augstu aktivitāti un vienus no labākajiem rezultātiem starp plānošanas reģioniem, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Vidzemes plānošanas reģiona Komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Anita Āboliņa.
Diskusijā par profesionālo un pieaugušo izglītību iezīmējās problēma, ka centralizēti veidots izglītības piedāvājums ne vienmēr atbilst reģionu darba tirgus vajadzībām. IZM atzina, ka, lemjot par profesionālās izglītības iestāžu specializāciju un nepieciešamo speciālistu sagatavošanu, lielākai lomai jābūt reģioniem un pašvaldībām, kas vislabāk pārzina vietējo darba devēju pieprasījumu.
Praksē šo sadarbību apgrūtina tas, ka profesionālās izglītības iestādes lielākoties ir valsts pārvaldībā. Sēdē tika norādīts, ka pašvaldībām ne vienmēr ir pietiekami instrumenti, lai panāktu izmaiņas tehnikumu programmu piedāvājumā atbilstoši vietējo darba devēju pieprasījumam. IZM pārstāvji atzina, ka sadarbībai starp tehnikumiem, pašvaldībām un darba devējiem jābūt regulārai un praktiskai, nevis tikai formālai.
Atsevišķa diskusija izvērtās par jauniešiem, kuri nav sekmīgi nokārtojuši centralizētos eksāmenus. Pašvaldību pārstāvji norādīja, ka daļai šo jauniešu būtu piemērotas divgadīgās vai trīsgadīgās profesionālās izglītības programmas, kas orientētas uz praktisku prasmju apgūšanu. IZM skaidroja, ka sākotnēji šai mērķgrupai bija iecerēts piedāvāt ievērojami plašākas profesionālās izglītības iespējas – līdz pat 19 kvalifikācijām. Taču pēc saskaņošanas ar nozarēm piedāvājums tika sašaurināts, un pašlaik valsts finansējums pieejams tikai trīs kvalifikācijās. Ministrija uzsvēra, ka ierobežojums nav saistīts ar finansējuma trūkumu, un aicināja pašvaldības atbalstīt iniciatīvu profesionālās izglītības iespējas šai jauniešu grupai paplašināt.
Diskusija par jauniešu iespējām profesionālajā izglītībā pārauga plašākā sarunā par darba tirgus vajadzībām un demogrāfiskajām pārmaiņām. IZM pārstāvji norādīja, ka nākamajos desmit gados jauniešu skaits izglītības sistēmā samazināsies. Tas nozīmē, ka darba tirgus vajadzības nevarēs nodrošināt tikai ar jaunu speciālistu ienākšanu, un pieaugs pieaugušo pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides nozīme. Paredzams, ka nākotnē profesionālās izglītības iestādes vairāk specializēsies noteiktās profesijās un nozarēs. Daļa programmu varētu būt pieejamas tikai atsevišķās izglītības iestādēs, tāpēc reģioniem būs svarīgi skaidri formulēt, kādu speciālistu sagatavošana konkrētajā teritorijā ir visvairāk nepieciešama.
Diskusija parādīja, ka ar mācību iespēju nodrošināšanu vien nepietiek – būtiska ir arī cilvēku motivācija tās izmantot. Sēdē prezentētie dati liecina, ka pēdējos gados ir mazinājušies vairāki praktiski šķēršļi, tostarp mācību izmaksu un pieejamības problēmas, taču pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka mācības viņiem nav nepieciešamas. Vidzemē pieaugušo iesaiste izglītībā ir zemāka nekā Rīgā un Pierīgā – mācībās iesaistās aptuveni katrs ceturtais pieaugušais. Retāk mācās cilvēki ar zemāku izglītības līmeni, kuriem ir arī šaurākas pārkvalifikācijas iespējas.
VPR Attīstības padomes priekšsēdētāja Inese Suija-Markova diskusiju rezumēja, norādot, ka izglītības un darba tirgus jautājumus nevar atrisināt katra institūcija atsevišķi. Pie viena galda nepieciešami pašvaldību, IZM, Ekonomikas ministrijas un darba devēju pārstāvji. Diskusijā secināts, ka viens no šķēršļiem ir nepietiekams dialogs starp iesaistītajām pusēm.
Vidzemē lielākais iesniegto un atbalstīto projektu skaits
Sēdē izvērtēja arī Vidzemes pašvaldību rezultātus ES fondu projektu konkursos. Konkursā uzņēmējdarbības attīstībai (5.1.1.1. pasākuma 3. kārta) Vidzeme iesniedza visvairāk projektu starp visiem plānošanas reģioniem – 12, no kuriem apstiprināti 10. Tas ir arī lielākais atbalstīto projektu skaits starp reģioniem. Kopējais ERAF finansējums Vidzemes projektiem sasniedz 21,14 miljonus eiro jeb 93,1 % no pieprasītās summas. Tas ir otrs augstākais rādītājs starp pieciem plānošanas reģioniem.
Vidzemes pašvaldības aktīvi piedalās arī citos projektu konkursos. Piemēram, pielāgošanās klimata pārmaiņām (2.1.3.1. pasākuma 2. kārta) projektu konkursā no Vidzemes iesniegti septiņi projekti. Projektos paredzēti risinājumi, kas palīdz pilsētām un citām teritorijām pielāgoties klimata pārmaiņu radītajiem riskiem.
Pašreizējā ES fondu plānošanas periodā desmit Vidzemes pašvaldībās ir 126 projekti dažādās stadijās, kuros piesaistītais ES fondu finansējums pārsniedz 116 miljonus eiro. Projekti aptver uzņēmējdarbības attīstību, izglītību, sociālo jomu, klimata pasākumus, mobilitāti un citas pašvaldību attīstībai būtiskas jomas. Vienlaikus pašvaldībām ir arī īstenošanai sagatavotas projektu ieceres, tostarp ar izstrādātu tehnisko dokumentāciju un veiktām izpētēm. Tomēr vairākās finansējuma programmās pašvaldību sagatavoto projektu pieprasījums pārsniedz pieejamo līdzekļu apjomu, tāpēc daļa projektu finansējuma trūkuma dēļ paliek neīstenoti. Šīs ieceres paredz ieguldījumus dzīves kvalitātes uzlabošanā, uzņēmējdarbības vides attīstībā, mobilitātē un publiskajā infrastruktūrā, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un tūrisma attīstībā. Tas nozīmē, ka tiek atlikti ieguldījumi, kuru ietekme būtu tieši jūtama iedzīvotājiem un vietējai ekonomikai.
Nākamajā ES fondu periodā VPR aicina ņemt vērā reģionu atšķirības
Sēdē pārrunāja arī nākamā ES fondu plānošanas perioda programmēšanas jeb izstrādes procesu – kādas būs finansējuma prioritātes, nosacījumi un reģionu loma. Pārstāvot reģiona un pašvaldību vajadzības, VPR diskusijās uzsver nepieciešamību ES fondu nosacījumus veidot, ņemot vērā atšķirīgo situāciju Latvijas reģionos, tostarp iedzīvotāju skaita izmaiņas, ekonomisko situāciju un pakalpojumu pieejamību. VPR ir vērsies pie Ministru prezidenta, Finanšu ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, lai noskaidrotu, kā nākamajā ES fondu periodā tiks ņemtas vērā reģionu atšķirīgās vajadzības un kāda būs reģionu loma lēmumu pieņemšanā.
VPR turpina aizstāvēt Vidzemes intereses arī pārrobežu sadarbības programmās. Pēc Latvijas-Krievijas pārrobežu programmas pārtraukšanas un Igaunijas-Latvijas programmā pieejamā finansējuma samazināšanās VPR ir vērsies Eiropas Komisijā ar priekšlikumu nākamajā plānošanas periodā Vidzemi iekļaut arī Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā. Tas paplašinātu Vidzemes pašvaldību un citu organizāciju iespējas piedalīties pārrobežu projektos.
Attīstības padome pārrunāja arī Austrumu pierobežas teritoriju attīstības jautājumus. Likuma teritoriālais tvērums joprojām tiek apspriests, un viens no vērtētajiem kritērijiem ir pašvaldības teritorijas atrašanās 90 kilometru zonā no austrumu robežas. VPR turpina iesaistīties diskusijās, lai likuma turpmākajā izstrādē tiktu ņemtas vērā arī Vidzemes austrumu daļas pašvaldību vajadzības.
