Lasīšanas laiks: 4 min
Piektdien, 18. septembrī, Valmieras kinoteātrī “Gaisma” skatītājiem bija iespēja īpašā seansā noskatīties režisora Viestura Kairiša spēlfilmu “Uļa”, kas stāsta par leģendārās Latvijas basketbolistes Uļjanas Semjonovas bērnību, ceļu sportā un sevis pieņemšanu. Pirms seansa skatītājus uzrunāja filmas producents Guntis Trekteris un māksliniece Ieva Jurjāne, bet īpašu video sveicienu skatītājiem bija sagatavojis arī galvenās lomas atveidotājs Kārlis Arnolds Avots.
Filma “Uļa” pie Latvijas skatītājiem nonāk pēc pasaules pirmizrādes 79. Kannu kinofestivālā, kur tā tika iekļauta konkursa programmā “Īpašais skatiens” (“Un Certain Regard”). Pēc seansa Kannās filmu skatītāji sveica ar ovācijām. Savukārt 2026. gada vasarā Kārlis Arnolds Avots par Uļas lomu saņēma labākā aktiera balvu Jeruzalemes Starptautiskajā filmu festivālā.
Filmas pamatā ir Uļjanas Semjonovas dzīvesstāsts, taču “Uļa” nav veidota kā tradicionāla biogrāfiska filma. Tās darbība norisinās 20. gadsimta 60. gados Latvijā. Uļa aug vecticībnieku ģimenē nomaļos laukos un jau pusaudzes vecumā sava neparasti lielā auguma dēļ izceļas apkārtējo vidū. Kad viņas fotogrāfija nonāk basketbola treneru rokās, meitene tiek aizvesta uz Rīgu, kur sākas viņas ceļš profesionālajā sportā.
Stāsts filmā vairāk pievēršas ne tikai sportiskajiem sasniegumiem, bet arī cilvēkam aiz basketbola leģendas – vientulībai, citādības izjūtai, smagam darbam un nepieciešamībai pieņemt sevi. Uļas ceļš līdz pasaules mēroga sportistes statusam nav attēlots kā viegls un pašsaprotams panākumu stāsts.
Īpaši neierasta ir galvenās lomas izvēle – Uļjanu Semjonovu filmā atveido aktieris Kārlis Arnolds Avots.
“Filmā spēlēt Uļjanu Semjonovu bija Kārļa ideja. Viņš diezgan ilgi mēģināja savu ideju pasniegt pašai Uļai, kura sākumā īsti nevarēja saprast, kādi viņam ir nodomi. Viņa šo ideju pieņēma un akceptēja,” stāstīja filmas producents Guntis Trekteris.
Viņš norādīja, ka šāds aktieru izvēles risinājums sabiedrībā neizbēgami rada lielāku rezonansi, tomēr filmas veidotājiem būtiskākais bijis panākt, lai tas kalpotu pašam stāstam. Filmas vizuālā pasaule veidota melnbaltā estētikā, tādējādi palīdzot radīt 60. gadu sajūtu un vienlaikus padarot ticamāku arī Kārļa Arnolda Avota pārtapšanu Uļas tēlā.
“Man kā māksliniekam ir ļoti svarīgi, lai filma būtu ticama. Melnbaltā filma piedod šo sajūtu par 60. gadiem. Melnbaltais kino ļāva mums daudz labāk parādīt dzīvi tajā laikā, un tas palīdzēja arī ticamāk pārvērst Kārli par Uļu,” Valmierā stāstīja Ieva Jurjāne.
Lai sagatavotu filmu, tās veidotāji veica plašu izpēti – iepazinās ar vēsturiskiem materiāliem, ģimenes arhīviem un Uļas dzīvesstāstu, kā arī tikās ar pašu Uļjanu Semjonovu un viņas bijušajām komandas biedrenēm. Filmas komanda devās arī uz Uļas bērnības mājām netālu no Daugavpils, Lietuvas robežas tuvumā, kur joprojām dzīvo viņas brālis.
“Lai šo filmu radītu, vajadzēja ļoti daudz pētīt, iepazīties ar materiāliem un ģimenes arhīviem. Sākotnēji Kārlis veica lielu izpēti, strādāja ar pašu Uļu un viņas komandas biedrenēm,” sacīja Jurjāne.
Māksliniece uzsvēra, ka īpaši delikāts bijis darbs ar Kārļa pārvēršanu Uļas tēlā. Veidotāji vēlējās izvairīties no pārspīlējuma, tā vietā cenšoties saglabāt cieņu pret personību, kuru Avots atveido.
“Viņa nodomi bija tik ļoti tīri, ka mēs nekādā gadījumā negribējām caur viņu Uļu padarīt grotesku,” skaidroja Jurjāne.
“Uļas” stāsts ļauj ieraudzīt arī sporta otru pusi – milzīgo darbu un fizisko cenu, kas bija jāmaksā par panākumiem. Uļjana Semjonova sevi basketbolam atdeva gandrīz pilnībā, bet karjeras noslēgumā viņas veselība bija smagi cietusi.
“Uļa sevi atdeva basketbolam un to darīja ar tādu degsmi, ka dzīves beigas pavadīja uz gultas. Lielais sports ir nepiedodošs, un jāņem vērā, ka viņas karjeras laikā izpratne par atkopšanos un rūpēm par sportista ķermeni nebija tik attīstīta kā mūsdienās,” sacīja Jurjāne.
Tādēļ filma skatītājam rāda ne tikai uzvaras un sasniegumus, bet arī sviedrus, asaras, sāpes un šaubas, kas atradās aiz Uļas panākumiem.
“Filmas tapšanas laikā mēs visi tik ļoti sajutām to Uļas dvēseli, lielā cilvēka sarežģīto dzīvi un šo empātisko pieredzi, kas ir vajadzīga, lai tu pats augtu. Uļa savu īpatnību pārvarēja, kļūstot par pasaules basketbola zvaigzni. Melnbaltā filma pēc laika vairs nav melnbalta. Mūsu mērķis bija ļaut skatītājiem šīs krāsas filmā piešķirt pašiem,” stāstīja Jurjāne.
Filma ir Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas kopražojums. Tās režisors ir Viesturs Kairišs, producents – Guntis Trekteris, bet māksliniece – Ieva Jurjāne. Scenāriju veidojuši Kārlis Arnolds Avots, Līvija Ulmane un Andris Feldmanis.
Valmieras kinoteātrī “Gaisma” filmu “Uļa” iespējams noskatīties visu rudeni – tā kinoteātra repertuārā plānota vismaz līdz novembra sākumam.
