Lasīšanas laiks: 5 min
Valmieras novada pašvaldība otrajā Latvijas Aprites ekonomikas indeksā kļuva par līderi divās Aprites ekonomikas indeksa kategorijās – “Uzņēmējdarbības un ekonomikas transformācija” un “Sabiedrības iesaiste”, vienlaikus iekļūstot arī indeksa līderu grupā, liecina jaunākie Aprites ekonomikas indeksa dati, portālu “Valmieras Ziņas” informēja “CleanR Grupa” sabiedrisko attiecību konsultante Kitija Alise Dubrova.
Augstos rezultātus veicinājusi vide, kurā aprites ekonomikas principus iespējams praktiski izmantot gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.
Uzņēmējdarbības un ekonomikas transformācijas kategorijā ar 780 punktiem un sabiedrības iesaistes kategorijā ar 767 punktiem Valmiera ieguvusi augstāko vērtējumu Latvijā. Rezultāta pamatā ir vairāki savstarpēji saistīti risinājumi uzņēmējiem un iedzīvotājiem – kopstrādes darbnīca “Dare”, aprites centrs, digitāls sadarbības rīks, apritīguma brieduma tests, mācību programmas, starptautisks sadarbības tīkls un citas pašvaldības iniciatīvas.
Tikmēr Aprites ekonomikas indeksa kategorijā “Prasmīga saimniekošana” līdera pozīcijā izvirzījusies Rīgas valstspilsētas pašvaldība, savukārt kategorijā “Gudra resursu pārvaldība” – Liepājas valstspilsētas pašvaldība.
“Valmieras novada pašvaldības rezultāts rāda, ka aprites ekonomikas līderību neveido viena atsevišķa iniciatīva. To rada savstarpēji saistīta vide, kurā infrastruktūra, zināšanas, digitālie rīki un sadarbības iespējas ir pieejamas gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Tieši spēja šos elementus savienot vienotā sistēmā ļauj aprites principiem no atsevišķiem projektiem pārtapt ikdienā izmantojamās praksēs,” skaidro Aprites ekonomikas indeksa vadošā pētniece, profesore Dr. oec. Dzintra Atstāja.
Kopējā Aprites ekonomikas indeksā Valmieras novads sasniedza 736 punktus, ierindojoties līderu grupā, kuru papildina Daugavpils valstspilsēta (765 punkti), Cēsu novads (704), Dienvidkurzemes novads (665), Rīgas valstspilsēta (657) un Liepājas valstspilsēta (654). Līderu grupu veido pašvaldības, kuru kopējais indekss pārsniedz 650 punktu robežu.
No atsevišķām iniciatīvām uz strukturālu ietekmi
Latvijas zinātnieku izstrādātais Aprites ekonomikas indekss pirmo reizi publicēts 2024. gadā. Toreiz secināts, ka pašvaldībās netrūkst atsevišķu aprites iniciatīvu, taču būtiska kļuva spēja tās savstarpēji sasaistīt. Redzot, ka pašvaldības indeksu izmanto arī kā ceļvedi apritīguma ieviešanai, 2026. gada mērījumā lielāks svars tika piešķirts risinājumiem ar sistēmiskas ietekmes potenciālu – tādiem, kas palīdz pāreju uz apritīgāku saimniekošanu padarīt mērķtiecīgāku.
“Pirmais indekss parādīja, kur atrodamies aprites ekonomikas kartē Latvijā. Otrais jau palīdz saprast, kuras darbības dod lielāko ietekmi straujākai apritīguma ieviešanai. Līdz ar to pašvaldības, analizējot rezultātus, var mērķtiecīgāk plānot, kur ieguldīt laiku, finansējumu un cilvēkresursus. Mērķis vairs nav tikai saskaitīt aktivitātes, bet saprast, kuras no tām rada paliekošu un strukturālu ietekmi,” norāda Latvijas Aprites ekonomikas indeksa idejas iniciatore, AS “CleanR Grupa” valdes locekle un Eiropas Klimata pakta vēstnese Latvijā – Agita Baltbārde.
Pašvaldības ir spēcīgas efektivitātē; nākamais solis – modeļa maiņa
“Pašvaldību pašvērtējuma rezultāti rāda salīdzinoši augstus sasniegumus atkritumu šķirošanas infrastruktūras, digitalizācijas un ēku energoefektivitātes jomās. Pašvaldības investē atjaunīgo energoresursu izmantošanā, ēku renovācijā, digitālā dokumentu apritē un risinājumos, kas samazina resursu patēriņu,” skaidro Atstāja.
Arvien biežāk apritīguma prasības tiek izmantotas arī publiskajos iepirkumos, piemēram, pievēršot uzmanību produktu ilgmūžībai, remontējamībai un atkārtotas izmantošanas iespējām.
Tomēr zemāki pašvērtējuma rezultāti ir jomās, kas prasa būtiskāku saimniekošanas modeļa maiņu. Tā pamatā ir nomas izvēle iegādes vietā, lietotu preču aprite, industriālā simbioze, kā arī sadarbība pētniecības un inovāciju jomā.
“Nākamais attīstības posms ir pāreja no esošā saimniekošanas modeļa efektivizēšanas uz paša modeļa maiņu. Tas nozīmē plašāk izmantot nomu, koplietošanu, remontu un resursu atkārtotu lietošanu, kā arī sistemātiski veicināt inovācijas un industriālo simbiozi. Tieši šajās jomās iespējams radīt arī jaunas uzņēmējdarbības iespējas,” uzsver pētniece.
Iespēju pieejamība vēl nenozīmē paradumu maiņu
Aprites ekonomikas indeksu veido divas savstarpēji papildinošas daļas – pašvaldību pašvērtējums un iedzīvotāju aptauja. Pašvaldību daļa parāda izveidotos procesus, infrastruktūru, pakalpojumus un atbalsta instrumentus, savukārt iedzīvotāju aptauja ļauj saprast, vai cilvēki šos risinājumus redz, izmanto un uzskata par vajadzīgiem.
Rezultāti rāda, ka pakalpojumu pieejamība daudzviet ir saglabājusies vai palielinājusies, kamēr paradumu maiņa norisinās lēnāk. Turklāt atsevišķās jomās pašvaldību piedāvājums un iedzīvotāju prioritātes vēl nesakrīt.
“Pašvaldības var ieguldīt infrastruktūrā, pakalpojumos un dažādos atbalsta instrumentos, taču būtiskais jautājums ir – vai cilvēks tos tiešām izmanto? Ja piedāvājums neiet kopsolī ar iedzīvotāju vajadzībām un motivāciju, arī labs risinājums var palikt neizmantots. Tāpēc svarīgi ir ne tikai radīt iespējas, bet panākt, lai tās kļūst par cilvēku ikdienas izvēli. Vienlaikus redzams, ka pilsoniskajai sabiedrībai jeb nevalstiskajām organizācijām var būt būtiska loma jaunu ieradumu veidošanā,” uzsver Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Dr. sc. soc. Andris Saulītis.
Piemēram, 58 % aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka pašvaldībām vairāk finansiāli jāatbalsta biedrības, kas īsteno aprites ekonomikas iniciatīvas – taču šāds atbalsts sniegts tikai 24 % gadījumu. Savukārt atbalstu talkām un vides labiekārtošanas aktivitātēm par nepieciešamu uzskata 54 % aptaujāto, kamēr pašvaldību aktivitāte šajā jomā sasniedz 64 %, pārsniedzot sabiedrības gaidas.
Lai gan vides sakopšana ir populāra, realitātē iedzīvotāju iesaiste talkās vērtējama pasīvi – aptuveni 70 % aptaujāto tajās neiesaistījās vai darīja to ļoti reti.
No mērījuma uz rīcību
Aprites ekonomikas indeksa vērtība nav tikai pašvaldību sarindošana. Tas palīdz ieraudzīt stiprās puses, attīstības rezerves un jomas, kurās ieguldījumi var radīt lielāku ietekmi.
Valmieras novada piemērs rāda, ka aprites ekonomikas pāreju iespējams veicināt, radot praktisku vidi gan uzņēmējdarbības transformācijai, gan iedzīvotāju iesaistei. Savukārt ilgtermiņa ieguvums rodas, kad atsevišķās iespējas tiek savienotas kopīgā sistēmā un kļūst par ikdienā izmantojamu pašvaldības piedāvājumu.
Visi Aprites ekonomikas indeksa rezultāti tuvākajā laikā būs pieejami tīmekļa vietnē cleanrgrupa.lv.
Par Latvijas Aprites ekonomikas indeksu:
Latvijas Aprites ekonomikas indekss ir pirmais zinātniski pamatotais rīks Latvijā, kas ļauj novērtēt pašvaldību apritīgumu un salīdzināt to sniegumu. Pirmais mērījums veikts 2024. gadā; 2026. gadā tas īstenots jau otrreiz. Indekss apvieno divus skatupunktus – pašvaldību pašvērtējumu un iedzīvotāju vērtējumu –, analizējot 4 jomas: gudru resursu pārvaldību, uzņēmējdarbības un ekonomikas transformāciju, sabiedrības iesaisti un prasmīgu saimniekošanu. Šī gada indeksā piedalījušās visas 42 Latvijas pašvaldības, bet reprezentatīvā iedzīvotāju aptaujā iesaistījās 3108 respondenti.
