Lasīšanas laiks: 5 min
2025. gada 4. decembrī Cēsīs Vidzemes plānošanas reģions organizēja darbsemināru “Praktiskas inovācijas pašvaldību nekustamā īpašuma pārvaldībai”, lai kopā ar pašvaldību speciālistiem meklētu veidus, kā nekustamā īpašuma datus pārvērst saprotamā, salīdzināmā un lēmumu pieņemšanā izmantojamā informācijā, portālu “Valmieras Ziņas ” informēja Vidzemes plānošanas reģiona galvenā komunikācijas speciāliste Anita Āboliņa.
Dalībnieki diskutēja par to, kā definēt un uzturēt rādītājus, kas raksturo pašvaldību īpašumu portfeli – piemēram, ēku tehnisko stāvokli, izmantošanas intensitāti, uzturēšanas izmaksas un brīvo platību apjomu – un kā nodrošināt, lai šie dati būtu pieejami vienotā struktūrā. Atšķirīgas rādītāju interpretācijas un tas, ka dati glabājas dažādās sistēmās un formātos, apgrūtina situācijas analīzi un ierobežo iespējas salīdzināt teritorijas. Semināra diskusijās secināts, ka šie jautājumi nav raksturīgi tikai nekustamā īpašuma pārvaldībai – līdzīgas problēmas ir citās pašvaldību darba jomās, kur ikdienas lēmumi balstās datos.
Pašvaldību speciālisti bija vienisprātis, ka sakārtoti dati un digitālie rīki var būt būtisks atbalsts ikdienas darba procesu uzlabošanā, resursu plānošanā un inovāciju ieviešanā pašvaldībās. Inovācija nekustamā īpašuma pārvaldībā šajā kontekstā nozīmē ne tikai jaunas tehnoloģijas, bet arī esošo datu sakārtošanu, labās prakses pārņemšanu un procesu pilnveidi, lai ar informāciju varētu strādāt efektīvi. Tas veido pamatu ilgtspējīgākai attīstībai un kvalitatīvākiem pakalpojumiem iedzīvotājiem.
Sadarbības jautājums bija viena no centrālajām semināra tēmām. Pašvaldību speciālisti vairākkārt norādīja, ka strādā ar līdzīgiem izaicinājumiem, bet risinājumus meklē individuāli. Tika uzsvērts, ka reģionā nepieciešama kopīga pieeja datu struktūrai un indikatoriem, lai attīstības uzraudzības sistēmas būtu salīdzināmas un izmantojamas visos līmeņos. Kā līdz šim nepietiekami izmantots resurss tika minēta sadarbība ar universitātēm un kapitālsabiedrībām, nepieciešama arī regulāra pieredzes apmaiņa. Vidzemes plānošanas reģiona koordinējošā loma šajā procesā tika minēta kā būtisks priekšnoteikums, lai reģionālā līmenī veidotu vienotu skatījumu uz datu izmantošanu.
Pašvaldību pārstāvji norādīja, ka šobrīd informācija par nekustamo īpašumu un dzīvojamo fondu ir sadrumstalota. Dati glabājas dažādās sistēmās un formātos, un bieži vien nav skaidrs, kā tiek aprēķināts konkrēts rādītājs. Tas apgrūtina gan situācijas analīzi, gan iespēju salīdzināt teritorijas.
No stratēģijas līdz praksei
Lai šos jautājumus parādītu praksē, seminārā tika analizēti konkrēti pašvaldību piemēri. Cēsu novada pašvaldības pieredze ar atvērto datu stratēģiju parādīja, ka ar labu dokumentu vien nepietiek. Cēsu Digitālā centra pārstāvis Aleksandrs Ļubinskis norādīja – ja nav nodefinēts process, kā datus uzturēt un kas par to atbild, daļa datu kopu laika gaitā vienkārši pazūd, un stratēģija paliek tikai “uz papīra”.
Valmieras novada pašvaldības speciālista Mārtiņa Ķibera demonstrētie ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) risinājumi parādīja, kā telpiskie dati var būtiski atvieglot gan ikdienas darbu, gan stratēģisku lēmumu pieņemšanu. Semināra dalībnieki redzēja piemērus, kā vizuāli uzskatāmi kartēs iespējams attēlot ēku tehnisko stāvokli, zemes vienību izmantošanu, ēku ekspluatācijas gadus, līgumu termiņus, neizmantotās teritorijas un uzturēšanas darbu plānošanu. Telpiskā pieeja ļauj pāriet no tabulām uz kartēm un ātri identificēt teritorijas ar noteiktiem kritērijiem, kas līdz šim bieži tika meklētas manuāli.
Savstarpējās sarunās starp pašvaldību speciālistiem atklājās, ka datu apmaiņa joprojām bieži notiek, manuāli pārsūtot failus starp institūcijām, kas ilgtermiņā nav ilgtspējīgi. Vienota uzraudzības sistēma nākotnē nozīmētu ne tikai kopīgu indikatoru sarakstu, bet arī tehniskus risinājumus “dzīviem” datu pieslēgumiem starp valsts reģistriem, pašvaldību sistēmām un reģionālu telpisko platformu. Tāpat vairākkārt tika izcelts, ka lielākais izaicinājums ir darbinieku kapacitāte un laiks datu uzturēšanai. Pašvaldībām nepieciešami speciālisti ar labām datu un telpiskās domāšanas prasmēm, kā arī nepieciešamas regulāras apmācības un atbalsts, lai izveidotu un uzturētu kvalitatīvu datu vidi.
Metodes, tehnoloģijas un cilvēkresursi
Seminārā tika apskatīts arī mākslīgā intelekta potenciāls datu apstrādē. Pašvaldību pārstāvji pauda interesi par MI izmantošanas iespējām un vienlaikus norādīja uz priekšnosacījumiem, kas nepieciešami, lai šādus risinājumus varētu ieviest praksē. Bez skaidras datu struktūras, uzturēšanas kārtības un kvalitātes MI rīki nespēj nodrošināt uzticamus rezultātus. Tika uzsvērts, ka digitālo tehnoloģiju pilnvērtīga izmantošana nav iedomājama bez ieguldījumiem datu kvalitātē, digitālajās prasmēs un inovāciju attīstībā, kas pašvaldībās kļūst par arvien būtiskāku priekšnoteikumu modernai un atbildīgai pārvaldībai.
Diskusijā par efektīvu resursu pārvaldību LEAN eksperte Līga Romanovska uzsvēra, ka kvalitatīvi, lēmumu pieņemšanai derīgi dati ir iespējami tikai tad, ja ir skaidri definēts process – saprasts, kādi resursi ir pašvaldības rīcībā, kas ar tiem tiek darīts, kas un kādā secībā veic galvenos soļus, kā arī kā rezultāti tiek mērīti. Tikai pēc tam var novērtēt efektivitāti un identificēt darbības, kas nerada pievienoto vērtību. Romanovska norādīja, ka digitalizācija un jauni rīki dod rezultātu tikai tad, ja dati un procesi ir sakārtoti un uzturēti pēc vienotiem principiem visā organizācijā.
Seminārā liela uzmanība tika pievērsta cilvēkresursu kapacitātei. Pašvaldību speciālisti norādīja, ka pašvaldībās trūkst ĢIS, mežsaimniecības un meliorācijas speciālistu, kas spētu sistemātiski uzturēt un analizēt ar nekustamo īpašumu pārvaldību saistītos datus. Vienlaikus dalībnieki akcentēja, ka pašvaldībās ir stipras komandas, uzkrāta vēsturiskā informācija un augsts lokālpatriotisms, kā arī gatavība mācīties, tomēr nepieciešamas regulāras apmācības un laiks, lai attīstītu prasmes sistemātiskai datu pārvaldībai. Tika uzsvērts, ka pašvaldībām jāinvestē cilvēkresursos — jāatrod un jāsaglabā motivēti speciālisti, kas izprot datu nozīmi lēmumu pieņemšanā — un jāveido darba vide, kurā iespējams mērķtiecīgi stiprināt viņu kompetences.
***
Seminārā iegūtās atziņas tiks izmantotas tālākajā darbā projektā PoliRuralPlus, kura ietvaros Vidzemes plānošanas reģions attīsta reģionālas datu pieejas konceptu un pilnveido attīstības uzraudzības sistēmu. Šī procesa sastāvdaļa bija arī šoruden organizētais datu hakatons “Dati attīstībai”, kurā viena no galvenajām tēmām bija dzīvojamā fonda uzraudzība. Hakatonā definētie praktiski izmantojamie rādītāji un pieredze, kas apliecināja sakārtotu datu nozīmi kopainas iegūšanā, tiek izmantoti pieejas pilnveidē. Izstrādātā pieeja palīdzēs nodrošināt, ka pašvaldību lēmumi par īpašumu pārvaldību balstās salāgojamā, kvalitatīvā un praksē izmantojamā informācijā, veicinot pārdomātu un efektīvu resursu plānošanu.
Darbsemināru organizēja Vidzemes plānošanas reģions, un tā norisi finansiāli atbalstīja EUROPE DIRECT Vidzeme. Pasākuma programmas sagatavošanā iesaistījās projekta PoliRuralPlus komanda sadarbībā ar Vidzemes Atvērto inovāciju centru.
