Lasīšanas laiks: 3 min
20.februārī 100.dzimšanas dienu atzīmēja valmieriete Marija Balgalve. Kundzi dzīvesvietā vienlaikus kopā ar jubilāres ģimeni un draugiem sveica arī Valmieras pilsētas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Kaija Muceniece un Sociālo lietu pārvaldes Sociālā atbalsta nodaļas vecākā sociālā darbiniece Jolanta Rutkovska, portālam “Valmieras Ziņas” pavēstīja Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Zālīte.
Ievērojamajā jubilejā klātesošie, godinot Mariju, viņai veltīja ne tikai mīļus vārdus un veselības vēlējumus, bet arī dziesmu “Daudz baltu dieniņu”. Izskanot pēdējai notij, kopīgi tiek secināts, ka beidzot ir tas gadījums, kad vēlējums, kas dziesmā iekļauts, ir piepildījies, jo aizvadītais mūžs ir bijis bagāts un svētīgs.
Marijas kundze jaunību un darba gadus pavadījusi Naukšēnos, tur izaudzināts arī dēls un meita. Jautāts par bērnības dienu atmiņām, Marijas dēls Valdis atceras, ka mammai bērnībā vienmēr bija daudz un smagi jāstrādā, tāpēc abi ar māsu viens otru pieskatījuši. Kad paaugušies, tad gājuši palīgā lauku darbos – ravēt, kaplēt un lopus barot. Rājienu gan bērnībā abi esot dabūjuši, brālis gan biežāk nekā māsa.
Lielāko daļu mūža Marija strādājusi kolhozā “Dzirkstele” par lopkopēju. “Šķiet, ka skaistākie dzīves gadi mammai ir pagājuši laikā, kad viņa dzīvoja Naukšēnos. Arī Valmiera ir svarīga viņas dzīves sastāvdaļa. Tur viņa pārcēlās uz dzīvi pie dēla jau pensijas gados, auda un kļuva par daiļamatu meistari, kā arī dziedāja senioru korī “Sudrablāse”. Mammas dzīve bijusi skaista, viņa paguvusi tik daudz izdarīt,” savās pārdomās dalās Marijas meita Inta. Neskatoties uz to, ka Marija pašlaik mitinās pie meitas Limbažos, tomēr deklarētā dzīvesvieta joprojām ir pie dēla Valmierā.
Marijas meita Inta pastāstīja, kopš mammas pārcelšanās uz Limbažiem, viņa ir paguvusi nodibināt ciešas draudzības saites ar kaimiņiem, kuri bieži vien ikdienā esot arī lielākais atbalsts un palīgs, kad tas ir nepieciešams. “Jāsaka, ka visi kaimiņi ir ļoti lieli puķu mīļi, tas viņiem ir kopīgs, tomēr nevienam tā neziedēja dārzs kā manai mammai,” piebilst Inta. Kad veselība atļāvusi, tad Marijas koptajā dārziņā varēja atrast visdažādākās puķu šķirnes, viskrāšņākajās krāsās.
Marijas bērni priecājas, ka ir no ilgdzīvotāju dzimtas. Inta atklāja, ka Marijas tēvs esot poļu izcelsmes. Viņa spriež, ka mammai tāpēc brūnas acis un tāda nerimstoša enerģija. Turklāt Marijai bijis brālis, kurš nodzīvojis ilgu mūžu. Arī Marijas 12 gadus jaunākajai māsai veselība joprojām turas labi.
Ikdienā Marijas kundzei patīk skatīties televizoru, ir savi iecienītie seriāli un ziņas. Viņai joprojām ir apbrīnojama atmiņa un skaidra doma, tāpēc labprāt redzēto un dzirdēto pārrunā ar tuviniekiem.
Tā kā Marijai patīk mūzika, tad meita Inta mammas jubilejā bija sagatavojusi paštaisītu, viņai īpaši veltītu dziesmu grāmatu, lai kopā ar sveicējiem izdziedātu dziesmu “Pie Dieviņa gari galdi”. Jāpiemin, ka Marijai ir arī kupls pulciņš ar mazbērniem un mazmazbērniem, un viņas mazmeita Agate, sveicot vecmammu jubilejā, bija pieteikusi radio vienu no mīļākajām jubilāres dziesmām “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme”, ko gaviļniece mīļuprāt noklausījās.
Vēlam Marijai Balgalvei stipru veselību, možu garu un dzīvesprieku!
