Lasīšanas laiks: 3 min
Sestdien, 25.novembrī, kad ārā vijās baltas puteņa vērpetes, Valmieras muzeja Izstāžu namā tika atklāta puzuru izstāde, kas ikvienu apmeklētāju apbūra ar zeltainu mirdzumu. Puzuris ir Visuma simbols, un izstādes apmeklētāji īpašu sazemēšanos un enerģiju saņēma arī dziesmu un bungu aplī, ko vadīja mūzikas terapeite Baiba Vanaga ar atbalsta grupu, bet dažās dziesmās kāds neliels mūzikas instruments bija rokās vai ikvienam izstādes apmeklētājam.
Iespējams, jaunākā paaudze nemaz nezina, kas ir puzuris un kā tas izskatās, jo ierasts, ka Ziemassvētkos māju un eglīti rotā elektriskās lampiņas un citi spožumi, bet senākos laikos puzuri bija ne tikai mājas dekori Ziemassvētkos, bet arī Lieldienās, Mārtiņos, kristībās un citos godos. Un puzuri nebūt nav tikai latviešu rotājums, tie pazīstami arī Somijā, Zviedrijā un citās pasaules valstīs, tikai tur puzurus sauc par himmeli, kas tulkojumā nozīmē „debesis”.
2021.gadā puzuru veidošana iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Kā atklāšanā minēja Izstāžu un pasākumu nodaļas vadītāja Arta Rozīte, organizējot izstādi, bijusi vēlme pārmantot un izprast šo mūsu senču mantojumu, turpināt un attīstīt tālāk puzuru darināšanas prasmes. Izstādē visvairāk ir puzuru, ko veidojusi jelgavniece, viena no zināmākajām puzuru veidotājām Latvijā – Ausma Spalviņa, kas tiem devusi arī nosaukumus: „Dzimtas koks”, „Pļava”, „Sasala jūrīna”, „Garā pupa”, „Linu druva” u.c. Te ir kultūras centra „Iļģuciems” studijas „Ataudze” dalībnieku darinājumi (tajā darbojas pat japāniete Akiko Mizoguchi!) un, protams, mūsu pašu valmieriešu darbi – kopā 12 dalībnieku 42 lielāki un mazāki puzuri, kurus papildina ābolīši, spalvas, izpūstas olas… Limbažniecei Aijai Brikmanei tapis savdabīgs puzuris „Burtiņi” no papīra, bet vislielākais puzuris atrodas Izstāžu nama 2.stāvā, to darinājusi Ārija Bērze no Siguldas. Uz to skatoties, nāk prātā latviešu tautasdziesma:
Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.
Ausma Spalviņa uzskata, ka puzuru darināšanā nav nekā sarežģīta, tā ir tīrā ģeometrija un meditācija, svarīgākais ir savākt materiālus. Mazās detaļas top ātri, grūtāk ir visu samontēt kopā, nolīdzsvarot. Ausmas skolniece Inga Geduševa puzuri salīdzina ar dvēseles spoguli. Tas ir mazs kristāliņš, kas izaug arvien lielāks un atspoguļo to, ko un kā mēs jūtam.
Rīdziniece Vita Bogana puzurus sākusi darināt jau pirms 30-40 gadiem un to veidošanu savulaik mācījusies no Rucavas sievām:
Process ir tikpat svarīgs kā iznākums. Tā ir sevis sakārtošana, nomierināšana. Šo darbu nevar darīt steigā, tad visi salmi plīst. Ir jābūt iekšējam līdzsvaram, mieriņam. Laiks pazūd, un ir vienkārši labi. Arī izstādē aplūkot puzurus nevajag steigā.
Vērojot puzurus, skatoties gaismas un ēnas rotaļas, izstādes apmeklētāji klausās un dzied līdzi latviešu spēka dziesmas „Rāmi tek(a) rūnavots”, „Sidrabiņa lietiņš lija” un citas latviešu tautas dziesmas, bet, kad izstāžu zāli piepilda bungu rībēšana, šķiet, telpā ienāk maģija un pār ķermeni pārskrien skudriņas. Šķiet, ka kāds augšā patiešām visu ir atbilstoši sakārtojis: baltā daba, mūzika un puzurīši ar 12 stiebriņiem (gada 12 mēneši) veido spēcīgu trīsvienību. Lai arī līdz ziemas saulgriežiem vēl ir gandrīz mēnesis, sajūtas ir kā Ziemassvētkos.
Muzeja vadītāja un izstādes krustmāte Iveta Blūma jau ilgus gadus domājusi par šādu izstādi: Tas nav tikai telpas rotājums, tā ir mūsu pasaules uztvere. Ceru, ka ikviens, kas apmeklēs šo izstādi, mēģinās arī pats kaut ko radīt.
Lai radīšana būtu veiksmīgāka un bagātīgāka, ikviens interesents aicināts piedalīties puzuru darināšanas meistarklasē, ko 9.decembrī plkst.14.00 vadīs Ausma Spalviņa, Aija Brikmane un Inga Geduševa. Praktiskās nodarbības papildinās Gunas Mednes stāstījums, un arī meistarklasē solās būt klāt latviskās dzīvesziņas praktiķe Baiba Vanaga, kas Valmierā radījusi muzikāli terapeitisku vidi – Skaņu istabu.
Puzuru meistarklasē dalībniekus nodrošinās ar materiāliem un dalība ir bezmaksas, to atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Izstāde apskatāma līdz 2024.gada 24.janvārim.
