Lasīšanas laiks: 4 min
2023.gadā latviešu valodā iznāca norvēģu publicista un ceļotāja Riharda Beruga grāmata “Vara un ticība”, bet otrdien, 23. janvārī, Valmieras Integrētajā bibliotēkā ar lasītājiem tikās pats autors. Lai arī grāmatu bija izlasījuši vien daži cilvēki, interese gan par autoru, gan grāmatu bija liela. Un kā nu ne, Rihardam Berugam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, viņš ir viens no Vidzemes Augstskolas dibinātājiem, norvēģu-latviešu vārdnīcas līdzautors, Ziemeļvalstu informācijas biroja Rīgā izveidotājs, tāpēc šajā pasākumā bija arī daudz Norvēģijas draugu.
Grāmata ir kvalitatīva gan pēc satura, gan noformējuma, tā ir bagātīgi ilustrēta, vairāk nekā 500 lapaspušu bieza un, kā atzina pasākuma vadītāja Anita Apine – pilna ar emocijām. Arī producente, publiciste un ceļotāja Elvita Ruka augstu novērtējusi šo izdevumu: Beruga grāmata sniedz klātbūtnes efektu un līdzpārdzīvojumu, bagātina intelektu un veicina izpratni par maz zināmiem kristietības vēstures faktiem.
Vāka noformējumā izmantota fotogrāfija no Atona kalna klostera, bet grāmatas galvenajam nosaukumam dots arī plašāks skaidrojums: ceļojums uz skaistākajām baznīcām un klosteriem Eiropas austrumos – no Jeruzālemes līdz Finmarkai. Tālāk seko vēl smalkāks uzskaitījums: Svētā zeme – Armēnija – Gruzija/Abhāzija – Turcija – Kipra… Ar ceļojumu karti ciemiņš arī sāk savu prezentāciju, kur uzskatāmi parādītas valstis un punktiņi kā vietas, kur ceļotājs piestājis. Visblīvāk punktiņi izvietojušies Armēnijā un Gruzijā, arī Latvijā. Rihards Berugs ir dzimis Norvēģijā, viņam ir ļoti ciešas saiknes ar Latviju, bet kopš 2009.gada par savējo viņš sauc arī gleznaino Svanetijas reģionu Gruzijā, kur kļuvis par viesnīcas Grand Hotel Ushba investoru (mājīgā viesnīca apskatāma gan Facebookā, gan Booking lapā). Kā dāvana Valmieras Integrētās bibliotēkas lasītājiem vēl kāda skaista Riharda Beruga grāmata – „Kaukāzs. No Elbrusa līdz Araratam: 80 brīnišķīgi pārgājieni”, tā gan ir angļu valodā.
Ideja par ceļojumu un grāmatu „Vara un ticība” Rihardam Berugam radusies 2018.gada decembrī vecticībnieku dievkalpojumā Rīgas Grebenščikova lūgšanu namā. Ceļošana un rakstīšana notika paralēli, maršrutu bija plānots paveikt divos gados, bet kovids ieviesa savas korekcijas un ceļojumu par pusgadu pagarināja. Rihards Berugs šķērsoja 20 valstis, grāmatā iekļaujot 80 svētvietas, taču tas nav tradicionālais ceļvedis par reliģisko ēku vēsturi un arhitektūru. Kā uzskata pats autors, tā ir hibrīdceļojumu grāmata, kurā viņš fokusējies uz cilvēku stāstiem. Bez tam 95% gadījumu tikšanās ar cilvēkiem nav bijušas iepriekš sarunātas, Rihards Berugs paļāvies uz nejaušību. Reizēm noklusējot savus uzskatus, autors pratis veidot kontaktus, atvērt cilvēkus atklātai sarunai.
Divu stundu garajā prezentācijā grūti parādīt un izstāstīt visu, kas redzēts un piedzīvots divarpus gados, bet Rihards Berugs spēj būt gan lakonisks, gan ar savu humora izjūtu prot sasmīdināt auditoriju. Stāsti mijas ar video slaidiem no dažādu reliģisko konfesiju baznīcām un klosteriem. Dažbrīd pārsteidz arhitektūras pērles, bet citreiz pašas svētvietas ir necilas, toties atrodas pasakaini gleznainās vietās pie ezeriem, alās, augstu klintīs. Rihards Berugs savos stāstos klausītājus aizved uz Tatevas klosteri Armēnijā, uz alumīnija baznīcu Gruzijas kalnos, senpilsētu Ani un krāšņajiem Stambulas dievnamiem Turcijā, Atonas klosteru republiku, Santorini salu, Aleksandra Ņevska katedrāli Sofijā un Tallinā, alu klosteri Moldovā… Klātesošie ir pārsteigti, ka Kiprā ir bijis klosteris kaķiem (!), ka Varvarai no Dagdas pareizticīgo draudzes savos 80+ gados patīk ļoti ātri pārvietoties ar savu Volkswagen (pat ar 160 kilometriem stundā!), tāpat klausītāji uzzina par osuāriju, kurā tiek glabāti mirušo mūku galvaskausi, par deviņdesmitgadīgo Tēvu Pjotru no Pleskavas, kas savulaik dzīvojis arī Valmierā, par Vairu Bitēnu un vēl divām sievietēm, kas 1975.gadā kļuva par pirmajām ordinētajām mācītājām Latvijas baznīcas vēsturē, bet pēc tam sieviešu darbība tika apturēta un pat aizliegta. Arī Rihards Berugs ir nevēlams un aizliegts – pēc 2018.gadā publicētās grāmatas „Putina prese” viņu no Krievijas izraidīja.
„Vara un ticība”, protams, atspoguļo arī šos vārdus, attiecības un problēmas vēsturē un mūsdienās. Īpaši par to jādomā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tomēr grāmata stāsta arī par indivīdu likteņiem un cilvēku dzīvesstāstiem, ko Rihards Berugs pratis uzklausīt un nodot tālāk lasītājiem.
