Lasīšanas laiks: 2 min
Piektdien, 23.novembrī, Valmieras muzejā norisinās IV zinātniskā konference “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”, kurā topošie vēsturnieki un citu zinātnes nozaru studenti stāsta par savu pētījumu rezultātiem, apskatot Latvijas vēsturi dažādos laika posmos.
Viens no konferences rīkotājiem, Valmieras muzeja vēsturnieks Alberts Rokpelnis „Valmieras Ziņām” pastāstīja: „Jau ceturto gadu pēc kārtas norisinās jauno vēsturnieku konference, tādēļ var teikt, ka šī tradīcija ir iedzīvojusies. Esmu pārliecināts, ka turpināsies tradīcija pēc katras konferences izdot rakstu krājumu ne tikai elektroniskā, bet arī drukātā formātā. Par atbalstu krājumu izdošanai jāpateicas Latvijas Universitātei un Valmieras pilsētas pašvaldībai.”
Alberts Rokpelnis uzsvēra, ka konferencē piedalās jaunie vēsturnieki pēc akadēmiskā grāda, nevis pēc vecuma. Šī gada konference ir iezīmīga ar to, ka ar saviem lasījumiem uzstāsies vairāki vēsturnieki, kur pievērsusies zinātniskajai karjerai pusmūža gados. „Tas nav slikti, gluži pretēji – tā ir priekšrocība, jo šiem cilvēkiem ir pieredze un briedums. Mijiedarbībā ar gados jaunajiem vēsturniekiem notiek zināšanu un pieredzes apmaiņa, tādēļ ieguvēji ir visi,” uzskata konferences rīkotājs.
Vēl Alberts Rokpelnis pastāstīja, ka šajā konferencē, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad pārsvarā bija topošie vēsturnieki no LU Vēstures un filozofijas fakultātes, ir pārstāvji no Daugavpils universitātes, Kultūras akadēmijas, Mūzikas akadēmijas un citām augstskolām, piedāvājot skatījumu uz vēsturi no dažādiem redzespunktiem.
Saglabājot tradīcijas, konferences referātu vēsturiskais ietvars ir ļoti plašs, sākot ar arheoloģiju līdz pat jaunākajai vēsturei, piemēram, apskatot Latvijas neatkarības atjaunošanas periodu.
Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis konferences atklāšanā uzsvēra, ka Valmiera ir viena no retajām pilsētām Latvijā, kurā ir izaugsme, un pilsēta arī atbalsta kultūru un zinātni. Viņš pauda gandarījumu, ka šī konference ir kļuvusi par tradicionālu pasākumu un uzsvēra, ka Latvijas jaunie vēsturnieki ir priviliģētā situācijā. Padomju okupācijas laikā bija liegts pilnvērtīgi pētīt daudzas vēstures tēmas. Ja Rietumos daudz kas ir izpētīts un var tikai interpretēt pētījumu rezultātus, Latvijas vēsturē vēl ir daudz „balto plankumu”, kurus ir iespēja pētīt vēsturnieku jaunajai paaudzei. Guntis Zemītis ar prieku konstatēja, ka jaunie vēsturnieki nevairās no dažādu tēmu pētīšanas, piemēram, apskatot ieslodzījuma vietu vai baltvācu minoritātes vēsturi. „Jebkuru tēmu pētījumi ir būtiski vēstures kopainas veidošanā,” uzsvēra Latvijas vēstures institūta direktors.
