Valmieras Ziņas

Valmierā ar interesentiem tikušies Latvijas Republikas Pilsoņu kongresa delegāti (precizēts)

Lasīšanas laiks: 4 min

Ceturtdien, 24.martā, Valmieras integrētajā bibliotēkā notika tikšanās ar Latvijas Republikas Pilsoņu kongresa delegātiem un atbalstītājiem. Valmieras integrētajā bibliotēkā vēl līdz 30. martam ir apskatāma Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidota ceļojoša izstāde “Latvijas Republikas Pilsoņu kongresam – 25”.

Pilsoņu kongress tika izveidots 1990.gadā kā pagaidu parlaments okupācijas apstākļos. “Kādēļ svarīgi runāt par Pilsoņu kongresu šodien? Varam salīdzināt divas valstis – Latviju un Igauniju, no kuras aizgūta ideja dibināt pilsoņu kongresu. Igaunijas Republikas Augstākā Padome kopā ar Igaunijas Pilsoņu kongresu toreiz sasauca Satversmes sapulci, kura pieņēma Igaunijas Republikas konstitūciju, notika arī parlamenta vēlēšanas, kurās lielāko daļu deputātu ievēlēja no Igaunijas Pilsoņu kongresa, tādējādi atstumjot veco komunistisko nometni no valsts pārvaldes. Latvijā tas nesekmējās, tāpēc mūsdienās atšķirība starp Latviju un Igauniju ir ļoti redzama,” pauda Zigurds Strīķis, LR Pilsoņu kongresa valdes loceklis.

Klātesošie salīdzināja Igaunijas un Latvijas attīstību, minot vairākus iemeslus, kāpēc Igaunija bieži “ir soli priekšā Latvijai”.

“Runājot par drošības sistēmu salīdzināšanu, Igaunijas Aizsargu organizācijā ir apmēram 25 tūkstoši aizsargu, Latvijā ir apmēram 14 tūkstoši. Tas ir viens no virzieniem, kur redzam, kā pilsoņu kongresu darbību atšķirība atstājusi ietekmi mūsdienās. Atbilde ir arī tā, ka Latvijā lielā mērā pie varas tiešā un netiešā veidā ir palikusi tā pati komunistiskā nomenklatūra, kas reģionu pārvaldīja padomju laikā.

Problēma nav tik daudz personālijās, bet domāšanas veidā, pieejā un risinājumos. Uzskats – cilvēks nav nekas, vara ir viss – noved pie veida, kā risināt dažādas problēmas, izmantojot aizliegumus, sodīšanu, regulēšanu. Valstī vajadzīga privātā iniciatīva, vienlīdzība starp pārvaldēm. Esošā sistēma veicina arī tautas neuzticēšanos varai. Kustinām šo 25 gadus veco lietu, jo Pilsoņu kongresa politiskais mantojums palīdz saprast, kur bija problēmas. Tā nav vēsture, tā ir šodiena, jo kaut ko neizdarījām līdz galam,” skaidroja Aksels Kaimiņš, LR Pilsoņu kongresa pārstāvis, Latvijas Aizsargu organizācijas vadītājs.

To papildināja arī Edgars Alksnis, LR Pilsoņu kongresa priekšsēdētājs:

“Tas, ko saucam par Rietumu civilizāciju, mirst. Viens faktors ir Eiropas teritoriālie apsvērumi, ideoloģija – valsts ir viss, pilsonis – nekas, tikai mazliet citādāk. Rezultāts ir sabiedrība, kas sevi neatražo. Lielvaras uzspieda risinājumu, kāds ir pašlaik. Lai mēs dabūtu ko labāku, sabiedrība tiek aicināta domāt.”

Savukārt Antons Mikoss, Pilsoņu kongresa delegāts, pauda, ka “to, kas tagad ir, esam dabūjuši pelnīti. Tajā laikā vara bija nomesta zemē. Bija bads, ideoloģija pazuda. Igaunijā cilvēki bija ar daudz dziļāku izpratni par notiekošo. Latvijā tika sagrābta rūpniecība, tā pārdota, to neattīstot. Otrs, Latvijai ataudzes nav, Igaunijā trīs bērni ģimenē ir populāra tendence, mums koeficients ir 1,3. Esošā saimniekošanas sistēma cilvēkus izspiež”.

Tam piekrita arī Z.Strīķis, uzsverot lielo aizbraucēju skaitu: “Tauta un cilvēki ir dārgākais, kas valstij ir, ja to zaudējam, tad esam zaudējuši gandrīz visu. Daudz grūtāk ir atsaukt cilvēkus atpakaļ, nodrošinot piemērotus dzīvošanas apstākļus. Lai Latviju sakārtotu, ir jāinteresējas par ekonomiskajām likumsakarībām.”

Diskusijā piedalījās arī Pilsoņu kongresa pārstāvji no Valmieras. Jānis Siliņš uzrunāja klātesošos jauniešus:

“Novēlu mācīties, pētīt katru lietu, skatīt faktus, lai varam par notikušo salikt pareizu puzli. Mums ir iedots tik daudz akmeņu, ko mest pret nevainīgajiem, jo mēs daudz ko nezinām. Ideoloģijas ir radītas, lai lītu asinis. Mums ir vajadzīga cita dimensija – kultūras, mākslas, cilvēcisko vērtību vertikāle, kam jābūt valsts balstam.”

Izstādē ir apskatāmi dažādi dokumenti, plakāti un fotogrāfijas, kas saistāmi ar Pilsoņu kongresa darbību.

Pilsoņu Kongresu 1989.–1990. gadā Padomju Savienības okupācijas režīma liberalizācijas apstākļos izveidoja Trešās atmodas sabiedriskās un politiskās organizācijas, lai tiesiskā ceļā atjaunotu 1918. gadā dibināto Latvijas Republiku. Pēc pilsoņu reģistrācijas, kuras gaitā pilsoņu komitejās reģistrējās ap 800 000 Latvijas Republikas pilsoņu, Pilsoņu Kongresa vēlēšanās piedalījās 678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņu kandidātu jeb aptuveni 63 % no balsstiesīgajiem. Valmieras apriņķī (rajonā) ievēlēja skolotāju Emīlu Harmsonu, aktieri Juri Heldu, skolotāju Artūru Narbutu, izglītības darbinieku, vēlāko politiķi Andri Piebalgu, akmeņkali Gundabu Putniņu, mākslinieku Jāni Tančeru, juristu Ēriku Vēberu, Valmieras teātra darbinieku Juri Vinteru un citus.

1990.gada 18. martā ievēlētā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome bija spiesta rēķināties ar Pilsoņu Kongresa nostāju. Tā ietekmē tika atjaunota 1922. gada Satversmes, 1937. gada Civillikuma darbība, valsts iestāžu nosaukumi un citi valsts elementi. Tika uzsākta īpašumtiesību atjaunošana tuvu stāvoklim pirms Latvijas okupācijas.

Pilsoņu Kongress izdeva laikrakstu “Pilsonis“ (vēlāk “Pavalstnieks“) vairāku tūkstošu eksemplāru metienā un katru nedēļu to izplatīja visā Latvijā. Kongress uzsāka izsniegt Latvijas Republikas pilsoņa apliecības – Latvijas valsts pases priekštečus – personu apliecinošus dokumentus, kas apliecināja pilsoņa piederību Latvijas valstij.

Aktuālais jautājums

Vai 2026. gada ziema un aukstums tev sagādāja kādas problēmas ar apkuri vai ūdensapgādes pakalpojumiem?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

“Rūjienas saldējums”, palielinot ražošanas apjomus, aicina darbā ražošanas darbiniekus   Mēs Tev uzticēsim: Veikt darbu pie ražošanas līnijām saldējuma ražotnē; Sekot produktu kvalitātei; Strādāt komandā un sasniegt noteikto dienas plānu; Veikt citus līdzīga rakstura uzdevumus pēc maiņas vadītāja norādēm. No Tevis sagaidām: Fizisko noturību, stingri ievērot sanitārās un higiēnas prasības, koncentrēšanās spējas; Spēju strādāt maiņu grafikā, tai skaitā brīvdienās; Vēlmi mācīties un apgūt jaunas prasmes; Medicīnisko izziņu Nr. 027/u. Piedāvājam: Atalgojumu sākot no 1200 – 1400 EUR pirms nodokļu nomaksas; Sociālās garantijas; Apmācības darbu uzsākot, kas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai; Darbu maiņu grafikā – dienas un nakts maiņas; Dinamisku darba vidi; Darba apģērbu; Bezmaksas kafiju un saldējumu; Iespēju iegādāties saldējumu par darbiniekiem draudzīgām cenām; Draudzīgu kolektīvu. Darba vieta: Rūjienā, Upes ielā 5 Gaidīsim Tavu pieteikumu (CV) uz e-pastu: personals@rujienassaldejums.lv  Tālrunis informācijai: 29468727 (personāla vadītāja). Sazināsimies ar kandidātiem, kuri tiks aicināti uz pārrunām. Nosūtot savu CV, pretendents piekrīt, ka SIA “Rūjienas saldējums” reģ. nr. 44103057131, kā datu pārzinis, veiks personas datu apstrādi CV atlases procesā. Profesija: PIENA PRODUKTU PĀRSTRĀDĀTĀJS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Upes iela 5, Rūjiena, Valmieras nov. Darba laika veids: Maiņu darbs Darba veids: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Ražošana Pieteikto vietu skaits: 3 Līgums: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Aktuāla līdz: 2026-05-29 Kontaktpersona: Nora Kārkliņa

“Rūjienas saldējums” komanda aicina pievienoties ražošanas iekārtu operatoru Darba pienākumi: Pamatdarbs pie ražošanas iekārtām, līnijām - produkta palaišana, uzraudzība, līniju regulācija un citi pienākumi; Uzraudzīt ražošanas iekārtu darbību; Veikt ražošanas iekārtu un līniju plānveida un neplānotos remontdarbus un citus darba pienākumus. No Tevis sagaidām: Pieredze, iemaņas un zināšanas darbā ar tehniskām iekārtām; Precizitāti, spēju pieņemt lēmumus, uzņemties atbildību; Iniciatīvu un labas komunikācijas prasmes; Spēju organizēt un plānot savu darbu; Spēju strādāt fizisku darbu, intensīvos darba apstākļos; Vēlmi mācīties, apgūt jaunas prasmes; Medicīnisko izziņu Nr. 027/u. Piedāvājam: Atalgojumu sākot no 1800 EUR pirms nodokļu nomaksas; Maiņu darbu – dienas un nakts maiņas; Sociālās garantijas; Veselības apdrošināšanu pēc 3 nostrādātajiem mēnešiem; Apmācības darbu uzsākot, kas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai; Dinamisku darba vidi; Darba apģērbu; Bezmaksas kafiju un saldējumu; Draudzīgu kolektīvu. Darba vieta: Rūjienā, Upes ielā 5 Gaidīsim Tavu pieteikumu (CV) uz e-pastu: personals@rujienassaldejums.lv  Tālrunis informācijai: 29468727 (personāla vadītāja). Sazināsimies ar kandidātiem, kuri tiks aicināti uz pārrunām. Nosūtot savu CV, pretendents piekrīt, ka SIA “Rūjienas saldējums” reģ. nr. 44103057131, kā datu pārzinis, veiks personas datu apstrādi CV atlases procesā. Profesija: PIENA PRODUKTU RAŽOŠANAS IEKĀRTU OPERATORS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Upes iela 5, Rūjiena, Valmieras nov. Darba laika veids: Maiņu darbs Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Darbības joma: Ražošana Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2026-05-29 Kontaktpersona: Nora Kārkliņa

Mūsu partneri