Lasīšanas laiks: 3 min
Latvijā 80% no konteineru satura ir sadzīves atkritumi, tikai 2% no satura noderētu valstī ik pa laikam tirzātajai depozīta sistēmai. Tātad milzu nepārstrādājumu atkritumu kalni, Eiropas Savienības (ES) direktīvas par apglabājamo atkritumu samazināšanu un ražotāja, patērētāja, apsaimniekotāja skatieni vienam uz otru par atbildību. Papildus tam pēdējā gada problēmas pārstrādājamo materiālu realizēšanas tirgū, padarot dalīti vāktu atkritumu apsaimniekošanu par nerentablu.
SIA „ZAAO” (ZAAO) valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais 31.maijā Rīgā izdevniecības ”Dienas Bizness” organizētā konferencē “Atkritumu apsaimniekošana” pauda viedokli, ka atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijā gaidāmas lielas pārmaiņas. Par problēmām un risinājumiem nozarē izteicās konferences dalībnieki – uzņēmumu īpašnieki, vadītāji, nozaru pārstāvji, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārstāvji, pašvaldību vadītāji, par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu atbildīgie, nozari pārraugošās institūcijas un asociācijas, citas domubiedru grupas un biedrības.
Latvijā šogad spēkā stāsies virkne grozījumu Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi divus likumprojektus depozīta sistēmas ieviešanai valstī. Aivars Sirmais:
„ZAAO atbalsta VARAM iniciatīvu, taču uzskata, ka šobrīd būtiskāk ir rast risinājumu sadzīves atkritumu sastāvā esošo bioloģisko atkritumu apsaimniekošanai, kas veido līdz pat 50% no apjoma. ZAAO darbības reģionā tie ir 14 tūkstoši tonnu atkritumu gadā.”
Aivars Sirmais norāda: „Līdz ar stingrākām ES prasībām dalībvalstīm, nosakot ierobežojumus atkritumu poligonos noglabātajam apjomam un liekot pārstrādāt lielākus procentus no savāktajiem atkritumiem, iedzīvotājiem un nozarē strādājošajiem uzņēmumiem nāksies mainīt ierasto sistēmu un paradumus. Piemēram, 2035.gadā atļauts apglabāt tikai 10 procentus no radītā atkritumu apjoma, šobrīd šis skaitlis, neskatoties uz ZAAO darbības reģionā nodrošināto infrastruktūru dalīti vāktu atkritumu savākšanai un nemitīgām vides izglītības kampaņām, svārstās aptuveni 50% procentu robežās.”
„Tikpat nopietni jāsakārto jautājums par iepakojumu, piemēram, vienreizlietojamiem traukiem un citiem izstrādājumiem no polipropilēna, polistirola, kas neder pārstrādei, taču izmantojams citādi, piemēram, specializētās katlumājās kā kurināmais. Lietuvā, Igaunijā, kā arī citur Eiropā šāda prakse jau darbojas, un ZAAO aplēses liecina, ka tādējādi būtu iespējams samazināt poligonā apglabājamo apjomu vēl par 30%,” informē A.Sirmais.
Visas izmaiņas saistās arī ar papildus izmaksām poligonu modernizēšanai, speciālā transporta iegādei un citās apsaimniekošanas pozīcijās, tāpēc būtiski ir prasmīgi piesaistīt ES fondu finansējumu, neradot papildu finansiālu slogu iedzīvotājiem.
ZAAO valdes priekšsēdētājs pauž: „Tas, vai izdosies izpildīt ES prasības, veidot ilgtspējīgu vidi nākamajām paaudzēm, ir atkarīgs no spējas sadarboties, būt atbildīgiem katram savā darbības laukā. Ir būtiski, ka ne tikai Valsts vides dienests aktīvi turpina cīnīties ar nelegālām darbībām ar atkritumiem, bet katrs mēs padomājam par to, kā samazināt radīto atkritumu daudzumu, jau sperot soli veikalā pēc ikdienas pirkumiem.”
ZAAO ir pašvaldību uzņēmums, kas piedāvā kvalitatīvus un vides prasībām atbilstošus atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus Ziemeļvidzemē un atsevišķos Malienas un Pierīgas reģiona novados. Uzņēmums veic arī būtiskas sabiedrības izglītošanas un informēšanas aktivitātes atkritumu apsaimniekošanas sistēmas efektīvai darbībai.
