Valmieras Ziņas

TLMS “Mazsalaca” nosvinējusi 45 gadu jubileju

Sestdien, 2. decembrī, Mazsalacas novada Kultūras centrā norisinājās Tautas lietišķās mākslas studijas “Mazsalaca” 45 gadu jubilejas pasākums. 

Tautas lietišķās mākslas studija “Mazsalaca” aktīvi darbojas jau kopš 1972. gada. Iesākumā kā dažādi amatniecības pulciņi, tad 1982. gadā, pateicoties Nellijai Nurmikai, studija apvienojās un ieguva savu vārdu.

Studijas vadītāja Rita Ertmane atzīst, ka dalībnieku skaits katru gadu ir mainīgs. 2017. gada sezonā studijā ir 21 aktīvais dalībnieks, kurš ar saviem darbiem piedalās jubilejas izstādē, 9 dalībnieki darbojas epizodiski, 5 jaunie dalībnieki, kuri pirmo reizi iesēdušies stellēs, 5 goda meistari un 3 sākumskolas skolnieces, kuras mācās pareizi noturēt tamboradatu un izveidot pirmās cilpiņas.

Studijas ilggadējā dalībniece Malvīne Pudele šogad svinēja savu 90 gadu jubileju. Viņa joprojām nodarbojas ar rokdarbiem – ada un šuj.

Studijas dalībnieces. Foto: Spodra Purviņa.

Kādi bija studijas pirmsākumi?

Malvīne Pudele:

“Tas bija skaists laiks. Kad es 1975. gadā atnācu uz pulciņu, tur darbojāmies kādas sešas vai septiņas sievas. Tikāmies Pārslas Radziņas privātmājā, kur viņas mamma Agate Lejiņa atvēlēja mums divas istabas. Vēlāk pārcēlāmies uz Veco pagastmāju, Rīgas ielā, Mazsalacā. Tur nodarbības notika otrajā stāvā, taču pirmā stāva iedzīvotāji iebilda, ka stelles skaļi klaudzot. Par to mūs apsūdzēja domē un uzlika liegumu – varēja aust tikai līdz deviņiem vakarā. Toreiz bija noteikts termiņš, kad darbi obligāti jāpabeidz un visam jānotiek pēc plāna. Tā kā es dzīvoju 10 kilometrus no Mazsalacas, bieži vien starp darbiem fermā paliku Mazsalacā un audu.”

Rita Ertmane:

“Atnācu uz Mazsalacu 1966. gadā. Man patika rokdarbi, taču es tos nebiju mācījusies. Skolā trūka darbinieks, kas pasniedz mājturību, tad es neklātienē mācījos un gāju kursos, lai sāktu strādāt par skolotāju. Vajadzēja mācīt arī krievu valodā, jo skolā bija divas plūsmas un nedrīkstēja krievu bērniem stāstīt latviešu valodā.”

“Rokdarbu pulciņš notika Kultūras nama kamīnzālē. Mirdza Paegle un Milda Lapsiņa sākotnēji bija tās, kuras noorganizēja, ka visām būtu jāsanāk kopā. Vairāk jau darinājām sev un ģimenei, taču bija arī tā, ka sūtījām savus darbus uz republikas izstādēm un pārdevām. Šobrīd etnogrāfiskais tirgus ir ļoti mainījies, kādreiz tirgū varēja piedalīties tikai meistari un kandidāti.”

“Es nekad neesmu skaitījusi savu laiku, ja man tas patīk, tad es vienmēr eju un daru!”

“No vēstures”. Attēlā: Vija Rozenberga, Guna Daugule un Rita Ertmane.

Malvīne, ar kādiem rokdarbiem esat nodarbojusies?

“Sāku ar aušanu. Mana vecmamma izaudzināja trīs bērnus un naudu pelnīja tikai ar aušanu. Atceros, ka viņa teica: “Brāļiem es uzaudu uzvalka drēbi ar 16 nītīm”. Viņas darbi aizceļoja līdz pat Sočiem. Kamēr viņa darbojās, es gāju klāt un skatījos, kā vecmamma auž. Kura latviete tad nemācēja aust! Tajā laikā Mazsalacas Tekstilfabrikā vēl varēja audeklus apstrādāt un krāsot. Tur auda arī gultas segas. Kad tekstilfabrika kā filiāle pievienojās “Latvijas liniem”, tad vilnu vairs nepārstrādāja, tikai linus.”

Viktorija Puriņa stāsta par studijas veidošanos:

“Mūsu impresārijs – Nellija Nurmika, vienmēr noorganizēja tikšanās, izstādes un parūpējās, lai mēs kļūtu par meistariem. Lai varētu saukt par meistaru, bija jāuztaisa desmit darbi dažādās tehnikās un jāparāda žūrijai. Tas bija kā goda nosaukums. Pirmie pieci meistari bija Milda Lapsiņa, Mirdza Paegle, Elza Meļķe, Vilma Bluķe, Berta Bauma. Tad ik pa diviem gadiem stiprināja nākamos meistarus. Starp tiem bija arī Pēteris Hirte. Mūsu darbi bija izstādēs Maskavā un Šrilankā. Tā kā Mirdza Paegle bija mūsu tulks, vedām ar vilcienu arī izstādes uz Igauniju.

Gunta Jēkabsone, aušanas mīļotāja un skolotāja:

Kad nokļuvu Mazsalacā, studijai bija apmēram 18 gadi. Pirmā vadītāja Milda Lapsiņa studijas sievas bija ievirzījusi īpašās sliedēs – dziju krāsošanā ar augu krāsām. Tās vēlāk izmantoja svītraino segu aušanā, kuras guva panākumus dažādās valsts mēroga izstādēs, un dažas nokļuva arī muzeju fondos.

Katrai studijas dalībniecei bija materiāli un priekšmeti, pie kuriem viņām patika strādāt vairāk nekā pie citiem. Kāda auda jostas, cita labprāt veidoja lupatu deķus, vēl kādai patika aust segas. Dažas dalībnieces bija čaklākas, sagatavojot vairākus darbus sezonas laikā, citas – mazāk ražīgas.  

Izstādes bija studijas atskaites forma, lai parādītu padarīto. Pamatā tās bija manis izlolotas idejas, kuras izmantoju izstādes iekārtošanā. Man patika veidot izstādes. Galvenais izaicinājums bija – izveidot tādu izstādi, lai tā nekopētu iepriekšējās.

Deviņdesmitajos gados sākās pārmaiņas valstī, kuras atsaucās arī uz studijas sievām. Bija jādomā, kā izdzīvot, kā uzturēt sevi un ģimeni. Tad jau brīvā laika vaļaspriekam atlika pavisam maz (vai nemaz).

Prieks par tām sievietēm, kuras šodien nāk un mācās aust. Katras prasmes, ko iemācāmies, mūs padara bagātākas. Un ir tik skaisti, kad gatavais darbs ierauga dienas gaismu!

Ko man devuši šie 27 gadi Mazsalacā? „Saslimu” ar augu krāsām. Man ļoti patīk tā burvība, kad no krāsu poda izcel dziju, kas ieguvusi kādu no skaistajiem toņiem, kurus reti var paredzēt. Un svītru salikšana kārtējai segai.

Studija ir brīvā laika pavadīšanas vieta. Ir vairākas lietas, kuras gribētu redzēt īstenotas turpmāk:

  • Ja norunāts, tad izdara. Nevis gaida, kad desmitiem reižu atgādinās. Vai vēl trakāk – apvainojas, ja kas nav tā izdarīts.
  • Katra dalībniece nāk ar savām idejām un darbošanos Amatu mājas uzturēšanā.
  • Amatu māja ir atvērta un pieejama ikvienam visas dienas garumā jebkurā brīdī.
  • Telpas ir siltas, tajās ir ērti un patīkami strādāt.
  • Visas stelles klaudz katru dienu.
  • Katra audēja spēj izveidot audumu no idejas līdz gatavam produktam.
  • Amatu mājā iegriežas gan tie, kuri grib darboties, gan tie, kuri grib pabūt šajā gaisotnē, gan tie, kuri darbus labprāt pasūtītu un nopirktu.

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

"Valmieras ziņas" jautā

Vai tu vakcinēsies pret Covid-19?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

SIA “ZAAO”, VRN 44103015509, ir vadošais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Vidzemē, kas nodrošina kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu izmantojot modernas un mūsdienīgas tehnoloģijas, un ir atvērts jaunu tehnoloģiju ieviešanai procesu optimizācijai. AICINĀM DARBĀ: Atkritumvedēja vadītāju 8332 01 MĒS PIEDĀVĀJAM: Pilnu darba slodzi, normālo darba laiku ar summētā darba laika organizāciju četru mēnešu pārskata periodā; Labus darba apstākļus; Bruto atalgojumu no 1200 Eur mēnesī; Sociālās garantijas; Kvalifikācijas celšanas iespējas; Veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšana. DARBA PIENĀKUMI: Sadzīves atkritumu , lielgabarīta atkritumu un šķiroto atkritumu savākšana saskaņā ar maršruta lapu; Pārvietojot konteinerus (smags fizisks darbs) un strādājot ar hidrauliskajiem manipulatoriem ievērot darba drošības noteikumus; Uzturēt automašīnu tehniski labā stāvoklī un savlaicīgi ziņot par tehniskajiem bojājumiem.  PRASĪBAS: Vidējā vai vidējā speciālā izglītība ; C kategorijas autovadītāja apliecība; 95 kods; Vismaz trīs gadu pieredze automašīnas vadīšanā; Vēlama pieredze darbā ar hidrauliskajiem manipulatoriem; Labas tehniskās zināšanas; Prasme rīkoties ārkārtas situācijās; Komunikācijas prasmes, kas orientētas uz klientu apkalpošanu; Prasme pielietot darbā tehnisko inventāru; Organizatoriskās prasmes. PIETEIKTIES: CV (dzīves apraksts), motivācijas vēstuli un atsauksmes vai rekomendācijas lūdzam sūtīt e-pastā silvija.vilcane@zaao.lv līdz 2021. 31.janvārim Tālrunis: 64281250; 26568230. Pateicamies par atsaucību un lūdzam ievērot, ka izskatot iesūtītos piedāvājumus, sazināsimies ar pretendentiem, kuri tiks izvirzīti nākamajai atlases kārtai. Informējam, ka Jūsu pieteikumu dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi. Personas datu apstrādes pārzinis ir SIA “ZAAO”, Rīgas iela 32, Valmiera, LV-4201 Profesija: ATKRITUMVEDĒJA VADĪTĀJS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Valmiera Darba laika veids: Summētais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Transports / Loģistika Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2021-01-31 Kontaktpersona: Silvija Vilcāne Izglītības līmenis: Vispārējā vidējā izglītība

 Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija (www.sosbernuciemati.lv) ir starptautiska, sociāla labdarības organizācija, kas nodrošina ilgtermiņa ģimenes modeļa aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem un sniedz palīdzību ģimenēm ar bērniem Latvijā kopš 1997.gada. Aicinām pievienoties Valmieras SOS Bērnu ciematu komandai: SOS AUDŽUMAMMAS ASISTENTI/U (aukli) (uz nepilnu darba slodzi) Galvenie darba pienākumi: Aicinām atsaukties kandidātus ar: Pieredzi darbā ar dažāda vecuma bērniem un jauniešiem. Priekšroka kandidātiem ar izglītību pedagoģijas, sociālā darba, medicīnas un/vai psiholoģijas jomā. Pieredzi komandas darbā ar pieaugušajiem. Prasmi organizēt ģimenes un mājas saimniecisko dzīvi. Pievienojoties mūsu komandai Jūs iegūsiet: iespēju strādāt nevalstiskā organizācijā ar ievērojamu pieredzi bērnu aprūpes un ģimeņu atbalsta jomā; profesionālu apmācību darbu uzsākot; labus darba apstākļus. Sīkākai informācijai lūdzam zvanīt Valmieras SOS Bērnu ciemata direktoram Edijam Pētersonam mob. tālrunis: 27873444 CV un motivācijas vēstuli lūdzam sūtīt līdz 10.02.2021.personāla vadītājai Elīnai Niemiro uz e-pasta adresi: elina.niemiro@sosbca.lv. ar norādi Profesija: AUKLIS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Ganību iela 3, Valmiera Darba laika veids: Nepilnais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Nepilna slodze Darbības joma: Veselības aprūpe / Sociālā aprūpe Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2021-02-10 Kontaktpersona: Elīna Niemiro elina.nemiro@sosbca.lv

Mūsu partneri