Lasīšanas laiks: 7 min
Augusts Būce ir viens no pieredzes bagātākajiem Smiltenes tehnikuma jauno automehāniķu, ceļu būvtehniķu, celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķu skolotājiem. Darba gaitas izglītības sistēmā sācis Smiltenes 29. arodvidusskolā, bet pirms tam daudzus gadus bijis Valsts autoinspekcijas ceļu inspektors. Tuvāko novadu iedzīvotāji Būces kungu pazīst arī kā mācītāja pienākumu izpildītāju. Šis darbs ilgi apvienots ar pienākumiem skolā.
Tehnika skolotāju Būci interesējusi jau kopš jaunības, kad viņš nosūtīts uz autovadītāju skolu, kur ieguvis profesionālās tiesības. Savas automašīnas Augusts Būce vienmēr labojis pats, jo tās iepazinis līdz pēdējai skrūvītei. Atsevišķus darbus palūdz veikt ļoti uzticamam meistaram, kurš savulaik bijis paša audzēknis. Skolotājs priecājas par savu puišu panākumiem.
Izlaidumā, atceroties kopā pārvarētās problēmas un grūtības, pats jūtas kā vēlreiz izdzīvojis skolas laiku. Puiši, uzposušies un stalti, sēdēja blakus audzinātājam, jo kopā ar aroda zināšanām četros kopā pavadītajos gados bija guvuši arī vīrišķības skolu, kā tik ļoti pietrūkst daudziem mūsdienu jauniešiem.
“Mātes googles” joki
Skolotājs ir stingrs un prasīgs, jaunieši uz viņa stundām neatļaujas atnākt nesagatavojušies. To darot elektroniskajā vidē, gadās arī ne viens vien kuriozs. “Biju uzdevis mājas darbu – nosaukt ekskavatora pagriešanas platformas mehānisma sastāvdaļas un aprakstīt to darbību. Audzēkņi ļoti cītīgi meklējuši, nekur nav varējuši atrast. “Māte google” iztulkojusi, kas par to rakstīts angliski, un tā rezultātā gandrīz visa grupa iesniedza atbildi: “Pagriešanas platforma sastāv no bieza dzelzs gabala, uz kura virsū spole, miets, striķis un striķim galā – spainis.”
Skolotāju Būci visvairāk satrauc skolēnu zināšanas, ar kādām daudzi pēc pamatskolas atnāk uz tehnikumu.
“Dažu apmācība jāsāk ar fizikas pamatiem, jo viņi nevar pateikt pat to, kas ir berze. Bet – ir tā, kā ir. Jāpalīdz arī tam jaunietim, kuram nav šo pamatzināšanu, jo viņam taču vēl priekšā visa dzīve. Kaut kā jau pa šiem četriem gadiem visu iemācāmies.”
Darba tirgus nežēlo
Skolotājs priecājas, ka pēdējos gados augusi jauniešu motivācija mācīties, iegūt labu izglītību un apgūt aroda prasmes. “Viņi saprot – ja gribēs strādāt ar jaunāko tehniku, neviens darba devējs bez atbilstošām zināšanām viņus pie tās nelaidīs.
Šodienas tirgus ir ļoti nežēlīgs. Ja cilvēkam nav ne profesijas, ne izglītības, tad nav arī darba.
Profesionālās izglītības prestižs Latvijā aug un domāju – pavisam drīz tas būs tikpat augsts kā citās Eiropas valstīs. Skolā nepārtraukti tiek domāts par to, kā izmantojot jaunākās tehnoloģijas, viegli uztveramā veidā pacelt jauniešu zināšanu latiņu. To prasa arī profesionālās izglītības kompetenču centra statuss.
Skolēni, atnākot uz tehnikumu, zina, ka tā nav “profene”, kur varēs četrus gadus nobumbulēt un pēc tam – tad jau redzēs… Tie, kuri nav gatavi mācīties, ātri vien atkrīt, jo bez zināšanām nedz profesionālo, nedz vidējo izglītību iegūt nevar.
Daudziem attieksme mainās, iepazīstoties ar skolas modernajām tehnikas vienībām, diagnostikas iespējām un simulatoru klasi, uz kuru papildināt zināšanas brauc pat pieredzējuši ceļu būves uzņēmumu operatori. Pēdējos gados ļoti mainījusies arī zināšanu pārbaude. Tā kļuvusi daudzveidīgāka un interesantāka. Sadarbībā ar citām skolām rīkojam dažādus profesionālās meistarības konkursus, par ko puiši ir sajūsmā.”
Augusts Būce lepojas ar saviem audzēkņiem – jaunajiem automehāniķiem, kas ar labiem panākumiem startējuši Latvijas profesionāli izglītojošo skolu audzēkņu konkursā “Jaunais automehāniķis” un starptautiskajā konkursā “Automehānika”. “Gandrīz vienmēr esam tikuši līdz finālam. Puišiem tā vienlaikus ir laba iespēja iepazīties ar jaunāko savā izvēlētajā specialitātē, satikt citu skolu audzēkņus un nākamos darba devējus. Tātad – gana liela motivācija pacensties, lai neizgāztos.”
Skolotāja svarīgākais uzdevums
Skolotājs ir vienmēr pieejams audzēkņiem, gatavs atbildēt uz visiem neskaidrajiem jautājumiem, ieteikt literatūru. Taču audzēkņi zina, ka viņu vietā nekas darīts netiks. Puiši pēc tam atzīst, ka ir priecīgi, jo kļuvuši patstāvīgāki. Gūstot panākumus, ceļas pašapziņa un jaunieši ir gatavi jauniem izaicinājumiem, lai savā izvēlētajā profesijā sasniegtu iespējami vairāk.
“Tas arī ir skolotāja svarīgākais uzdevums – jaunieti ieinteresēt mācīties, iemīļot savu izvēlēto arodu, jo gan šādos konkursos, gan vēlāk darba tirgū konkurence ir ļoti liela.
Automehāniķim jāapbruņojas ar milzu pacietību. Ja neizdodas vienreiz, otrreiz, jāpadomā, ko dari nepareizi. Varbūt jāieskatās kādā grāmatā.
Šobrīd pieejama ļoti laba literatūra. Vienīgi – daudzas tehnikas nozares grāmatas ir krievu valodā, kas mūsdienu jauniešiem bieži nav tā stiprākā puse… Savus audzēkņus rosinu mācīties ne tikai angļu un vācu, bet arī šo valodu, jo iespēja papildināt zināšanas profesionālajā literatūrā ievērojami atvieglo mācību darbu. Tāpat neaizstājama pieredze, par ko Smiltenes tehnikuma jaunos “ceļiniekus” un automehāniķus labā nozīmē var apskaust citu skolu jaunieši, ir profesionālās kvalifikācijas prakses ārzemēs. Par to jāsaka paldies “Erasmus+” projektiem.”
Vīrišķības skola
Mācīt puišus nav viegli. Viņi ir spuraināki, skaļāki, bieži vien agresīvāki un slinkāki nekā meitenes. “Bet tā ir līdz brīdim, kamēr garlaikojas un nesaskata jēgu tajā, ko dara.
Kamēr jaunietī nav motivācijas mācīties, viņam var liet ar karoti mutē zeltu, bet no tā visa tāpat nebūs nekādas jēgas. Bet brīdī, kad jauno cilvēku izdodas ieinteresēt, varu laimīgs uzelpot, jo zinu, ka šis audzēknis nepadosies un tiks līdz izlaidumam. Ja pacentīsies, iestāsies arī augstskolā.
Audzinot puišus, vienlaikus vajadzīga stingrība, bet tikpat būtiska ir arī stiprā pleca sajūta, aizmugure un apziņa, ka ir kāds, pie kura ar visām savām ķibelēm var atnākt un tevi uzklausīs. Sapratīs, atbalstīs, nenosodīs un nenodos. Un tas jau ir individuālais darbs, bez kā produktīva sadarbība nav iespējama. Arī skolā. Tāpēc puiši zina, ka mans kabinets viņiem vienmēr ir atvērts. Atraidīts netiek neviens. Arī citu kursu audzēkņi. Savējiem, protams, uzmanības tiek vairāk, bet skolēnus nešķiroju.”
Skolotājam pašam atbildes uz daudziem jautājumiem devusi ticība Dievam. “Zinu – Dievs mani vada un uztur. Par garīgajām vērtībām varētu runāt ļoti daudz. Uzskatu – tas ir cilvēces zelta fonds. Ar tiem, kuri to apzinās, viss ir kārtībā. Arī jaunieši, kas kristīti un iesvētīti, ir citādāki. Tas redzams gan viņu attieksmē pret otru cilvēku, gan arī pret mācībām un darbu. Ļoti priecājos par tiem audzēkņiem, kuri domā par savu garīgo izaugsmi, nāk un uzdod jautājumus. Ticība, mīlestība, piedošana un cerība ir lielākās vērtības, uz kurām balstās pasaule,” uzskata skolotājs.
Ko novērtē audzēkņi?
Augusts Būce ir skolotājs ar divdesmit gadu darba stāžu. Sācis kā praktiskās apmācības meistars, pēc tam Rīgas tehniskajā koledžā ieguvis pirmā līmeņa augstāko izglītību un tiesības strādāt par skolotāju. Šobrīd viņa mācību priekšmeti ir auto uzbūve, diagnostika un remonts. “Atceros pirmos darba gadus. Audzēkņi visas nepieciešamās zināšanas un praktiskās iemaņas apguva ar PSRS ražotajiem transporta līdzekļiem. Bez jebkādas diagnostikas. Bija tikai riepu demontāžas un balansēšanas stends. Tie, kas tagad brauc skatīties “ceļinieku” materiālo bāzi, nevar iedomāties, kā šeit izskatījās pirms desmit un arī vēl pirms pieciem gadiem.”
Skolotājs šogad pirms izlaiduma kopā ar audzēkņiem kavējās atmiņās par to, kur tikai nav mācījušies, kamēr renovētas “ceļinieku” mācību telpas Pils ielā 8. “Bieži vien apmetāmies mazā istabiņā blakus galdniecībai. Blakus rūca zāģi, ēvelēja dēļus, bet puiši to piecieta, jo visi tik ļoti gaidījām projektā paredzētās pārmaiņas. Tiem, kas skolu pabeidza pirms renovācijas, bija žēl, ka savā mācību laikā to nepieredzēs. Bet, atbraukuši uz salidojumu, viņi tāpat priecājās par skaistajām pārmaiņām.”
Absolventi, ciemojoties Smiltenē, bieži apciemo arī skolotāju. “Vairums ir pateicīgi par to, ka skola viņiem devusi iespēju apgūt darba tirgū pieprasītu profesiju un atrast labi atalgotu darbu.”
Augusts Būce uzskata – labs “ceļinieks” un tāpat arī automehāniķis darbu atradīs vienmēr. “Viņš var strādāt servisā, ceļu būves un uzturēšanas uzņēmumos, būt pašnodarbinātais. Turpināt studijas augstskolā un izmācīties par inženieri, kas tik ļoti tiek gaidīti darbā arī mūsu skolā.”
Kādam jābūt labam automehāniķim? – “Tādam, kurš var tehnoloģiski pareizi veikt konkrēto remontu. Godprātīgs meistars, nomainot vienu detaļu, neatstās nepateiktu, ka turpat blakus ir vēl kāda problēma. Profesionālis tā nedara.
Pats zinu, kāds tas ir prieks, kad pēc ilga un pamatīga darba mašīna sāk atkal strādāt. Vienalga – savējā vai sveša. Tas jebkuram, kas saistīts ar tehniku, ir vislielākais gandarījums.”
Skolotāja vaļasprieks, kuram veltītas daudzas brīvākas stundas, ir galdniecība. Taču, lai arī vēl tikai vasaras vidus, jau tiek domāts par to, kā pilnveidot mācību darbu jaunajā skolas gadā. “Gatavoju teorētisko datu bāzi “ceļiniekiem”. Automehāniķiem tāda jau ir. Audzēkņi to var elektroniskā veidā saņemt un izmantot. Kad datu bāzi pabeigšu, sanāksim kopā ar kolēģiem un apspriedīsimies. Darbs skolā ir komandas darbs. Citādi nevar. Tāpat kā skolotājam vienmēr jābūt informētam par visu jaunāko savā mācību priekšmetā. Tas ir arī pirmais, ko parasti novērtē audzēkņi.”
Nākamais mācību gads Augustam Būcem īpašs arī ar to, ka priekšā tikšanās ar savu jauno, audzināmo kursu. Pirmajā septembrī viņam atkal pretī raudzīsies daudz ieinteresētu acu pāru un visiem kopā sāksies jauns dzīves posms. Ar daudziem jautājumiem un atbildēm, kas ne vienmēr tā uzreiz kabatā atrodamas pat skolotājam.
