Lasīšanas laiks: 5 min
Ceturtdien, 14. martā, koncertzālē “Valmiera” pirmo reizi norisinājās pasākums „Saimnieku brokastis”, kas pulcēja Vidzemes saimniekus lauksaimniecības, piensaimniecības un mežsaimniecības jomā, lai vēl pirms aktīvās sezonas sākuma sniegtu viņiem informāciju par jaunākajām tendences nozarē un dotu iespēju gūt vērtīgas atziņas kopīgās diskusijās. Pasākumu organizēja Valmieras Attīstības aģentūra sadarbībā ar banku “Citadele”.
Par tendencēm un aktualitātēm saimniekus informēja nozares eksperti – Jānis Grasbergs, Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs, Indulis Jansons, LPKS “VAKS” valdes priekšsēdētājs, Agris Ludriksons, LPPKS “PIENA LOĢISTIKA” valdes priekšsēdētājs, Daiga Siliņa, LLKC Valmieras biroja vadītāja, Roberts Ardavs un Valters Jēkabsons, LATIO. Savukārt, par aktuālo Latvijas un starpvalstu ekonomikā iepazīstinās Mārtiņš Āboliņš, AS “Citadele banka’’, ekonomists. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja uzzināt arī par uzņēmējdarbības atbalsta saņemšanas iespējām.
Jānis Grasbergs pastāstīja, ka
nākamajā plānošanas periodā (2021-2027.gads) Latvijas lauksaimniecības sektoram no Eiropas Savienības budžeta tiks atvēlēti lielāki līdzekļi – 3,09 miljardi eiro, iepretī 2,69 miljardiem šajā periodā. Plānots, ka atbalsts lauksaimniecībai saglabāsies līdzšinējā daudzveidībā, tikai mainīsies programmu struktūra un nosaukumi.
Kopumā Latvija par katru iemaksāto eiro ES budžetā 2016.gadā saņēmusi pretī 3,37 eiro. Taču ieguldītajiem līdzekļiem ir zema atdeve. Par katru ieguldīto eiro atdeve ir bijusi 3,4 eiro, kas ir viens no zemākajiem radītājiem ES Grasbergs rosināja kāpināt pievienoto vērtību savai produkcijai, lai lauksaimnieciskā ražošana kļūtu efektīvāka. Vidēji ES atdeve ir 7,4 eiro, bet līderis ir Nīderlande ar 33,5 eiro.
ZM pārstāvis norādīja, ka veiksmes formula lauksaimniecības jomā ir kooperācija.
To apliecinot graudkopības nozare, kas spēj konkurēt pasaules tirgos un pārdot savu produkciju par līdzvērtīgām cenām, salīdzinot ar Rietumeiropas valstu zemniekiem. Cita situācijas ir pienkopības jomā, kur piena iepirkuma cenas Latvijā ir būtiski zemākas, nekā vidēji ES.
Runājot par gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, Grasbergs norādīja, ka ir būtiski panākt, lai Latvijai būtu savs pārstāvis EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā. Līdz šim Latvijas centusies lobēt savas intereses tikai no izpildvaras un lauksaimnieku nevalstisko organizāciju puses, tādēļ iespējas ietekmēt lēmumus bijušas ierobežotākas.
Indulis Jansons iepazīstināja ar graudu nozares aktualitātēm. Atskatoties uz iepriekšējo sezonu, viņš norādīja, ka pārāk mitrais rudens un pārāk sausais pavasaris un vasara būtiski ietekmējuši ražību. Kopējais izaudzētais kviešu graudu apjoms Latvija samazinājies no 7,2 miljoniem tonnu uz 5,2 milj. tonnu. Eksportētais apjoms kviešu graudu apjoms samazinājies no 5,2 milj. tonnu uz 3,2 milj. tonnu. Par spīti rekordzemam nokrišņu līmenim, kopējais eksports ir samazinājies par 40%. Taču I.Jansons ir optimistisks par šī gada ražu, jo pagaidām sākums ir cerīgs. Apsēto platību apjoms ir palielinājies un ziema bijusi labvēlīga graudaugiem. Viņš arī mierināja graudkopjus, ka vasarāju sēklu krājumi ir pietiekamā apjomā.
LPKS “VAKS” norādīja, ka graudkopjiem risku vadība ir ikdiena, jo laikapstākļu izmaiņas un biržas svārstības liek būtu piesardzīgiem.
Graudu cenu svārstības biržā par vairākiem desmitiem vai pat simtiem eiro par tonnu ir ierasta lieta, kas jāņem vērā, plānojot darbību ilgtermiņā.
Lai gan graudkopības nozarē Latvijā kooperācija sasniegusi augstu līmeni, I.Jansons uzskata, ka tai jākļūst vēl ciešākai. Tādējādi zemnieki varēs garantēt sev stabilāku attīstību un izaugsmi. Taču viņš uzskata, ka nav lielas iespējas kāpināt pievienoto vērtību, pārstrādājot graudus Latvijā, jo miltiem ir īsāks realizācijas termiņš, tādēļ pasaules tirgos pieprasīti ir graudi. Viņaprāt, Latvijas graudkopji var kāpināt efektivitāti, palielinot ražību un samazinot ražošanas, uzglabāšanas un transportēšanas izmaksas un veiksmīgi darbojoties biržā.
Arī piena nozares pārstāvis Agris Ludriksons piekrīt, ka
vienīgais ceļš, kā panākt godīgas piena iepirkuma cenas saimniecībām Latvijā un kļūt par vērā ņemamiem tirgus spēlētājiem Baltijas valstu reģionā ir spēcīga kooperācija ar vismaz 1000 tonnu lielu piena apjomu.
LATIO pārstāvji uzvēra, ka lauksaimniecībā un mežsaimniecība zeme ir svarīgs ražošanas resurss. Latvijā 48% platības aizņem meži, savukārt lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 36%.
Lauksaimnieciskās zemes vērtība un darījumu skaits visos Latvijas reģionos pieaug. Straujākais cenu pieaugums novērots no 2011. līdz 2016. gadam ne tikai Latvijā, bet arī Čehijā, Igaunijā, Lietuvā un Ungārijā.
Taču joprojām Latvijā zemes nomas maksa ir viszemākā ES – 46 EUR/ha gadā, bet visaugstākā ir Nīderlandē 791 EUR/ha gadā. Cenas atkarīgas no likumdošanas, klimata, augsnes kvalitātes, un ģeopolitiskās situācijas.
AS “Citadele banka” ekonomists Mārtiņš Āboliņš pastāstīja par prognozētajām Latvijas ekonomikas iespējām un izaicinājumiem 2019. gadam.
Latvijas ekonomikā pērnais gads bijis negaidīti veiksmīgs – iekšzemes kopprodukts, pretēji paredzētajam, pieaudzis par 5 procentiem. Ekonomists prognozē, ka šogad būs grūti saglabāt tik augstu attīstības tempu, jo ekonomiskā vide ir nelabvēlīgākā pēdējo 3 gadu laikā.
Ārējā vide Baltijas reģionam kļuvusi izaicinošāka – tirdzniecības kari, Brexit, finanšu tirgus svārstības, lēnāka izaugsme Eirozonā un pasaules tirdzniecības bremzēšanās.
Ārējos riskus visvairāk izjutīs rūpniecībā, kur paredzams mērens pieaugums ap 3%. Kopumā pozitīvs skats ir uz pakalpojumu nozarēm. IT eksporta pieaugums >15%, taču turpināsies nenoteiktība tranzītā un kritums finansēs. Būvniecības cikls bremzējas, un izaugsme šogad būs ievērojami zem 10%.
ES fondu apguve sasniegusi maksimumu, tālākais pieaugums būs tikai uz privātā sektora rēķina.
Patēriņš būs stabils. Inflācija saglabāsies 2,5% robežās, un bezdarbs turpinās mazināties. 2019. gada nogalē bezdarbs Latvijā būs ap 6,5%. Darba tirgus kļūs par ekonomikas lielāko izaicinājumu. Darba algu kāpums tuvākajā laikā nemazināsies, jo bezdarbs Austrumeiropā, tostarp Latvijā, ir zemākais kopš 90.gadu sākuma. Strādājošajiem vecumā no 30-40 gadiem vidējā alga tuvojas 1200 eiro.
Taču algu kāpums uz peļņas rēķina nevar turpināties mūžīgi,
uzsvēra ekonomists.
