Valmieras Ziņas

„Saimnieku brokastīs” Vidzemes lauksaimniekus informē par nozares aktualitātēm

Ceturtdien, 14. martā, koncertzālē “Valmiera” pirmo reizi norisinājās pasākums „Saimnieku brokastis”, kas pulcēja Vidzemes saimniekus lauksaimniecības, piensaimniecības un mežsaimniecības jomā, lai vēl pirms aktīvās sezonas sākuma sniegtu viņiem informāciju par jaunākajām tendences nozarē un dotu iespēju gūt vērtīgas atziņas kopīgās diskusijās. Pasākumu organizēja Valmieras Attīstības aģentūra sadarbībā ar banku “Citadele”.

Par tendencēm un aktualitātēm saimniekus informēja nozares eksperti – Jānis Grasbergs, Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs, Indulis Jansons, LPKS “VAKS” valdes priekšsēdētājs, Agris Ludriksons, LPPKS “PIENA LOĢISTIKA” valdes priekšsēdētājs, Daiga Siliņa, LLKC Valmieras biroja vadītāja, Roberts Ardavs un Valters Jēkabsons, LATIO. Savukārt, par aktuālo Latvijas un starpvalstu ekonomikā iepazīstinās Mārtiņš Āboliņš, AS “Citadele banka’’, ekonomists. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja uzzināt arī par uzņēmējdarbības atbalsta saņemšanas iespējām.

Jānis Grasbergs pastāstīja, ka

nākamajā plānošanas periodā (2021-2027.gads) Latvijas lauksaimniecības sektoram no Eiropas Savienības budžeta tiks atvēlēti lielāki līdzekļi – 3,09 miljardi eiro, iepretī 2,69 miljardiem šajā periodā. Plānots, ka atbalsts lauksaimniecībai saglabāsies līdzšinējā daudzveidībā, tikai mainīsies programmu struktūra un nosaukumi.

Kopumā Latvija par katru iemaksāto eiro ES budžetā 2016.gadā saņēmusi pretī 3,37 eiro. Taču ieguldītajiem līdzekļiem ir zema atdeve. Par katru ieguldīto eiro atdeve ir bijusi 3,4 eiro, kas ir viens no zemākajiem radītājiem ES Grasbergs rosināja kāpināt pievienoto vērtību savai produkcijai, lai lauksaimnieciskā ražošana kļūtu efektīvāka. Vidēji ES atdeve ir 7,4 eiro, bet līderis ir Nīderlande ar 33,5 eiro.

ZM pārstāvis norādīja, ka veiksmes formula lauksaimniecības jomā ir kooperācija.

To apliecinot graudkopības nozare, kas spēj konkurēt pasaules tirgos un pārdot savu produkciju par līdzvērtīgām cenām, salīdzinot ar Rietumeiropas valstu zemniekiem. Cita situācijas ir pienkopības jomā, kur piena iepirkuma cenas Latvijā ir būtiski zemākas, nekā vidēji ES.

Runājot par gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, Grasbergs norādīja, ka ir būtiski panākt, lai Latvijai būtu savs pārstāvis EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā. Līdz šim Latvijas centusies lobēt savas intereses tikai no izpildvaras un lauksaimnieku nevalstisko organizāciju puses, tādēļ iespējas ietekmēt lēmumus bijušas ierobežotākas.

Indulis Jansons iepazīstināja ar graudu nozares aktualitātēm. Atskatoties uz iepriekšējo sezonu, viņš norādīja, ka pārāk mitrais rudens un pārāk sausais pavasaris un vasara būtiski ietekmējuši ražību. Kopējais izaudzētais kviešu graudu apjoms Latvija samazinājies no 7,2 miljoniem tonnu uz 5,2 milj. tonnu. Eksportētais apjoms kviešu graudu apjoms samazinājies no 5,2 milj. tonnu uz 3,2 milj. tonnu. Par spīti rekordzemam nokrišņu līmenim, kopējais eksports ir samazinājies par 40%. Taču I.Jansons ir optimistisks par šī gada ražu, jo pagaidām sākums ir cerīgs. Apsēto platību apjoms ir palielinājies un ziema bijusi labvēlīga graudaugiem. Viņš arī mierināja graudkopjus, ka vasarāju sēklu krājumi ir pietiekamā apjomā.

LPKS “VAKS” norādīja, ka graudkopjiem risku vadība ir ikdiena, jo laikapstākļu izmaiņas un biržas svārstības liek būtu piesardzīgiem.

Graudu cenu svārstības biržā par vairākiem desmitiem vai pat simtiem eiro par tonnu ir ierasta lieta, kas jāņem vērā, plānojot darbību ilgtermiņā.

Lai gan graudkopības nozarē Latvijā kooperācija sasniegusi augstu līmeni, I.Jansons uzskata, ka tai jākļūst vēl ciešākai. Tādējādi zemnieki varēs garantēt sev stabilāku attīstību un izaugsmi. Taču viņš uzskata, ka nav lielas iespējas kāpināt pievienoto vērtību, pārstrādājot graudus Latvijā, jo miltiem ir īsāks realizācijas termiņš, tādēļ pasaules tirgos pieprasīti ir graudi. Viņaprāt, Latvijas graudkopji var kāpināt efektivitāti, palielinot ražību un samazinot ražošanas, uzglabāšanas un transportēšanas izmaksas un veiksmīgi darbojoties biržā.

Arī piena nozares pārstāvis Agris Ludriksons piekrīt, ka

vienīgais ceļš, kā panākt godīgas piena iepirkuma cenas saimniecībām Latvijā un kļūt par vērā ņemamiem tirgus spēlētājiem Baltijas valstu reģionā ir spēcīga kooperācija ar vismaz 1000 tonnu lielu piena apjomu.

LATIO pārstāvji uzvēra, ka lauksaimniecībā un mežsaimniecība zeme ir svarīgs ražošanas resurss. Latvijā 48% platības aizņem meži, savukārt lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 36%.

Lauksaimnieciskās zemes vērtība un darījumu skaits visos Latvijas reģionos pieaug. Straujākais cenu pieaugums novērots no 2011. līdz 2016. gadam ne tikai Latvijā, bet arī Čehijā, Igaunijā, Lietuvā un Ungārijā.

Taču joprojām Latvijā zemes nomas maksa ir viszemākā ES – 46 EUR/ha gadā, bet visaugstākā ir Nīderlandē 791 EUR/ha gadā. Cenas atkarīgas no likumdošanas, klimata, augsnes kvalitātes, un ģeopolitiskās situācijas.

AS “Citadele banka” ekonomists Mārtiņš Āboliņš pastāstīja par prognozētajām Latvijas ekonomikas iespējām un izaicinājumiem 2019. gadam.

Latvijas ekonomikā pērnais gads bijis negaidīti veiksmīgs – iekšzemes kopprodukts, pretēji paredzētajam, pieaudzis par 5 procentiem. Ekonomists prognozē, ka šogad būs grūti saglabāt tik augstu attīstības tempu, jo ekonomiskā vide ir nelabvēlīgākā pēdējo 3 gadu laikā.

Ārējā vide Baltijas reģionam kļuvusi izaicinošāka – tirdzniecības kari, Brexit, finanšu tirgus svārstības, lēnāka izaugsme Eirozonā un pasaules tirdzniecības bremzēšanās.

Ārējos riskus visvairāk izjutīs rūpniecībā, kur paredzams mērens pieaugums ap 3%. Kopumā pozitīvs skats ir uz pakalpojumu nozarēm. IT eksporta pieaugums >15%, taču turpināsies nenoteiktība tranzītā un kritums finansēs. Būvniecības cikls bremzējas, un izaugsme šogad būs ievērojami zem 10%.

ES fondu apguve sasniegusi maksimumu, tālākais pieaugums būs tikai uz privātā sektora rēķina.

Patēriņš būs stabils. Inflācija saglabāsies 2,5% robežās, un bezdarbs turpinās mazināties. 2019. gada nogalē bezdarbs Latvijā būs ap 6,5%. Darba tirgus kļūs par ekonomikas lielāko izaicinājumu. Darba algu kāpums tuvākajā laikā nemazināsies, jo bezdarbs Austrumeiropā, tostarp Latvijā, ir zemākais kopš 90.gadu sākuma. Strādājošajiem vecumā no 30-40 gadiem vidējā alga tuvojas 1200 eiro.

Taču algu kāpums uz peļņas rēķina nevar turpināties mūžīgi,

uzsvēra ekonomists.

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

"Valmieras ziņas" jautā

Vai tu vakcinēsies pret Covid-19?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

SIA “Valmieras ūdens” Reģ. Nr. 44103033608 aicina darbā (uz nenoteiktu laiku) santehniķi Prasības: vidējā profesionālā izglītība (ISCED 3.kvalifikācijas līmenis), arodizglītība; vismaz divu gadu pieredze līdzīgā specialitātē; valsts valodas zināšanas; ”B” kategorijas autovadītāja apliecība (vēlama “C” autovadītāja un motorzāģa un krūmzāģa operatora apliecības); komunikācijas spējas strādājot ar klientiem. Darba pienākumi: veikt visa veida darbus, kas saistīti ar iekšējo siltumapgādes sistēmu apkopi, remontu un izbūvi; veikt siltumtrašu montāžas un remonta darbus; vadīt un apkalpot uzticēto tehniku. Piedāvājam: darbu stabilā uzņēmumā; konkurētspējīgu atalgojumu (bruto 1105 - 1164 EUR/mēn.); sociālās garantijas; veselības apdrošināšanu; izaugsmes iespējas. Darba vieta: Valmierā. Pieteikumus gaidīsim līdz 2021.gada 30.aprīlim. CV sūtīt: uz e-pastu - valmieras.udens@valmierasudens.lv vai uz adresi - Rūpniecības iela 50, Valmiera, LV-4201. Par rezultātiem tiks informēti tikai tie kandidāti, kuri tiks aicināti uz darba intervijām. Profesija: SANTEHNIĶIS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Rūpniecības iela 50, Valmiera Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Pakalpojumi Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2021-04-30 Kontaktpersona: CV sūtīt uz valmieras.udens@valmierasudens.lv vai uz adresi-Rūpniecības iela 50, Valmiera. Izglītības līmenis: Arodizglītība

AS "Smiltenes piens" - viens no Latvijas vadošajiem piena produktu pārstrādes uzņēmumiem ar 100 gadu uzkrāto un apgūto pieredzi šajā nozarē, aicina darbā LABORANTU Mūrnieku ielā 2, Smiltenē. TU IEGŪSI: • Atbildīgu darbu un vērtīgu pieredzi stabilā un atpazīstamā uzņēmumā; • Stabilu darbu ilgtermiņā; • Konkurētspējīgu atalgojumu sākot no 1000 EUR (bruto) un sociālās garantijas; • Darba apģērbu; • Apmācības un pieredzējušu kolēģu atbalstu uzsākot darbu, profesionālās attīstības iespējas; • Draudzīgus un uz sadarbību vērstu kolēģus un atsaucīgus vadītājus; • Veselības apdrošināšanu pēc viena nostrādāta gada; • “Labumu grozu”- kopīgus darba pasākumus, pabalstus, dāvanas, produkcijas iegādi par draudzīgāku cenu u.c.; ŠAJĀ AMATĀ TEV NODERĒS: • Iepriekšējā pieredze laboratorijā, ražošanā vai kvalitātē tiks uzskatīta par priekšrocību, taču, ja tādas nav – apmācīsim darba vietā; • Vēlama vidējā vispārējā vai vidējā profesionālā izglītība (vēlams pārtikas rūpniecībā); • Vēlme profesionāli attīstīties un papildināt savas zināšanas; • Labas iemaņas darbā ar mūsdienīgām tehnoloģijām; • Precizitāte, godīgums un augsta atbildības sajūta, pildot darba pienākumus; • Komunikabilitāte un prasme strādāt komandā un individuāli; • Noturība pret stresu un koncentrēšanās spējas; • Derīga izziņa par veselības stāvokli Nr.27/u; MĒS TEV UZTICĒSIM: • Precīza ienākošā piena, vājpiena, sūkalu testēšanas veikšana un to nemainīgas kvalitātes kontrole; • Veikt ražojamās produkcijas tehnoloģisko rādītāju noteikšanu ražošanas procesu laikā; • Iegūto analīžu datu apstrāde un to uzskaite, reģistrēšana; • Dokumentēt testēšanas, kontroles, mērījumu, pārbaužu rezultātus; • Laboratorijas iekārtu uzturēšana un kalibrēšana; Ja vēlies pieteikties uz šo amatu, sūti savu CV ar norādi “Laborants” uz e-pastu: birojs@smiltenespiens.lv, info pa tel. 29335069 Sazināsimies ar tiem kandidātiem, kurus aicināsim uz pārrunām. Vairāk par uzņēmumu varat uzzināt www.smiltenespiens.lv Pamatojoties uz Vispārīgo datu aizsardzības regulu, informējam, ka pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu tikai šīs vakances atlases procesu. Datu pārzinis ir AS „Smiltenes piens”, reģistrācijas numurs 43903002031, juridiskā adrese Mūrnieku iela 2, Smiltene, Smiltenes novads, LV-4729.

Mūsu partneri