Lasīšanas laiks: 3 min
Šī gada septembrī, no 19. līdz 20. septembrim, Ķīlē (Vācijā) jau 32. reizi norisinājās Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības organizācijas (BSSSC) ikgadējā konference. Šī gada pasākuma tēma bija sabiedrības un kopienu noturība Baltijas jūras reģionā. Tika atzīmēts, ka reģiona galvenais virzītājspēks ir tādas kopīgās vērtības kā brīvība, kultūra un ekonomika. Konferences laikā notika gan plenārsēdes, gan diskusijas par to, kā stiprināt iedzīvotāju kopienas Baltijas jūras reģiona valstīs. Konferences dalībnieki, kuru vidū bija pašvaldību, valsts pārvaldes un ES iestāžu, nevalstisko organizāciju pārstāvji, pārrunāja jautājumus, kas skar ne tikai klimatu, atjaunīgās enerģijas izmantošanu, transportu un mākslīgo intelektu, bet arī kultūras resursu izmantošanu kopienu saliedēšanai. Te iederīga un svarīga bija projekta “Baltijas jūras reģiona kultūras pērles noturīgākām pilsētām un reģioniem” (turpmāk – BSR Cultural Pearls) partneru, tai skaitā Vidzemes plānošanas reģiona, un titula “Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024” ieguvēju līdzdalība, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Kaķe.
19. septembrī, konferences pirmajā dienā, notika kultūras un noturības tematikai veltīta diskusija. Tās norisi atbalstīja projekta BSR Cultural Pearls partnerība, un to vadīja projekta Vācijas partnerorganizācijas ARS BALTICA vadītājs Markuss Hagemans (Marcus Hagemann). Šī bija viena no īpašajām reizēm, kad starptautisko auditoriju ar sevi iepazīstināja titula “Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024” ieguvēji: Svendborga Dānijā, Ķīle Vācijā, Jākobstāde jeb Pietarsāri Somijā un Rūjiena Latvijā. Pilsētu pārstāvju vidū bija arī Rūjienas iedzīvotāju kopienas pārstāve Anna Paula Gruzdiņa un Valmieras novada Kultūras pārvaldes kultūras projektu vadītāja Madara Seile. Anna Paula Gruzdiņa atbildēja uz paneļdiskusijas jautājumiem par to, kas varētu padarīt sociālo noturību ilgtspējīgu ilgtermiņā, kā kultūras iniciatīvas var pielāgoties mainīgajiem sabiedrības izaicinājumiem un kāda ir kultūras loma sabiedrības noturības veicināšanā Rūjienā.
Savukārt konferenci papildinošajā Baltijas jūras kultūras pērļu godināšanas pasākumā 19. septembrī Anna Paula Gruzdiņa no skatuves iepazīstināja teju 400 cilvēku lielu auditoriju ar Rūjienas piemēru un to, kādas aktivitātes šogad tiek īstenotas pilsētā un kā tās vieno dažādas iedzīvotāju grupas – jauniešus, seniorus un citus.
Viesošanās laikā Ķīlē Rūjienas un pārējo “Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024” titulu saņēmušo pilsētu pārstāvjiem bija iespēja apmeklēt dažādas kultūrvietas un satikt sociālās un kultūras jomas pārstāvjus. Viņi ir ne tikai iesaistīti “Ķīle – kultūras pērle 2024” aktivitāšu īstenošanā, bet arī veido alternatīvas kultūrvietas un organizē tur dažādus pasākumus. Tie bagātina pilsētas dzīvi un veicina kopienu aktīvu līdzdalību, kas ir būtiska noturīgas un harmoniskas sabiedrības veidošanā. Valmieras novada Kultūras pārvaldes kultūras projektu vadītāja Madara Seile pastāsta: “Bija vērtīgi viesoties vienā no Kultūras pērles pilsētām 2024 – Ķīlē, uzklausīt pilsētas pieredzi saistībā ar jaunu kultūrvietu, kultūrobjektu veidošanu pilsētvidē, kā arī tos klātienē apskatīt. Mums bija arī iespēja iepazīt organizācijas, kuras ir iesaistītas Ķīles kultūras un sociālās noturības plāna realizēšanā. Ieguvām jaunas idejas, uzzinājām par jaunām metodēm, kuras noteikti vēlamies izmantot turpmākajā darbā kopienas stiprināšanai.”
BSSSC ikgadējai konferencei bija pieskaņota arī projekta BSR Cultural Pearls divu dienu sanāksme, kas notika 17. un 18. septembrī. Tās laikā partneri aktīvi diskutēja par titula “Baltijas jūras reģiona kultūras pērle” nākotni 2026. gadā. Tikšanās laikā tika akcentēta nepieciešamība veidot ciešāku partneru, pilsētu un pašvaldību tīklojumu, lai uzlabotu sadarbību un zināšanu apmaiņu. Partneri apsprieda līdz šim sasniegto projektā, kā arī runāja par to, cik svarīgi būtu nodrošināt, ka projekta iniciatīvām ir pēctecība un ilgtermiņa ietekme arī pēc projekta noslēguma 2026. gadā. Sanāksmē diskutēja par iespējamiem ilgtermiņa attīstības scenārijiem un finansēšanas modeļiem. Līdz šim projektā paveiktais ļauj secināt, ka tas rada pozitīvu ietekmi uz vietējām kopienām, tai skaitā Rūjienas pilsētā.
