Lasīšanas laiks: 3 min
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) atbalstītās un pētījumu centra “SKDS” jūnijā veiktās aptaujas dati liecina, ka pašreizējo atkritumu konteineru sistēmu Latvijas iedzīvotāji uzskata par tikpat lietderīgu kā paredzēto depozīta sistēmu. Iespēju piemaksāt papildu 15 centus, iegādājoties dzērienus, lai pēc tam 10 centus atgūtu, nododot tukšās PET pudeles vai skārdenes, atbalsta 45% aptaujāto, savukārt iepakojumu šķirot bezmaksas konteineros ir gatavi teju tikpat daudz jeb 41%.
“Pēdējā gada laikā depozīta sistēmas ieviešana kļuvusi par visai aktuālu tematu masu medijos, tomēr Latvijas sabiedrībā joprojām nav vienota viedokļa par to, kurā virzienā iepakojumu šķirošanas jautājumā būtu jāiet mūsu valstij. Daļa iedzīvotāju, balstoties ārvalstīs redzētajā, uzskata, ka depozīta sistēma ir uzteicama tā iemesla dēļ, ka, nododot tukšo PET pudeli, pretī var saņemt naudu, taču ne visi atbalsta šīs sistēmas ieviešanu Latvijā,” skaidro sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” direktors Arnis Kaktiņš.
Bažas raisa sistēmas ieviešanas un uzturēšanas lielās izmaksas, kas atspoguļosies dzērienu cenās veikalu plauktos. To apliecina sabiedriskās domas aptauju dati. “Šajā aptaujā, atbildot uz jautājumu, kura šķirošanas sistēma, pēc respondentu domām, būtu vislabākā, 45 procenti norādīja depozīta sistēmu, bet līdzīgā aptaujā, taujājot, vai iedzīvotāji atbalsta ieceri ieviest jaunu atkritumu šķirošanas sistēmu, pārliecinošu atbalstu pauda vien 29 procenti aptaujāto,” skaidro A. Kaktiņš.
Saskaņā ar aptaujas datiem priekšroku dalītās atkritumu vākšanas jeb konteineru sistēmai dod lauku iedzīvotāji, kā arī aptaujātie vecumā no 64 līdz 75 gadiem, turklāt dažādos Latvijas reģionos attieksme pret optimālo atkritumu vākšanas risinājumu atšķiras. Tā, piemēram, vismazākais atbalsts depozīta sistēmai ir Vidzemē, kur jau vēsturiski spēcīgi attīstīta dalīto atkritumu vākšana konteineros. Savukārt vislielākā neziņa un izpratnes trūkums par katras pieejas priekšrocībām vērojams Latgales un Kurzemes iedzīvotāju vidū, kur 25% un 22% aptaujāto nevarēja paust konkrētu viedokli par labu kādai no minētajām šķirošanas sistēmām.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, atzīmējot, ka Latvijā gadā savāc apmēram 800 tūkstošus tonnu atkritumu, uzsver, ka plānotais depozīts veido tikai 2% no kopējā Latvijas atkritumu daudzuma. “Ieviešot depozīta sistēmu, mēs nevis veicināsim kompleksu visu veidu atkritumu šķirošanu un vākšanu, bet radīsim paralēlu sistēmu pašreizējai dalīto atkritumu vākšanas konteineru sistēmai. Divu sistēmu vienlaicīga uzturēšana Latvijas iedzīvotājiem izmaksās divreiz dārgāk nekā šobrīd!” ir pārliecināts LPS priekšsēdis.
Latvijas Pašvaldību savienība neiestājas pret depozīta sistēmu, taču uzskata, ka to nedrīkst ieviest, pirms nav precīzi zināmi jaunās sistēmas darbības principi. “Šobrīd nav aprēķinu, cik depozīta sistēma maksās patērētājiem un tirgotājiem, kas segs sadārdzinājumu, kā pašvaldību atkritumu šķirošanas laukumi iekļausies depozīta sistēmā un kādi tad būs patiesie ieguvumi,” pauž G. Kaminskis. “Kad pašvaldībām un iedzīvotājiem tiks atbildēts uz šiem un vēl citiem neskaidrajiem jautājumiem, tad sarunu varēs turpināt,” noslēdz LPS priekšsēdis.
Sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” aptauja par iedzīvotāju attieksmi pret depozīta sistēmas ieviešanu tika veikta 2018. gada jūnijā, ar interneta starpniecību aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 75 gadiem.
