Valmieras Ziņas

Puse aptaujāto iedzīvotāju atbalsta esošo atkritumu savākšanas sistēmu, bet puse – depozītu

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) atbalstītās un pētījumu centra “SKDS” jūnijā veiktās aptaujas dati liecina, ka pašreizējo atkritumu konteineru sistēmu Latvijas iedzīvotāji uzskata par tikpat lietderīgu kā paredzēto depozīta sistēmu. Iespēju piemaksāt papildu 15 centus, iegādājoties dzērienus, lai pēc tam 10 centus atgūtu, nododot tukšās PET pudeles vai skārdenes, atbalsta 45% aptaujāto, savukārt iepakojumu šķirot bezmaksas konteineros ir gatavi teju tikpat daudz jeb 41%.

“Pēdējā gada laikā depozīta sistēmas ieviešana kļuvusi par visai aktuālu tematu masu medijos, tomēr Latvijas sabiedrībā joprojām nav vienota viedokļa par to, kurā virzienā iepakojumu šķirošanas jautājumā būtu jāiet mūsu valstij. Daļa iedzīvotāju, balstoties ārvalstīs redzētajā, uzskata, ka depozīta sistēma ir uzteicama tā iemesla dēļ, ka, nododot tukšo PET pudeli, pretī var saņemt naudu, taču ne visi atbalsta šīs sistēmas ieviešanu Latvijā,” skaidro sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” direktors Arnis Kaktiņš.

Bažas raisa sistēmas ieviešanas un uzturēšanas lielās izmaksas, kas atspoguļosies dzērienu cenās veikalu plauktos. To apliecina sabiedriskās domas aptauju dati. “Šajā aptaujā, atbildot uz jautājumu, kura šķirošanas sistēma, pēc respondentu domām, būtu vislabākā, 45 procenti norādīja depozīta sistēmu, bet līdzīgā aptaujā, taujājot, vai iedzīvotāji atbalsta ieceri ieviest jaunu atkritumu šķirošanas sistēmu, pārliecinošu atbalstu pauda vien 29 procenti aptaujāto,” skaidro A. Kaktiņš.

Saskaņā ar aptaujas datiem priekšroku dalītās atkritumu vākšanas jeb konteineru sistēmai dod lauku iedzīvotāji, kā arī aptaujātie vecumā no 64 līdz 75 gadiem, turklāt dažādos Latvijas reģionos attieksme pret optimālo atkritumu vākšanas risinājumu atšķiras. Tā, piemēram, vismazākais atbalsts depozīta sistēmai ir Vidzemē, kur jau vēsturiski spēcīgi attīstīta dalīto atkritumu vākšana konteineros. Savukārt vislielākā neziņa un izpratnes trūkums par katras pieejas priekšrocībām vērojams Latgales un Kurzemes iedzīvotāju vidū, kur 25% un 22% aptaujāto nevarēja paust konkrētu viedokli par labu kādai no minētajām šķirošanas sistēmām.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, atzīmējot, ka Latvijā gadā savāc apmēram 800 tūkstošus tonnu atkritumu, uzsver, ka plānotais depozīts veido tikai 2% no kopējā Latvijas atkritumu daudzuma. “Ieviešot depozīta sistēmu, mēs nevis veicināsim kompleksu visu veidu atkritumu šķirošanu un vākšanu, bet radīsim paralēlu sistēmu pašreizējai dalīto atkritumu vākšanas konteineru sistēmai. Divu sistēmu vienlaicīga uzturēšana Latvijas iedzīvotājiem izmaksās divreiz dārgāk nekā šobrīd!” ir pārliecināts LPS priekšsēdis.

Latvijas Pašvaldību savienība neiestājas pret depozīta sistēmu, taču uzskata, ka to nedrīkst ieviest, pirms nav precīzi zināmi jaunās sistēmas darbības principi. “Šobrīd nav aprēķinu, cik depozīta sistēma maksās patērētājiem un tirgotājiem, kas segs sadārdzinājumu, kā pašvaldību atkritumu šķirošanas laukumi iekļausies depozīta sistēmā un kādi tad būs patiesie ieguvumi,” pauž G. Kaminskis. “Kad pašvaldībām un iedzīvotājiem tiks atbildēts uz šiem un vēl citiem neskaidrajiem jautājumiem, tad sarunu varēs turpināt,” noslēdz LPS priekšsēdis.

Sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” aptauja par iedzīvotāju attieksmi pret depozīta sistēmas ieviešanu tika veikta 2018. gada jūnijā, ar interneta starpniecību aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 75 gadiem.

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

"Valmieras ziņas" jautā

Kur svinējāt Latvijas simtgadi?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

KARTOGRĀFS Valmierā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (Reģ. Nr. 90002065000) konkursa kārtībā aicina darbā: KARTOGRĀFU Kartogrāfijas departamenta Ziemeļu nodaļā Amata pienākumi: • Veikt kamerālo dešifrēšanu liela mēroga (1:2000 - 1:10 000) ģeotelpisko datu, topogrāfisko karšu vai plānu sagatavošanas vai aktualizācijas vajadzībām; • veikt mēroga 1:25 000 karšu datu sakārtošanas un noformēšanas darbus; • veikt lauku apsekošanas darbus. Prasības kandidātiem: • vidējā profesionālā vai augstākā izglītība kartogrāfijā, ģeogrāfijā, zemes ierīcībā, ģeodēzijā vai citā radniecīgā specialitātē; • zināšanas par ģeotelpisko datu apstrādes datorprogrammām ( Microstation, Bentley Map) un darba iemaņas ar biroja datorprogrammām (pieredze darbā ar speciālām ģeotelpisko datu apstrādes datorprogrammām (ESRI ArcGIS, QGIS,) tiks uzskatīta par priekšrocību.); • atbilstība likuma "Par valsts noslēpumu" 9.panta prasībām. Mēs piedāvājam: • Iespēju veikt atbildīgu un interesantu darbu valsts pārvaldē; • Iespēju paplašināt zināšanas un profesionālās iemaņas; • Sociālās garantijas, atbilstoši valsts pārvaldē noteiktajam, mēnešalgu 1.kategorijai: 720 EUR, 2.kategorijai: 760 EUR (bez pieredzes Aizsardzības ministrijas resorā), 810 EUR (ar pieredzi Aizsardzības ministrijas resorā), 3.kategorijai: 850 EUR (bez pieredzes Aizsardzības ministrijas resorā), 900 EUR (ar pieredzi Aizsardzības ministrijas resorā) (pirms nodokļu nomaksas) un veselības apdrošināšanu pēc pārbaudes laika beigām; • Darba vietu Valmierā. Pretendentiem/-ēm lūdzam pieteikties, iesniedzot motivētu pieteikuma vēstuli, aizpildot Curriculum Vitae formu, kura atrodama Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (turpmāk – Aģentūra) mājaslapā un izglītību apliecinošu dokumentu kopijas, nosūtot pa pastu vai iesniedzot personīgi Aģentūras Personāla un lietvedības nodaļā, 25. vai 21.kab., Rīgā, O.Vācieša ielā 43, LV – 1004, vai nosūtot e-pastu: konkurss@lgia.gov.lv ar norādi “Kartogrāfs Valmierā”. Kontakttālrunis: 26573186 Pieteikšanās beigu datums: 2018.gada 30.novembris. Informējam, ka pēc dokumentu atbilstības izvērtēšanas konkursa 1. kārtā, sazināsimies tikai ar tiem pretendentiem, kuru kandidatūras tiks izvirzītas konkursa 2. kārtai.

Mūsu partneri