Lasīšanas laiks: 4 min
26. februārī Valmierā aizvadīta Vidzemes inovāciju nedēļas konference “Nākamais līmenis”, pulcējot teju 150 dalībnieku, tostarp uzņēmējus, dažādu nozaru profesionāļus, publiskā sektora pārstāvjus, atbalsta organizācijas, inovāciju ekspertus un citus interesentus, kuri meklē praktiskus risinājumus izaugsmei un konkurētspējai. Konferences vienojošā atziņa – nākamais attīstības līmenis nav viena konkrēta tehnoloģija vai rīks, bet apzinātu izvēļu kopums turpmākajai attīstībai, kas prasa spēju paskatīties plašāk un tālāk, mainīt domāšanu, procesus un attiecības ar cilvēkiem, datiem un resursiem, lai radītu jēgpilnas izmaiņas, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Vidzemes plānošanas reģiona Projektu vadītāja un sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Upeniece.
Konferences ievadā SIA “Latvijas Mobilais Telefons” Biznesa izaugsmes dienesta direktors Aigars Runčis uzsvēra, ka mainās tehnoloģijas un to radītās iespējas un “viļņi”, tāpēc ir svarīgi tos pamanīt un tiem līdzdarboties. Viņš akcentēja, ka neviens digitāls produkts nav “pabeigts” – tie nemitīgi attīstās, prasot arī lietotājiem nemitīgu mācīšanos un spēju pielāgoties jaunai funkcionalitātei.
Runčis norādīja, ka ilgtspējīgi biznesa modeļi arvien biežāk balstās abonēšanas un “pakalpojums kā serviss” pieejā, kur vērtību rada dati, analītika un uzticība zīmolam, nevis pats fiziskais produkts. Turklāt mākslīgais intelekts šajā kontekstā jāuztver kā ikdienas procesos izkliedēts instruments, kas palīdz analizēt datus un pieņemt labākus lēmumus. “Jautājums nav, vai pārmaiņas notiks, bet – kā mēs tajās piedalīsimies,” uzsvēra Runčis, savu uzrunu noslēdzot ar atsauci uz Raiņa atziņu par pārmaiņām un attīstību kā nepārtrauktu procesu.
Komunikācijas un pārmaiņu vadības stratēģe Ieva Zaumane, Ph.D., savā uzrunā uzsvēra, ka, tiecoties uz uzlabojumiem, organizācijās bieži uzmanība tiek vērsta tikai uz redzamo daļu – stratēģijām, procesiem un struktūrām. Tajā pašā laikā nereti tiek ignorēta tā sauktā “aisberga neredzamā daļa” – organizācijas gatavība pārmaiņām, esošā kultūra un darbinieku emocionālais noskaņojums. Viņa aicināja vadītājus ieguldīt sagatavošanās posmā un dialoga veidošanā, skaidri formulējot pārmaiņu vīziju – kāpēc tās ir svarīgas, kam tās ir svarīgas un ko tās mainīs.
Savukārt drosmi spert nozīmīgus soļus demonstrē uzņēmumu “Printful” un “Printify” apvienošanās pieredze, ar kuru dalījās Veronika Linkuma, FYUL (Printful un Printify apvienotais zīmols) Talantu vadības un mācību direktore. Viņa stāstīja par ceļu no šo uzņēmumu sīvas konkurences līdz apzinātam lēmumam apvienoties, uzsverot, ka nākamais līmenis šajā gadījumā nozīmēja ne tikai biznesa izrāvienu, bet arī intensīvu darbu ar darbinieku emocijām, komunikāciju un pārmaiņu vadību.
Paneļdiskusijā “Lielie pagriezieni: inovācijas, tehnoloģijas, izvēles” dažādu nozaru pārstāvji izgaismoja, kā nākamais līmenis izskatās praksē – no datu ievākšanas un to jēgpilnas izmantošanas organizāciju ikdienas darba uzlabošanai līdz ilggadējiem mēģinājumiem radīt inovatīvus produktus sabiedrības izaicinājumu risināšanai. Diskusijā piedalījās Latvijas IT klastera un Eiropas Digitālās inovācijas centra valdes priekšsēdētāja Aiga Irmeja, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Metodiskās vadības centra un pediatrijas jomas vadītāja Rimma Beļikova, AS “Latvijas Finieris” Produktu attīstības un pētniecības dienesta direktors Ainārs Bobulis, SIA “Naukšēni” un SIA “Saktas ZS” valdes priekšsēdētājs Jurģis Krastiņš, kā arī SIA “Bruntor” jaunuzņēmuma līdzdibinātājs Raimonds Jurgelis.
Diskusijas kopīgā atziņa – pārmaiņas nav vienādas visiem, taču tās vieno nepieciešamība pieņemt apzinātus, datos un pieredzē balstītus lēmumus, vienlaikus saglabājot cilvēcību, atbildību un ilgtermiņa skatījumu. Nākamais līmenis prasa skaidru mērķi un atbildi uz jautājumu – kāpēc pārmaiņas ir vajadzīgas. Tas nozīmē drosmi mainīt pašu domāšanas modeli, uzņemties atbildību par saviem lēmumiem un to ietekmi uz cilvēkiem, kā arī izpratni, ka pārmaiņas ir nepārtraukts process ne vienreizējs projekts.
Konference iesākās brokastīs ar inovatīvām Vidzemes garšām, kas kalpoja kā simbolisks ievads nākamajam līmenim, radot vidi, kur jau no paša rīta veidojās neformālas sarunas, ideju apmaiņa un gatavība lūkoties pāri ierastajam. Vienlaikus un arī vēlāk dienas laikā konferences apmeklētājiem bija pieejama inovāciju un tehnoloģisko risinājumu DEMO zona, kur klātienē varēja iepazīt praktiskus digitalizācijas, datu analītikas un pētniecībā balstītus risinājumus. Tos demonstrēja EDIC un RTU Rīgas Biznesa skolas izveidotais AI Studio, SIA “Apply”, SIA “Tomega”, Vidzemes Augstskolas Zinātniskais institūts, SIA “Bruntor”, Latvijas valsts mežzinātnes institūts “Silava”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” un SIA “Advangrid”. Savukārt par uzņēmumu digitālās attīstības iespējām informēja Eiropas digitālās inovācijas centra Vidzemes kontaktpunkts.
Turpinot jau trešo gadu aizsākto tradīciju, konferences noslēgumā tika godinātas organizācijas, kuru mērķtiecīgā rīcība inovāciju un uzņēmējdarbības attīstības, ilgtspējas un sociālās atbildības jomā sniedz nozīmīgu ieguldījumu Vidzemē. Par savu devumu reģiona attīstībā tika godināti SIA “Dimdiņi”(“Inovācija”), SIA “Vidzemes slimnīca” (“Ilgtspēja)”, Camphill nodibinājums “Rožkalni” (“Sociālā atbildība”) un Valmieras novada pašvaldība (“Specbalva)”.
Par Vidzemes inovāciju nedēļu
Vidzemes inovāciju nedēļu jau kopš 2019. gada organizē Vidzemes plānošanas reģions. Tās mērķis ir saglabājies nemainīgs – stiprināt vidzemnieku inovācijas garu un veidot auglīgu vidi jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai, sadarbībai un ideju apmaiņai starp izglītības un pētniecības sektoru, uzņēmējiem un zinātniekiem, nozaru līderiem un sabiedrību, ideju radītājiem un finansētājiem
Jau šobrīd interesenti aicināti iezīmēt kalendāros nākamā gada Vidzemes inovāciju nedēļu, kas norisināsies no 2027. gada 22. līdz 26. februārim.
Pasākumu organizēja EDIC Vidzemes reģiona kontaktpunkts. Projekts: Nr.2.2.1.1.i.0/1/23/I/CFLA/001 “EDIC: atbalsts digitalizācijai un mākslīgā intelekta attīstībai Latvijā” Atbalstīts no Eiropas Savienības fondiem.
