Lasīšanas laiks: 3 min
Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) un “Elering” ir pabeiguši Latvijas-Igaunijas 330 kilovoltu (kV) augstsprieguma starpsavienojuma Valmiera-Tartu pārbūvi, aģentūrai LETA pavēstīja AST pārstāvji.
Kompānijā skaidro, ka Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas sistēmas ir savienotas ar trim 330 kV augstsprieguma līnijām.
2021.gadā ekspluatācijā tika nodota jauna 330 kV elektropārvades līnija “Igaunijas-Latvijas trešais starpsavienojums” no Rīgas TEC-2 līdz Kilingi-Nemme Igaunijā, bet šobrīd ir ieslēgta pārbūvētā 330kV līnija, kas savieno Valmieru un Tartu. Pārbūves laikā tika demontēta vecā līnija un balsti, un to vietā izbūvēti 114 jauni balsti Latvijas teritorijā un izbūvēta 48,4 kilometrus gara 330 kV elektrolīnija.
Savukārt darbi pie Valmieras-Tsirgulīnas līnijas pārbūves tiks sākti šomēnes un pabeigti 2024.gadā.
Īstenojot Latvijas energoapgādes drošuma un neatkarības politiku, Ministru kabinets projektam “330 kV elektropārvades līnijas Valmiera-Tartu un Valmiera-Tsirgulina pārbūve Latvijas teritorijā” ir noteicis nacionālo interešu objekta statusu.
Līniju pārbūve ir nepieciešama, jo pagājušā gadsimta 60-tajos un 70-tajos gados izbūvētās līnijas, kas atrodas praktiski paralēli viena otrai, vairs nenodrošināja nepieciešamo pārvades jaudu un neatbilda mūsdienu standartiem. Pārbūves rezultātā par 500 MW palielināsies caurlaides spēja uz Latvijas-Igaunijas robežas, kas līdzsvaros elektroenerģijas cenas starp valstīm.
Jaunās līnijas nodrošinās augstāku Baltijas reģiona elektroapgādes drošumu, veicinās efektīvu elektroenerģijas tirgus darbību un uzlabos konkurētspēju Baltijā, palielinot elektroenerģijas pārvades kapacitāti, norāda AST pārstāvji.
“Pārvades tīkla stiprināšana ar Igauniju ir viens no priekšnosacījumiem sekmīgai Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu, jaunās augstsprieguma līnijas atklāšana jau tagad ir uzlabojusi abu valstu elektroapgādes drošumu un devusi papildu iespējas elektroenerģijas tirgum – sagaidāms, ka cenu starpība starp Igauniju un Latviju mazināsies, jo būs lielāka iespēja importēt elektroenerģiju no Skandināvijas un eksportēt Latvijas atjaunojamo enerģiju,” pauž Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).
Vienlaikus AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone pauž gandarījumu, ka projekta pirmo daļu, līnijas Valmiera-Tartu pārbūvi, ir izdevies paveikt laikā. “Esmu pārliecināta, ka arī šī projekta otrās daļas – līnijas no Valmieras uz Tsirgulīnu Igaunijā – pārbūve noritēs saskaņā ar plānu, lai sekmīgi realizētu Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, neskatoties uz loģistikas un materiālu piegādes izaicinājumiem,” viņa atzīmē.
Savukārt “Elering” valdes priekšsēdētājs Tavi Veskimagi norāda, ka ģeopolitiskās situācijas dēļ “Elering” ir pielicis daudz pūļu, lai sinhronizācijas projektā nākamās svarīgās elektrolīnijas rekonstrukciju pabeigtu daudz ātrāk, nekā sākotnēji plānots”.
Abu līniju pārbūves projekts ir iekļauts Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas projekta otrajā posmā un tam ir piešķirts 75% līdzfinansējums no Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem. Projektēšanas un pārbūves darbus AST uzdevumā veic pilnsabiedrība “Empower un Leonhard Weiss”, līnijas Valmiera-Tartu pārbūve Latvijas teritorijā izmaksāja nepilnus 15 miljonus eiro.
Jau vēstīts, ka AST koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 44,916 miljoni eiro, kas ir par 13,2% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, bet koncerna peļņa samazinājās par gandrīz 31% un bija 1,303 miljoni eiro.
AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē “Nasdag Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.
AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) lielākais akcionārs – kompānijai pieder 68,46% “Conexus” akciju.
