Lasīšanas laiks: 2 min
Paldies Valmieras pašvaldībai, kas katru gadu organizē rudens lapu vākšanas akciju. Šogad tā bija izsludināta no 1. līdz 31.oktobrim. Tā kā ilgstoši nebija salnu, koki nesteidzās atbrīvoties no savas rotas, un akcija tika pagarināta līdz 18.novembrim. Šis datums strauji tuvojas, bet izskatās, ka dažas vietas var palikt nesakoptas.
Nav saprotams, kāda nepatika pašvaldībai ir pret Pārgauju, bet gadu no gada pie Rūpniecības un Cēsu ielas krustojuma zaļā zona abās pusēs tiek aizmirsta. Nav notīrīta ietve pirms mājas Cēsu ielā 33, zaļie krūmiņi pie mājas Rūpniecības ielā 36 ir aizauguši, rudens lapas zālē veido blīvu kārtu… Tā ir bijis jau vairākus gadus. Pirms tam dažus gadus teritorijā pēc savas iniciatīvas lapas grāba privātpersona vai arī tā tika sakopta pēc īpašā e-ziņojuma par problēmu infrastruktūrā.
Zaļo zonu pie mājas Rūpniecības ielā 25 šķērso gājēju celiņi, kas teritoriju sadala divās krasi atšķirīgās zonās. Tās ir kā diena pret nakti! Mājas sētnieces darba rezultāts pat vēlā rudenī ir koši zaļš mauriņš, kamēr pretējā pusē brūnē ozolu un kļavu lapas. Žēl sētnieces ieguldītā laika un darba, jo vējainā laikā lapas ātri vien nonāk sakoptajā zonā. Līdzīga situācija ir uzkalniņā pie mājas Cēsu ielā 24, arī teritorija Cēsu ielā 25 ir aizmirsta un nekopta, tas gan laikam ir privātīpašums.
Nebūt neuzskatu, ka pilsētā pēc katra vēja pūtiena vajadzētu skriet sagrābt katru nokritušo lapu, ir pat ļoti skaisti un cilvēkus dara priecīgus dzeltenīgi sārto lapu klājiens, bet nu jau skaistums ir pārvērties nesmukumā. Kā papildinājums ik pa laikam ir arī putnu veiktā revīzija autobusu pieturu konteineros…
Te jāsaka “paldies” Valmieras namsaimniekam. Un būsim godīgi, kopš pie stūres šai iestādei ir jaunais direktors, Valmieras nesakoptie stūri kļūst arvien vairāk.
Ir nācies parunāt ar vienu otru Pārgaujas puses iedzīvotāju. Nebūtu jau nekādu problēmu arī tās lapas sagrābt un teritorijas sakopt, bet problēma ir citā apstāklī. Daudzi suņu turētāji (ne visi, bet diemžēl lielākā daļa) šīs zaļās zonas izmanto par staidzināšanas vietām un attiecīgi pēc tam aiz saviem mīluļiem nesavāc. Un tagad no sētnieka perspektīvas- ja zaļā zona un krūmi ir piekakāti, tad iegrābšanās ar rokām šādos svaigi piekakātos krūmos vairs nekādu prieku un patriotismu nesagādā. Šādi suņu staidzinātāji arī aizrādījumus izliekas nedzirdam un arī Liesmas publicētos rakstus par šo problēmu laikam nelasa. Īsumā- ja cienīsiet sētnieku, arī sētnieks cienīs jūs un darīs savu darbu. Ja Jums, mīļie suņu staidzinātāji, rokas par īsām, lai aiznestu savus suņu dārgumus uz 20 metrus tālāk speciāli izveidoto ekskreminentu miskasti- tikmēr varēsiet brist pa lapām un kakām.
Agrāk,kur bija mākslas skola Baložu iela,regulāri strādāja sētniece, vienmēr tika sakopts parks.Patreiz ir atstāts novārtā..Pavasarī ,lapas sagrābs ,tie saucamie siņkas,kas darbu padara как нибудь.