Lasīšanas laiks: 5 min
Energoresursu cenas un pieejamība šobrīd ir viens no lielākajiem izaicinājumiem gan Latvijas iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Ja iedzīvotājiem var nākties krietni samazināt elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņu, lai spētu nomaksāt arvien augošos rēķinus, daudziem uzņēmējiem šāds sadārdzinājums var spiest pieņemt lēmumu pārtraukt ražošanu.
Enerģētikas jomā joprojām valda nedrošība par nākotni, un ir daudz jautājumi, kuros uzņēmēji gaida skaidrību.
Lai rastu atbildes uz problēmjautājumiem un dalītos savstarpējā pieredzē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona nodaļa jau otro reizi šogad rīko Biznesa dienas pasākumu, kurā uz diskusiju aicināti enerģētikas jomas eksperti.
LTRK prezidents Aigars Rostovskis uzsver, ka kopējiem risinājumiem enerģētikas krīzē jānāk no Eiropas Savienības un Latvijas valdības, tomēr, prakse līdz šim ir pierādījusi, ka šie risinājumi nāk lēni un nepārdomāti, tāpēc iespēju robežās visiem ir jāgatavojas pašiem. Viņaprāt, valdība līdz šim nav spējusi veiksmīgi risināt ar enerģētikas sektora cenu sadārdzināšanos saistītās problēmas, tāpēc LTRK turpinās sarunas ar Ekonomikas ministriju un vadošajiem politiskajiem spēkiem, lai nonāktu pie maksimāli labāka un ātrāka rezultāta.
Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks atklāj, ka pēdējie 3 gadi bijuši bagāti izaicinājumiem. Gatavojoties ziemas sezonai galvenā problēma bijusi kurināmā izmaksu sadārdzinājums, tomēr, viņš apstiprina, ka Valmieras novads un Valmieras pilsēta ir gatava apkures sezonai.
Valmieras novads pašlaik procentuāli tiek sildīts proporcijā 80% šķelda un 20% gāze. Domes priekšsēdētājs atklāj, ka investīcijas šķeldas katlumājas būvniecībā ir devušas rezultātus. Lai gan siltumapgādes tarifi neizbēgami palielinās – salīdzinoši mazā atkarība no gāzes kā kurināmā ir ļāvusi sadārdzinājumam būt saprātīgam. Viņš atklāj arī to, ka pašvaldība meklēs iespējas vēl šajā apkures sezonā samazināt apkures tarifu cenas.
“Pati labākā enerģija ir tā, kuru mēs nepatērējam. Paskatoties pēdējos gadus, pateicoties ēku siltināšanai kopējo siltumenerģijas patēriņu pilsētā esam samazinājuši par 30 procentiem.”
Ja iepriekš pašvaldībai lielākās galvas sāpes sagādāja siltumenerģijas cenu kāpums, tad pašlaik tieši elektroenerģijas cenas ir tas, kas rada zināmu satraukumu. Jānis Baiks izceļ Valmieras Olimpiskā centra ledus halles piemēru. Valmieras Olimpiskā centra kapitāldaļas pieder Valmieras novada pašvaldībai un Latvijas Olimpiskajai komitejai. Nepieciešamās elektroenerģijas izmaksas ledus halles seguma uzturēšanai tuvojas līmenim, kurā šajā ziemā var nākties pieņemt lēmumu uz noteiktu laiku slēgt ledus halli, bet, tas nozīmētu to, ka beidzas arī hokeja treniņu iespējas Valmierā. To, protams, neviens nevēlas. Jānis Baiks uzsver, ka iestājoties enerģētikas sektora krīzei sports nebūtu galvenā prioritāte, tomēr ar šādiem sadārdzinājumiem pašvaldība saskaras gandrīz visās jomās.
Ar pētījumu par Vidzemes uzņēmumu situāciju enerģētikā iepazīstināja Vidzemes augstskolas studenti un LTRK Vidzemes reģionālās padomes loceklis, AS “Valmieras stikla šķiedra” valdes loceklis Ģirts Vēveris.
Zināms, ka energoresursu cenu samazināšanai daudzi skatās uz saules un vēja enerģiju, tomēr, ne visiem ir finansiāli līdzekļi, lai ieviestu atjaunojamo energoresursu izmantošanu savām vajadzībām. Pat, ja atrodam līdzekļus un izmantojam valsts apmaksātās programmas, ieviest risinājumus atjaunojamo energoresursu izmantošanai tieši uzņēmējdarbībā var nebūt vienas dienas, nedēļas vai mēneša jautājums. Līdz ar to, arvien aktuāls ir jautājums, ko darīsim rīt?
Ģirts Vēveris prognozē, ka pārdošanas cenas var nespēt nosegt arvien augošās energoresursu izmaksas. Tāpat, kādā brīdī tiks sasniegti cenu griesti dažādiem pakalpojumiem un, iedzīvotāji vairs nespēs pirkt attiecīgo produktu par cenu, kura uzņēmējam būtu jānorāda, lai nosegtu ražošanas izmaksas.
Diskusijā par enerģētikas jautājumiem piedalījās arī Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns.
Zināms, ka Valdībai, visticamāk, būs jālemj par atbalsta pasākumu energokrīzes pārvarēšanai iedzīvotājiem paplašināšanu, un līdzekļi šiem mērķiem būs jāaizņemas, tā medijiem uzsvēris premjers Krišjānis Kariņš.
Valdība jau ir apstiprinājusi plašu atbalsta pasākumu paketi, taču ar to varētu nebūt pietiekami, un, visticamāk, tiks ieviesti “kaut kādi cenu griesti”, virs kuriem cilvēku maksājumi par energoresursiem neaugs, bet tos segs valsts no budžeta līdzekļiem.
Pēc Kariņa vārdiem, pašlaik tiekot gaidīti Ekonomikas ministrijas aprēķini, “kur tos griestus pareizi noteikt”.
Ekonomikas ministrijas pārstāvis diskusijā apliecināja, ka gāze un elektroenerģija Latvijas vajadzībām pietiks, tomēr ar sadārdzinājumu ir jārēķinās. Viņš uzsvēra, ka Ekonomikas ministrijas strādā pie iespējamajiem atbalsta mehānismiem.
Diskusiju vadīja LTRK Vidzemes Reģionālās padomes priekšsēdētājs, SIA “Valpro” valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings un tajā piedalījās dažādi nozares eksperti.
SIA „ AZ EV” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs gan atklāj, ka skatoties uz situāciju Skandināvijas valstīs, no kurām Baltijas valstis iepērk zināmu daļu elektrības, apgalvojumi, ka Latvijai viss pietiks nav tik droši.
SIA „RCG Lighthouse” valdes priekšsēdētājs Kaspars Osis piekrīt, ka dzīvojam neapskaužamā situācijā. Viņaprāt situācijas stabilizēšanai nav citu risinājumu, kā tiešs Ekonomikas ministrijas atbalsts.
Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors, RTU pētnieks Gunārs Valdmanis uzskata, ka problēmas šajā ziemā var sagādāt Lietuva, kura vismazāk elektroenerģijas spējīga saražot pati. Cenu riski energoresursu jomā ir reāli, un pagaidām nav skaidri risinājumu kā tos novērst.
AS „Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons atklāj, ka viņa pārstāvētais uzņēmums šajā gadā tīklā pieslēguši vairāk nekā sešus tūkstošus mājsaimniecību, kuras uzstādījušas saules kolektorus elektroenerģijas ražošanai. Šī gada jūnijā tīklā pieslēgti vairāk klientu nekā pēdējos desmit gados kopsummā.
Noslēgumā ar energoefektīvu risinājumu apdrošināšanu iepazīstināja AAS “BALTA” Viduslatvijas reģiona pārdošanas vadītājs Ivars Noviks.
Ja nākotne energoresursu jomā nav līdz galam skaidra, tad skaidras ir tendences – vasarā elektroenerģiju spēsim ražot paši un tā maksās lētāk. Ir uzsākts pareizs ceļš uz to, lai sev nepieciešamo elektroenerģijas apjomu mēs varētu saražot paši. Jautājums paliek, kā elektrību ražosim ziemas tumšajā periodā un bezvējā, kad nestrādās arī plānotie vēja parki?
