Lasīšanas laiks: 2 min
Šā gada 8.jūlijā beidzas Andra Bērziņa Valsts Prezidenta pilnvaras. Atbilstoši likumam, prezidenta vēlēšanām jānotiek ne agrāk kā 40 dienas un nevēlāk kā 30 dienas pirms šī 8.jūlija, tātad, visticamāk, jūnija sākumā. Nedaudz paskaitļojot iznāk, ka līdz prezidenta vēlēšanām atlikuši četri mēneši.
Visticamāk, ka šis laiks Latvijas politiskajā dzīvē būs ļoti aktīvs. Jo neskaidrību, kā jau ierasts ir ļoti daudz. Esam jau pieraduši, ka tagadējā Latvijas Valsts prezidenta A.Bērziņa spējas svārstīties ar lēmumu pieņemšanu ir liela mākslinieka cienīgas.
Pilnīgi iespējams, ka viņam ļoti gribas palikt šajā postenī nākamos četrus gadus. Tas nekas, ka atbilstoši Satversmes 41.pantam, pirmais prezidenta pienākums ir reprezentēt valsti starptautiski. Par šī pienākuma pildīšanu labāk neizteikšos.
Ir tikai viena būtiska problēma – godkāre nepieļauj iespējamību, ka viņu varētu atkārtoti neievēlēt. Tātad labāk nekandidēt, ja nav 100 % pārliecības par panākumiem. Ja vēl atceramies, ka
Bērziņa kunga ievēlēšanā izšķirošās bija “Saskaņas” balsis, bet cerēto iespēju veidot valdību viņi tā arī nesagaidīja…
Pagaidām savus prezidenta amata kandidātus publiski nosaukusi tikai Reģionu apvienība, kā arī Latvijas Nacionālā skolotāju savienība. Šajā duelī Mārtiņš Bondars bez problēmām pārspētu Edgaru Kramiņu.
Taču galvenie un reālie kandidāti vēl tiek turēti slepenībā. Vai tos izraudzīsies zooloģiskajā dārzā, kā Valdi Zatleru, vai arī kādā birojā, paliek noslēpums.
It kā valdošā koalīcija esot uzsākusi sarunas un konsultācijas par savu kandidātu, bet nav pārliecības, ka kāda partija gribēs piekāpties. Tāpat nav pārliecības, ka slepenie lietu kārtotāji pēkšņi sāks satraukties par izraudzītā kandidāta piemērotību Valsts Prezidenta postenim.
Situāciju varbūt uzlabotu grozījumi Satversmē, bet tie ir visai maz ticami.
Aptauju viedoklis, ka prezidentu būtu jāvēl, atklāti balsojot, ļoti daudzus politikas “bīdītājus” neapmierina, jo tādējādi vēlētāji uzzinātu daudz interesanta no jomas “klausies manos vārdos, bet neskaties manos darbos”.
Par Igaunijas variantu, kur prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā var iesaistīties arī pašvaldību pārstāvji, pat nerunā. Tāpat pagaidām pilnīgi neticama ir iespēja pāriet uz tautas vēlētu Valsts Prezidentu. Ja ņem vērā vēlētāju ticību reklāmas kampaņām, labi ka tā.
Jebkurā gadījumā tuvākie mēneši Latvijas iekšpolitikā būs interesanti. Līdz laikam, kad “maskas kritīs”, gan vēl jāpagaida.
