Lasīšanas laiks: 2 min
Aizvadītās nedēļas piektdienā Valmieras novada fondā uz sarunu ar Valmieras nevalstisko organizāciju pārstāvjiem tikās deputāti Daniels Pavļuts (AP) un Mārtiņš Šteins (AP).
Tikšanās mērķis bija noskaidrot, ar kādām grūtībām ikdienā saskaras organizācijas un kādu atbalstu, izmaiņas tās vēlētos saņemt. Pāris diskusiju stundu laikā tika iezīmētas dažādas problēmas nevalstisko organizāciju sektorā valsts līmenī, kas būtiski ierobežo organizāciju darbību lokālos reģionos, tostarp Valmierā un tās apkārtnē.
Organizāciju pārstāvji vairākkārt norādīja, ka saskaras ar būtisku ziedotāju sniegtā finansiālā atbalsta samazināšanos kopš 2018. gada, kad spēkā stājās izmaiņas likumdošanā par uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumu saņemšanu ziedotājiem. Šo kā būtisku problēmu, kas ierobežo NVO darbību, uzsvēra gan biedrība “Kristīgais žēlsirdības centrs”, gan fonds “Iespēju tilts”.
Gribētu redzēt, ka nākotnes plānā valsts līmenī nevalstiskās organizācijas saglabā savu svarīgo lomu. Būtu jāvērš uzmanība arī tā saucamajiem “cietajiem” projektiem, kas ietver infrastruktūras uzturēšanu. Labi, ka pašvaldība sniedz palīdzību, ja viss gultos tikai uz mūsu pleciem, mēs nevarētu šādi strādāt,” stāstīja nodibinājuma “Centrs Valdardze”, kura mērķis ir palīdzēt personām, kas cietušas no vardarbības, valdes priekšsēdētāja Eva Sāre-Aizsilniece.
Diskutējot par darbu ar dažādām sabiedrības grupām, tika izcelta vēl viena problēma – vides pieejamība. “Mūsu biedrībā ir aptuveni 3000 cilvēki, kurus skārusi invaliditāte, un jāsaka, ka Valmierā ir diezgan maz vietu, kuras varētu apmeklēt, piemēram, cilvēki ar kustību traucējumiem,” situāciju skaidroja Valmieras invalīdu biedrības “Atspēriens” valdes priekšsēdētāja Ilga Mauriņa. Cilvēkiem, kurus skārusi invaliditāte, ne vienmēr iespējams apmeklēt vēlamās teritorijas, un tā ir būtiska problēma ne vien Valmierā, bet visā valstī, to apstiprina arī deputāts M. Šteins: “Attiecībā uz sociāliem jautājumiem, valstī nav sakārtota vides pieejamība visiem, kā tam būtu jābūt.”
Valmierā darbojas 15 sociālās jomas NVO, kuras, lai arī zina cita par citas eksistenci, ikdienā neregulāri apmainās ar informāciju un pieredzi. “Ir grūti saorganizēties, jo jau savās organizācijās ir daudz darbu, tāpēc trūkst laika un kāda, kurš uzņemtos iniciatīvu rīkot kopējas tikšanās,” noslēgumā atzina fonda “Iespēju tilts” un invalīdu kluba “Saulīte” pārstāve Zita Gustavsone, kurai piekrita arī Valmieras novada fonda valdes priekšsēdētājs Ansis Bērziņs, sakot, ka pēdējos piecus, sešus gadus regulāra viedokļu apmaiņa starp sociālās jomas organizācijām Valmierā nenotiek.
