Lasīšanas laiks: 4 min
Portāls “Valmieras Ziņas” jau informēja, ka Beverīnas novada pašvaldība pagarinājusi publiskās apspriešanas par administratīvo teritoriju robežu grozīšanu starp Beverīnas novadu un Valmieras pilsētu industriālā parka izveidei termiņu līdz 2015.gada 9.februārim. Lai noskaidrotu pašvaldības viedokli, uz sarunu aicinājām Beverīnas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Cildu Purgali.
Kāda ir pašvaldības nostāja pret industriālā parka ieceri?
Beverīnas novada pašvaldība kopīgi ar Valmieras pilsētas pašvaldību izveidojusi darba grupu industriālā parka projekta idejas izvērtēšanai. Ir notikušas četras sanāksmes, kurās tika formulēta pašvaldības nostāja.
Mēs neesam pret ideju kā tādu, jo viena no pašvaldības funkcijām ir veicināt uzņēmējdarbību, gādājot par iedzīvotāju nodarbinātību.
Tāpat mums ir jārūpējas arī par novada teritorijas attīstību. Ja Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi būtu pieejami visām pašvaldībām uz vienādiem noteikumiem, tad mēs varētu paši īstenot projektus, kas veicina uzņēmējdarbības attīstību. Tā kā Nacionālajā attīstības plānā ir paredzēti tikai 30 attīstības centri, bet pārējos 89 novadus, tostarp Beverīnas novadu, nav paredzēts attīstīt, mums ir jāsadarbojas ar tuvāko attīstības centru – Valmieru.
Ņemot vērā to, ka Valmierai kā republikas pilsētai ir patiešām ierobežota teritorija, esam apsprieduši ideju par 118 hektāru teritorijas nodošanu pilsētai ar norunu, ka Beverīnas novads patur tiesības lemt par šīs teritorijas izmantošanas veidu un par tiem uzņēmējiem, kas varētu darboties industriālajā parkā. Darba grupā esam apskatījuši arī dažādus iespējamos industriālā parka pārvaldes modeļus.
Kādi ir Beverīnas novada pašvaldības izvirzītie kritēriji industriālā parka attīstīšanai?
Novada pašvaldība ir definējusi, ka tiks atbalstītas tehnoloģiski modernas un videi draudzīgas ražotnes, kas pēc iespējas vairāk izmantos izejvielas no tuvējās apkārtnes, lai dotu iespēju vietējiem uzņēmējiem realizēt savu produkciju.
Nododot teritoriju pilsētai, vēlamies noslēgt vienošanos par sadarbību ar Valmieras pilsētu dažādu pašvaldībai aktuālo jautājumu risināšanā, tostarp – lai veicinātu iedzīvotāju skaita palielināšanos un darba vietu veidošanu, kas ļautu Beverīnas novadam attīstīties.
Lēmumu par teritorijas nodošanu pilsētai Beverīnas novada pašvaldība pieņems tikai tad, kad būs pilnīga skaidrībai, vai ir juridiski iespējams meža zemi transformēt par industriālu teritoriju. Nav jēgas pilsētai nodot teritoriju, ja to nevar izmantot iecerētajam mērķim.
Kāds ir iedzīvotāju noskaņojums, vērtējot šo ieceri?
Iedzīvotāju viedokļi ir dažādi, un tas ir normāli demokrātiskā valstī. Katrs vērtē ieceri no savu interešu viedokļa. Taču nevienam nav tiesību uzspiest savu viedokli kā vienīgo pareizo.
Nav noslēpums, ka ir organizēta kampaņa, lai cīnītos pret industriālā parka izveidi. Kādas ir patiesās šo cilvēku intereses, mēs to nezinām un varbūt neuzzināsim nekad. Manuprāt, šai kampaņai ir visai maza saistība ar pašu teritorijas robežas maiņu. Iemesli ir pavisam citi.
Raidījuma “Vides fakti” sižets tika veidots, balstoties uz vienpusēju, atsevišķu cilvēku, viedokli.
Pašvaldības pienākums nav attaisnoties, bet gan sniegt iedzīvotājiem pilnīgu un vispusīgu informāciju, kā arī skaidrot savu pozīciju, kādēļ uzskatām industriālā parka ideju par lietderīgu novada attīstībai. Šī iemesla dēļ esam pagarinājuši publiskās apspriešanas termiņu, lai cilvēkiem būtu iespēja iegūt pilnīgu informāciju un to izvērtēt. Ņemot vērā pirmajās sanāksmēs pausto interesi, Valmieras pilsētas pašvaldība solījusi sagatavot industriālā parka ieceres sociālekonomisko pamatojumu un ietekmi uz vidi novērtējumu, ar kuru tiks iepazīstināti novada iedzīvotāji.
Noslēdzoties publiskajai apspriešanai, pašvaldība izvērtēs aptaujas anketās paustos viedokļus un to pamatojumu, lai izzinātu iedzīvotāju noskaņojumu. Taču, saskaņā ar likumu, publiskajai apspriešanai ir rekomendējoša loma. Gala lēmumu pieņems novada domes deputāti.
Mēs apzināmies, cik atbildīgs būs šis lēmums, jo šis nav šodienas, bet nākotnes projekts,
kura uzdevums ir palīdzēt risināt bezdarba jautājumus, apturēt jauniešu aizceļošanu un attīstīt uzņēmumus, kas rada augstu pievienoto vērtību.
Nupat klajā nācis VARAM pasūtīts pētījums, kas atspoguļo pārmaiņas Latvijas apdzīvojumā. Pēdējos 11 gados no Latvijas ir aizbraukuši aptuveni 250 000 iedzīvotāju, bet kopš neatkarības atjaunošanas Latvija pazaudējusi vienu ceturto daļu jeb 25% savu cilvēku. Ja nekas būtiski nemainīsies ekonomiskās attīstības veicināšanā, Latvijai ir jāgatavojas arī tam, ka pēc 2020.gada strauji palielināsies veco ļaužu skaits. Prognozes liecina, ka līdz tam iedzīvotāju skaits varētu sarukt vēl par 20%. Tiem, kas cīnās pret industriālā parka ieceri, ir jābūt ļoti nopietniem argumentiem, lai pārliecinātu sabiedrību un deputātus.
“Vides faktos” izskanējušais arguments par iespējamo ES struktūrfondu naudas izkrāpšanu ir pilnīgi absurds.
Šajā plānošanas periodā ir stingri kritēriji, lai iegūtu ES līdzfinansējumu uzņēmējdarbības veicināšanas projektiem, kas prasa noslēgt vienošanos ar potenciālo investoru.
Neviens nav tik neprātīgs, lai mežā ierīkotu gāzes vadu, elektrību, ūdensvadu un kanalizāciju, un tur nekas tālāk nenotiktu.
Tādam projektam naudu vienkārši nepiešķirs. Mūsu pašvaldības kapacitāte ir ierobežota, tādēļ ir jāpriecājas, ka Valmierai ir iespēja piesaistīt ES fondu līdzekļus, nevis šo procesu jābloķē privāto ambīciju dēļ. Lai gan teritorija vairs nepiederēs Beverīnas novadam, mums joprojām būs iespēja lemt par to, kam tur ir jābūt un kam nav.
Iedzīvotājiem vajadzētu domei uzticēties. Deputātiem ir vēlētāju dotas pilnvaras lemt, taču viņi arī nes atbildību par saviem lēmumiem, atšķirībā no projekta oponentiem.
