Lasīšanas laiks: 7 min
Viens no lielākajiem izaicinājumiem Latvijā šajā pandēmijas laikā ir attālinātās mācības. Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijai (VPVĢ) un Viestura vidusskolai liels pārbaudījums jau bija mācības dažādās ēkās skolu pārbūves laikā. Kad skolēni un skolotāji priecīgi atgriezās izremontētajās telpās un likās, ka ļaunākais jau ir aiz muguras, nāca jauns pārbaudījums – koronavīruss.
Kā ar mācību darbu tiek vai netiek galā ģimenēs un skolās, liecina raksti dažādos masu medijos. “Krīzes laikā pieaug vardarbība”, “Es šodien jūku prātā!” – šādi raksti parādās Facebook lapās, par savu pieredzi stāsta vecāki ģimenes portālos un citviet. Cik skolu un skolotāju, tik dažādas ir pieredzes par slodzi, darbu iesniegšanu, izmantotajām metodēm utt. Šobrīd pilnā mērā darbojas tautas gudrība – mūžu dzīvo, mūžu mācies! Pavisam negaidīti stājās spēkā arī dažādas kompetences, prasmes un atgriezeniskā saite, kas pirms tam likās vairāk ķeksīša pēc vai kā teorētisks materiāls.
Jau pirms attālināto mācību uzsākšanas Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas direktore Agita Zariņa vairākkārt uzsvēra šī brīža moto: Mazāk ir vairāk! Adaptācijas periodā, pierodot pie jaunās situācijas, kas skar gan skolotājus, gan skolēnus un viņu ģimenes, svarīgi bija nepārforsēt ar informāciju, materiāliem, termiņu un apjomu. Tāpat tika noteikts pirmajā nedēļā nelikt vērtējumus, tika izstrādāts jauns stundu saraksts ar blokstundām un citi jauninājumi.
Izaicinājumi katrai pusei ir savi. Skolēniem tā ir pašdisciplīna un laika plānošana, skolotājiem – viss, kas saistīts ar viedierīcēm. Pedagogi ir pateicīgi skolas direktorei Agitai Zariņai par pārdomāto plānošanu un vadīšanu, bet direktores vietniecei IT jomā Artai Pūgulei-Ignatei par viņas izturību, pacietību un izskaidrošanas māku darbā ar tehnoloģijām. Lai iegūtu pēc iespējas objektīvāku informāciju par attālināto mācīšanu un mācīšanos pirmajā nedēļā, gan VPVĢ skolēniem, gan skolotājiem bija jāaizpilda aptauja.
Lai arī daudzi skolēni sākumā visai skeptiski bija par pašdisciplīnu un laika plānošanu, izrādījās, ka tas ir viens no viņu veiksmīgākajiem uzdevumiem, ar ko viņi pirmajā nedēļā tikuši galā:
- Es spēju noturēt savu uzmanību mācībām, atrodoties mājās, kas sākumā šķita neiespējamā misija.
- Iemācījos pati apgūt vielu pašmācības ceļā un savā ritmā.
- Man izdevās paveikt visus uzdotos uzdevumus un izprast šīs tālmācības sistēmu.
- Mācību process likās produktīvāks nekā esot skolā. Iemācījos pati meklēt informāciju.
Skolēni pozitīvi vērtē arī komunikāciju un sadarbību gan ar klasesbiedriem, gan skolotājiem, viņi atzīst, ka, mājās mācoties, ir mazāk stresa, netraucē klasesbiedru izlēcieni, rokraksts kļuvis kārtīgāks, tiek ietaupīts laiks, kas bija jāpatērē, braucot uz un no skolas. Daži apsver domu, ka, atgriežoties parastajā ritmā, varētu mācīties tālmācībā, savukārt citi vēlas ierastās stundas skolā.
Atbildot par izaicinājumiem, skolēnu atbildes ir dažādas. Vienai daļai tā bijusi piecelšanās no rīta, citiem – mācību un brīvā laika sadalījums, vēl kādam – darbu nodošana paredzētajā termiņā, skolotāju trūkums klātienē, kā arī blakus lietas, kas neizbēgami traucē mājas režīmā. Daži aiz pārliekas centības nav devuši laiku sev atpūtai, jo visu gribējies izdarīt pēc iespējas labāk un iesniegt ātrāk.
Skolēni nav skopojušies ar pateicības vārdiem gan saviem vecākiem, gan skolotājiem. Vecākiem skolēni pateicas par iedrošināšanu, atbalstu, palīdzību, modināšanu no rītiem, par datoru un internetu, bez kā mācības šajos apstākļos būtu neiespējamas. Tāpat skolēni ir novērtējuši arī to, ka vecāki jau no mazotnes iemācījuši plānot savu laiku, ka šobrīd nodrošinājuši mierpilnu vidi un netraucē mācīšanās procesā.
Skolēni saprot, ka šis ir sarežģīts laiks ne tikai viņiem, bet arī skolotājiem:
- Milzīgs paldies skolotājiem, kas mācās reizē ar mums un pat vēl vairāk, paldies, ka atbildat uz visiem jautājumiem, sniedzat komentārus, esat saprotoši un atsaucīgi.
- Paldies par izstrādāto mācību sistēmu, kas ir ļoti ērta un parocīga. Ļoti viegli strādāt ar e-klases stundu plānu un mācību platformu, jo var saprast, kas ir darāmie darbi, redzēt, kas vēl nav pabeigts. Pat mācoties klātienē, mācīšanās process nekad nav bijis tik sakārtots un saprotams.
- Skolotājiem rūp mūsu darbi, tas nav tikai atstrādāšanas dēļ.
- Es ļoti vēlos uzteikt skolotāju ļoti ātro spēju pārskatīt darbus un norādīt uz kļūdām. Ir patiešām sajūta, ka komunikācija ir abos virzienos, jo skolotāji pievieno individuālus komentārus pie darbiem, kas rada labu sajūtu, jo saprotu, ka neesmu viens.
- Prieks arī par laikmetu, kas sniedz tik daudz dažādu mājaslapu un interaktīvo materiālu, ko skolotājs var lietot mācību procesā, padarot skolēnam saprotamāku apgūstamo vielu.
- Beidzot jūtos produktīvi strādājusi, neesmu nogurusi. Vēlos uzteikt labo attālinātā mācību procesa organizāciju, viss ir ļoti labi saprotams, nav jucekļa.
Tāpat skolēni pateicas arī par pietiekoši gariem termiņiem, lai skolēni paspētu visu izdarīt un arī atpūsties, par pozitīviem komentāriem un ieteikumiem, pacietību un iecietību, labi saprotamiem un skaidri formulētiem uzdevumiem, informāciju un secību, kā jāpilda uzdevumi, norādītajiem avotiem un alternatīviem variantiem, kur atrast papildus materiālus. Skolēni novērtējuši skolotāju pašaizliedzīgo darbu un garās darba stundas, jo palīdzība netiek liegta arī brīvdienās un vēlu vakaros.
Liekas, ka šobrīd skolotāju darbs noris 24/7 režīmā, bet jāņem vērā, ka arī skolotājiem ir ģimenes, personīgie skolēni, arī viņiem gribas atpūsties un izvēdināt galvu svaigā gaisā. Lai saprastu, kā pedagogi jūtas šajā sarežģītajā laikā, viņiem bija jāatbild uz vairākiem jautājumiem. Skolotājiem attālinātā mācīšanās bija jānovērtē ar atbildēm ļoti labi/drīzāk labi/viduvēji/drīzāk slikti/ļoti slikti. Prieks, ka “ļoti slikti” nebija nevienas atbildes, arī “drīzāk slikti” atbildējis tikai 1 skolotājs. Lielākā daļa pedagogu – 61,2% attālināto mācīšanos vērtē kā “drīzāk labi”, 24,5% – “viduvēji” un 12,2% to atzinuši par ļoti labu.
Diezgan atšķirīgs ir pedagogu atvēlētais laiks skolas darbiem, bet tas, visticamāk, atkarīgs gan no mācāmā priekšmeta specifikas, gan, nenoliedzami, arī no skolotāju vecuma un IT prasmēm. Lielākā daļa skolotāju – 32,7% mācību darbam velta 6-8 stundas, daudzi skolotāji – 22,4% strādā pat vairāk nekā 10 stundas: Pārsvarā visu laiku esmu ar datoru klēpī. Cenšos pēc labākās sirdsapziņas, bet izmērīt kaut ko stundās un minūtēs nevaru… Apmēram līdzvērtīgās daļās ir tie, kas strādā 4-6 un 8-10 stundas.
Lielākajai daļai skolotāju visvairāk laika aizņem darbu labošana, kļūdu norādīšana un komentāru rakstīšana. Daudzi minējuši arī stundu plānošanu, atbilstošu uzdevumu atrašanu internetā un šo uzdevumu pareizu ielikšanu. Daži atzīst, ka pirmajā nedēļā viss prasījis ilgu laiku. Attālināti mācoties, daudz laika paiet komunicējot – atbildēšana vienlaicīgi pa telefonu, Whatsapp, īsziņās, e-klasē, e-pastā skolēniem, kolēģiem, vecākiem…
Skolotājiem vislabāk padevusies dažāda veida saziņa ar skolēniem, kolēģiem un audzināmo klasi, arī nepadošanās stresam.
- Ja spēju apgūt jaunas lietas, jūtos priecīga un gandarīta.
- Saziņa ar skolēniem (no brīža, kad viņi modās, līdz pusnaktij un ilgāk) – nogurdinoši, bet ar labu sajūtu, ka ir palīdzēts.
Kā lielāko izaicinājumu skolotāji minējuši mācību platformu un LAIKU. Iepriekš nevarēja paredzēt, cik stundas prasīs jaunumu apgūšana, milzīgā apjoma darbu labošana, komunikācija ar skolēniem un vecākiem.
- Izaicinājums bija tik īsā laikā iemācīties izmantot neskaitāmas lietotnes un platformas, neapjukt lielajā informācijas daudzumā.
- Neuzsprāgt pašai no tā laika, kas jāpavada, sēžot pie datora, izveidojot stundas, pievienojot uzdevumus, izlabojot darbus…
Lai mācību darbs būtu kvalitatīvs, liels atbalsts ir arī informātikas skolotāji, metodiķi, atbalsta komanda mācību priekšmetu skolotājiem un vebināri. Liela slodze ir klašu audzinātājiem, kas seko līdzi, vai un kā audzēkņi pilda uzdevumus, kādas ir tehniskās un materiālās grūtības.
Priekšlikumi par turpmāko mācību darba uzlabošanu skolotājiem bija visai atšķirīgi, bet attiecībā uz savstarpējo komunikāciju un emocionālo spriedzi labākie ieteikumi bija saglabāt vēsu prātu un veidot saprātīgu saziņu kopējā Whatsapp grupā. Daudzi atzina, ka no administrācijas puses un tehnoloģiski ir izdarīts viss iespējamais, lai mācību darbs būtu kvalitatīvs, tagad jāmēģina un jāmācās pašiem, cerot, ka ar laiku, praksi un pieredzi viss izdosies arvien labāk.
Domājot gan par skolēnu, gan skolotāju sabalansētu mācību darbu un atpūtu, VPVĢ sporta skolotāji aicināja visus lejupielādēt un reģistrēties sporta aplikācijā STRAVA, kur tiek vākti klases un visas skolas kopējie kilometri, kas tiks saskaitīti ik pēc nedēļas. Katram tā var būt viena vai vairākas aktivitātes, kilometri summējas visiem, kas skrien, pastaigājas, brauc ar velosipēdu.
Pirmās nedēļas rezultāti ir pārsteidzoši, bet domājams, ka, paliekot siltākam laikam, tie būs vēl labāki. Skolotāji šajās dienās pieveikuši 348 kilometrus, visvairāk kilometrus nogājusi 8.a un 12.d klase, velosipēdu fani ir 9.c un 10.a klase, bet vislielākie skrējēji izrādījusies 8.d un 10.c klase. Īpašs prieks par Jēkabu Ločmeli (10.d), kurš nedēļas laikā noskrējis 95km!
Apzinoties pašreizējo situāciju, jāatceras senā gudrība – veselā miesā mājo vesels gars! Tāpēc, kad vien var, jāķer pavasaris, vien ievērojot noteikto ierobežojumu: 2 cilvēki – 2 metri jeb “2 un 2”!
