Lasīšanas laiks: 5 min
Vidzemes plānošanas reģions ir apkopojis aptaujas rezultātus par Eiropas zaļā kursa ietekmi uz lauksaimniecības, lopkopības, mežsaimniecības un pārtikas pārstrādes nozarēm Vidzemes reģionā. Aptaujas mērķis bija apzināt uzņēmēju viedokli par to, cik sekmīgi reģionā notiek pāreja uz aprites ekonomikas principiem balstītu darbību, identificēt galvenos izaicinājumus un izvērtēt pieejamos atbalsta mehānismus uzņēmumu attīstībai, portālu “Valmieras Ziņas ” informēja Vidzemes plānošanas reģiona galvenā komunikācijas speciāliste Anita Āboliņa.
Aptaujas rezultāti apliecina, ka reģionā jau plaši ieviesti aprites ekonomikas risinājumi un ka to ieviešanu nereti nosaka pašu uzņēmumu vadītāju pārliecība un principi par videi draudzīgu saimniekošanu. Vienlaikus visās nozarēs uzņēmēji kā galvenos izaicinājumus identificē augstās izmaksas ilgtspējīgu tehnoloģiju ieviešanai un nepietiekamu informētību par pieejamajiem atbalsta mehānismiem un tehnisko atbalstu.
Vērtējot lauksaimniecības nozares pārstāvju atbildes, jāsecina, ka lielākā daļa saimnieku ikdienas darbā jau piemēro aprites ekonomikas principus – kompostē, atkārtoti izmanto blakusproduktus, samazina ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu izmantošanu pārtikas audzēšanā. Vienlaikus saimnieki norāda, ka precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, digitalizācijas risinājumi un augsnes atjaunošanas pasākumi ir dārgi. Bažas rada arī konkurence starptautiskajos tirgos, kuros trešo valstu ražotājiem nereti tiek piemērotas zemākas vides un kvalitātes prasības. Tas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un var mazināt Vidzemes saimniecību konkurētspēju.
Lopkopības sektorā aptaujas rezultāti liecina, ka nozarē jau tiek īstenoti vairāki videi draudzīgi risinājumi. Saimniecībās ir pieredze vidi saudzējošu ganīšanas sistēmu ieviešanā un atkritumu apsaimniekošanā. Aptaujas dati liecina, ka antibiotiku lietošanas ierobežošana lopkopībā ikdienas darbā nerada saimniekiem būtiskus sarežģījumus. Par nozīmīgāko izaicinājumu nozares pārstāvji min nepieciešamību pēc lieliem ieguldījumiem būtiskas videi draudzīgas saimniekošanas infrastruktūras attīstībā, piemēram, kūtsmēslu un vircas apsaimniekošanas sistēmās. Tāpat tiek norādīts uz praktiskas informācijas trūkumu par metāna emisiju mazināšanas pasākumiem un atjaunīgās enerģijas risinājumiem fermās. Saimnieki uzsver, ka ir nepieciešama ilgtermiņā stabila reģionālās attīstības politika, kas veicina pievilcīgus dzīves un darba apstākļus laukos.
Mežsaimniecības sektorā aptaujas rezultāti liecina, ka nozare pašlaik saskaras ar sarežģītiem apstākļiem. Klimata pārmaiņas, kaitēkļi, slimības un meža ugunsgrēki būtiski palielina riskus un izmaksas, līdz ar to daļai nozares dalībnieku īstermiņā trūkst iespēju pilnībā ieviest plānotos Eiropas zaļā kursa pasākumus. Vienlaikus meža nozares uzņēmumi norāda, ka ražošanas procesā radušos blakusproduktu apsaimniekošana kopumā nav būtiska problēma, jo tie tiek plaši izmantoti citās vērtību ķēdēs. Par nozīmīgām attīstības iespējām tiek uzskatīta mērķtiecīga mežu atjaunošana, oglekļa dioksīda piesaiste un ilgtspējīga biomasas izmantošana enerģētikā, kā arī meža sertifikācijas sistēmu loma nozares reputācijas un tirgus pozīciju stiprināšanā. Aptaujā mežsaimniecības pārstāvji vērtēja arī inovāciju potenciālu un dažādu draudu iespējamo ietekmi uz nozari.
Pārtikas pārstrādes sektorā aptaujas rezultāti liecina, ka uzņēmumi dabas resursus izmanto salīdzinoši efektīvi. Tomēr augstās izmaksas un neliels ražošanas apjoms apgrūtina pilnvērtīgu atkritumu un blakusproduktu pārstrādi, tostarp to izmantošanu citās vērtību ķēdēs. Uzņēmumu teritoriālā sadrumstalotība ierobežo sadarbības iespējas un kopīgu risinājumu izveidi. Vienlaikus nozares pārstāvji saskata arī jaunas attīstības iespējas – pieaugošais pieprasījums pēc ilgtspējīgas pārtikas veicina tiešo realizāciju un īso piegādes ķēžu attīstību, sadarbību ar tūrisma nozari, kā arī nišas produktu izstrādi ar augstāku pievienoto vērtību.
Aptaujā visās nozarēs tika vērtēta energoefektivitāte, metāna emisiju samazināšanas pasākumi un pieejamība tehniskajām un finanšu konsultācijām. Rezultāti rāda, ka aptaujas dalībnieki šos virzienus atzīst par būtiskiem, taču to plašāku ieviešanu kavē lielas sākotnējās investīcijas un nepietiekami skaidri atbalsta mehānismi.
Kopumā aptaujas rezultāti apliecina, ka aptaujātie Vidzemes reģiona lauksaimniecības, lopkopības, mežsaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumi un saimniecības ir gatavi virzīties uz ilgtspējīgāku un zināšanās balstītu attīstību, un daudzviet šis virziens jau tiek īstenots praksē. Vienlaikus aptauja skaidri iezīmē arī galvenos šķēršļus – lielas sākotnējās investīcijas, sarežģītu piekļuvi atbalsta instrumentiem un nenoteiktību par konkurences nosacījumiem. Aptaujas rezultāti tiks izmantoti, lai projekta 3F GREEN MODEL ietvaros mērķtiecīgi pilnveidotu reģionālā līmeņa politikas dokumentus un plānotu turpmākos reģionālās un valsts politikas atbalsta pasākumus šo nozaru attīstībai Vidzemē.
Aptaujā piedalījās 25 uzņēmumi un saimniecības no Vidzemes, kas minētajās nozarēs jau strādā vairākus gadus un var novērtēt gan līdzšinējo virzību uz ilgtspējīgāku saimniekošanu, gan definēt izaicinājumus aprites ekonomikas risinājumu ieviešanā ikdienas darbā, balstoties uz savu pieredzi.
Aptauja ir daļa no starptautiskas izpētes. Viedokļu apkopošana tika organizēta Interreg Europe programmas līdzfinansētā projekta 3F GREEN MODEL ietvaros ne tikai Latvijā, bet arī Itālijā, Īrijā, Spānijā un Ungārijā.
Par 3F GREEN MODEL
Projekts “Nākotnes modeļi pārtikas un mežsaimniecības sektora vērtību ķēžu adaptācijai Eiropas zaļajam kursam un aprites ekonomikai” (starptautiski zināms kā 3F GREEN MODEL) tiek īstenots ar programmas Interreg Europe 2021-2027 atbalstu. Tā partneri – Astūrijas Firstiste (Spānija), Sicīlijas reģiona lauksaimniecības departaments (Itālija), Pannonas Biznesa tīklu asociācija (Ungārija), Munsteres Tehnoloģiju universitāte (Īrija).
Projekta konsorcijā Latviju pārstāv Vidzemes plānošanas reģions.
Projekta mērķis – politikas instrumentu uzlabošana partnervalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru pielāgošanas Eiropas zaļajam kursam un ES aprites ekonomikas stratēģijai izaicinājumu risināšanai. Paredzams, ka projekta partneri atlasīs vismaz 3 labās prakses piemērus aprites ekonomikai lauksaimniecības pārtikas un mežsaimniecības nozarēs, identificējot bioatkritumu izmantošanu un apsaimniekošanu, to atkārtotu iekļaušanu citos rūpnieciskos procesos, kā arī uzņēmējdarbību iespējas, kas varētu rasties no šiem pielietojumiem. Tāpat tiks organizētas starpreģionu apmācības, piedaloties mācību vizītēs, visbeidzot veicot politikas instrumentu pilnveidi, iesaistot nozares spēlētājus, kā arī cieši strādājot ar stratēģiskā dokumenta veidotājiem.
Projekta ietvaros Vidzemē plānots pilnveidot stratēģiskos plānošanas dokumentus, akcentējot mežsaimniecības sektorā radīto atkritumu jēgpilnu izmantošanu, lai radītu jaunus ilgtspējīgus blakusproduktus ar augstu pievienoto vērtību.
