Valmieras Ziņas

Ainars Latkovskis: Liela ietekme uz Saeimas vēlēšanu rezultātiem būs sociālajiem tīkliem un ziņām medijos

Lasīšanas laiks: 8 min

Pēdējos gados mediji arvien vairāk nosaka informācijas plūsmu starp cilvēkiem. Ļaužu ikdienā ir ienācis arī tāds jēdziens kā fake news. Augstākās mācību iestādes ļoti aktīvi informē studentus par šo tematu, bet pārējai auditorijai šis jēdziens nebūt nav tik zināms.

Sarunā ar Saeimas deputātu, Aizsardzības, Iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Ainaru Latkovski nedaudz tika atšķetināts jēdziens fake news un kādu ietekmi tas var atstāt uz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Tāpat tika izvērtēti nesenie notikumi, kas vēl nav atrisinājušies, ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kā arī citu valstu pieredzi mediju telpas pārvaldīšanā. 

Pirms kāda laika mediju telpā valdīja neliels bardaks, kad parādījās ziņas par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu un peripetijas ap “ABLV” banku. Vai sabiedrisko attiecību speciālisti prasmīgi tika galā ar informācijas apjomu?

Ja es teikšu, ka mēs esam krietni savādākā mediju vidē kā tas bija desmit vai vairāk gadus atpakaļ, tad jaunās paaudzes cilvēkiem tas neko neizteiks. Jaunie cilvēki ir uzauguši ar šo mediju vidi, kur visa nepieciešamā informācija ir saņemta caur internetu. Tur reitingi tiek mērīti izteiktāk kā to agrāk darīja televīzijas raidījumiem, vai cik lielā apjomā tiek drukātas avīzes. Šeit visu nosaka klikšķu daudzums uz attiecīgas mediju lapas raksta. Manā skatījumā, arī priekš nopietniem portāliem situācija padara par tādu, ka viņi ir nepārtraukti ieinteresēti izvietot jaunas ziņas ar skaļākiem virsrakstiem, lai dabūtu klikšķus. Mediju lapu redaktoriem ir grūti sabalansēt vajadzību pēc tā, ka portāls tiek uzskatīts par nopietnu ziņu avotu starp īpašnieku interesēm pēc iespējas vairāk pelnīt. Jebkas, ko tagad pateikts Ilmārs Rimšēvičs tiks ātri nodrukāts, bet jāsaprot viens, ka tā ir viņa aizstāvības taktika. Internets viņam ir auglīga vide, jo mediji ir gatavi ņemt visu pretī.

Šādā veidā aizdomās turamais var manipulēt ar žurnālistiem un sabiedrisko attiecību speciālistiem, sniedzot informāciju, kura nav objektīva?

Viņš [Rimšēvičs] pats izmeta divus PR [sabiedrisko attiecību speciālists] vārdus, kurus viņš labprāt būtu nodarbinājis [Jurģis Liepnieks un Mārcis Bendiks – aut.]. Spriežot pēc dažu PR vai viedokļu līderu interesantajiem viedokļiem, Rimšēviča lietas sakarā, pazīmes liecina, ka kāds, iespējams, apmaksā konkrētas informācijas nonākšanu vienā vai otrā medijā. Rietumos ir vairāk liberālu un konservatīvi mediji un viņu viedokļi atšķiras. Šoreiz paskatoties dziļāk, viedokļi nevis atšķiras, ka kāds ir vairāk konservatīvs vai liberāls, bet atšķiras tāpēc, jo kāds par to maksā. Lasītājam un skatītājam ir jābūt kritiskam.

Patērētājiem ir jāizvērtē, kuram medijam ticēt un kuram nē?

Rūpīgi ir jāseko līdzi, jo tad tu redzi atšķirības. Tu apmēram zini, kādu viedokli pauž viens vai otrs medijs. Ja redzi, ka kaut kas ļoti lec ārā, tad rodas aizdomas. Ir mediji, kas vienu brīdi var būt ļoti konservatīvi pret attiecīgu gadījumu, te pēkšņi ļoti liberāli – vienu personu nozākā, bet otrā gadījumā aizstāv. Tas neizskatās objektīvi, tas vairāk izskatās subjektīvi un iespējams ietekmēts no ārpuses.

Mediji ietekmēja ASV un Francijas prezidentu vēlēšanas. Kādas ir iespējas, ka mediji ietekmēs Latvijā norisinošos politisko procesus?

Krievija realizē oportūnistisku politiku – pielej eļļu ugunij, tas vienmēr ir redzams. Francija bija gatava šādam pavērsienam, protams, ka tas var notikt arī Latvijā. Krievijai ir interese arī valstīs, kuras viņi dēvē par tuvo pierobežu. Jautājums, cik mēs paši esam gatavi.

Francija bija sagatavojusies apstākļiem, ka vēlēšanas ietekmēs no ārpuses. Vai Latvija ir gatava šādam pavērsienam?

Tagad ir grūti pateikt, mūsu attiecīgie dienesti situācijas nopietnību apzinās. Mēs pieļaujam tādu iespējamību un gatavojamies dažādiem riskiem. Krievija ir liela valsts ar milzīgiem resursiem, plus, viņai ir pieredze vēlēšanu laikā ietekmēt citas Rietumu valstis, kas ir daudz reizes lielākas par Latviju. Varam sagaidīt dažādus pārsteigumus gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Tas jautājums ir jāvērtē kritiski, domājot vairāk par sociālajiem tīkliem. Viena lieta, kas mūs atšķir no ASV, Lielbritānijas un pat Francijas vai Vācijas, lai ziņas šeit izvietotu sociālajos tīklos ir jāzina latviešu valoda. Mūsu valodas zināšanas noteikti nav Krievijas specdienestu vai troļļu fabrikas stiprā puse. Stratcom veikuši pētījumus un analīzes par to, kad Baltijas valstīs un Polijā ienāca NATO vienības, lai stiprinātu šeit drošību. Procentuāli liels skaits sociālo mediju ieraksti bija veidoti no Krievijas botu puses. Ieraksti bija veidoti krievu vai angļu valodā, tie nebija latviski, lietuviski vai igauniski. Tas zināmā mērā mūsu mediju telpu pasargā. Ja viņi vienkārši ģenerēs ziņas, tad latviešu valoda ar saviem locījumiem padarīs viņus trakus. Ļoti grūti izveidot tādus algoritmus.

Minējāt, ka Rimšēvičs, iespējams, ir noalgojis kādus slepenos sabiedrisko attiecību speciālistus. Varbūt arī Krievijas puse būtu ieinteresēta Latvijā noalgot tādus pašus PR darbiniekus?

Tā ir iespējamība, savukārt, ja viņi atrodas Latvijā, drošības iestādēm ir visas iespējas viņus identificēt. Ja viņi atrodas ārpus Latvijas, protams, tas var sarežģīt situāciju. Cilvēki ar šādām valodas zināšanām nav daudz, līdz ar to nevar nodrošināt tāda paša veida uzbrukumu attiecībā uz angliski runājošām valstīm. Ar krievu valodu var ietekmēt tikai vienu sabiedrības daļu, viņi tāpat balso par prokremlisko Saskaņu.

Ne visi cilvēki diendienā seko līdzi ziņām un var kritiski izvērtēt sniegto informāciju. Viena auditorijas daļa izlasa tikai virsrakstus vai pārskrien pāri raksta saturam un ietekmējas no tā. Kā var atšķirt melus no patiesības?

Tāpēc attiecīgām drošības iestādēm ir jāmonitorē internets un vietnes, kur latviskā un krieviskā auditorija apgrozās sociālo mediju vidē. Otrs, ka lielajiem ziņu portāliem jābūt kritiskiem, tas ir saistīts arī ar viņu prestižu. Viņiem arvien lielāks spiediens nāk pēc jaunām ziņām un kliedzošākiem virsrakstiem. Balansu nav viegli noturēt, bet Delfi un Tvnet ir vairāk profesionāli nekā citi, tāpēc auditorija šajos medijos apgrozās vairāk. Latvijas sabiedrisko mediju portāls [lsm.lv] ieņem piekto vietu lasītāju ziņā, tas ir nopietns medijs ar nopietnām ziņām. Daļa sabiedrības ir gana gudra.

Piesaucot Rimšēviča gadījumu, fotogrāfija, kurā viņš ir redzams ar Krievijas ierēdņiem nāca no fake ziņu portāliem. Fotogrāfija ir autentiska, bet izvilkta no sen noputējušiem krājumiem. Vai Latvijas mediju pārstāvji ir pietiekami gudri, lai neuzķertos uz vecām ziņām?

Jaunākās paaudzes žurnālistiem nav tas, kas piemīt vecākās paaudzes profesijas pārstāvjiem, ko sauc par institucionālo atmiņu. Viņiem [jaunās paaudzes žurnālistiem] ir grūti orientēties, ja kāds politiķis kaut ko pasaka, kas var iet pretrunā ar viņa iepriekšējo darbību vai teikto. Cilvēkam, kas nav sekojis politikai un pēkšņi ir kļuvis par kādas ziņu aģentūras žurnālistu, viss tiek uztverts par baltu patiesību. Attiecībā uz vecākās paaudzes žurnālistiem, arī pats politiķis šādas lietas nesarunās, jo viņš zina, ka attiecīgais žurnālists ir sekojis līdzi un labi zina viņa politisko biogrāfiju. Ziņu aģentūrām parlamentā bieži vien mainās jauni cilvēki, viņi katru reizi sāk darbu kā baltas lapas. Kritisko domāšanu veido arī zināšanas par konkrēto politiķi vai partiju ilgākā laika posmā.

Vai Latvijas likumdošanā ir jāiekļauj kāds punkts par mediju pārraudzību?

Mediji ir pārraudzīti un krimināllikumā noteiktas normas, kaut kādā mērā neļauj rakstīt pilnīgus melus. Medijiem jādod pēc iespējas lielāka brīvība, jo žurnālisti ir demokrātijas “sargsuņi”, ja mēs sāktu viņus ierobežot, tad tas iedzītu otrā galējībā. Vislabākais ir paškontrole un profesionāli redaktori, kas strādā ar žurnālistiem vai ziņu reportieriem.

Runājot par Saeimas vēlēšanām, mediju ietekme uz rezultātiem šogad varētu būt krietni lielāka kā iepriekšējos gados?

Lielāka ietekme būs interneta vidē, sociālajiem tīkliem un ziņām medijos. Skatoties pēc statistikas, samazinās vecās mediju vides nozīme – televīzijas ziņas, reklāma drukātajos medijos – katru gadu skaits sarūk. Gandrīz katram cilvēkam tagad mājās ir pieejams internets, Latvija ir viena no tām valstīm, kur interneta bankas ir izmantotas visvairāk pasaulē.

Politiskajiem spēkiem arī ir slēptas intereses izvietot reklāmu sociālajos medijos.

Pirms vēlēšanām ir noteikts, cik daudz politiskās partijas drīkst finansiāli iztērēt naudu un interneta vidē to ir ļoti grūti regulēt. Kādā veidā tu regulēsi interneta portālu, kas ir reģistrēts ārpus Latvijas, tas situāciju padara īpaši sarežģītu. Ir iespējams strādāt ar portāliem, kuriem domēna vārds beidzās ar lv, kā tu strādā ar tiem un kā strādā ar Facebook. Amerikāņiem pašiem ir grūti strādāt ar Facebook, tur arī iet slēptā reklamēšana, kādā veidā tu zini, ka nopērk reklāmu un tas parādās attiecīgai auditorijai, to jau tu neredzi. Mūsu KNAB nav iespēja rakstīt uz Facebook un viņi atbildēs, ka attiecīgā persona samaksājusi par kādu reklāmas ierakstu.

Laika gaitā runāts, ka “Neatkarīgā Rīta Avīze” ir Lemberga kantoris, nesen uzpeldēja lapa ritakafija.lv, kas ir Kaimiņa veidots produkts. Kā ar to cīnīties?

NRA tirāža ir pavisam neliela un viņi strādā ar zaudējumiem, viņu galvenais uzdevumus ir uzturēt diskursu. Maz cilvēki pērk to avīzi, bet no rīta radio vai televīzijas sižetos tiek atspoguļots kopsavilkums no šodienas preses, tur izskan viņa viedoklis. Tajā pašā laikā, viņi uztur arī portālu interneta vidē un dalās ar specifiskiem viedokļiem, kaut kāda publika ir nonākusi viņu ietekmē. Zinot citu valstu pieredzi, KNAB ar to cīnīties būs grūti, tuvu neiespējamam. Neesmu dzirdējis, ka kāda valsts būtu atradusi risinājumu, bet agrāk vai vēlāk problēmas samilzt un kādas atrod risinājumu.

Kādu pieredzi var gūt no valstīm, kurās ir bijusi šāda veida problēma?

Redzot ASV pieredzi, Francija izstrādāja noteiktu taktiku, kā rīkoties. Īsi pirms vēlēšanām hakeri uzlauza e-pastus un starp īstajām vēstulēm izplatīja neīstās. Viņu lielākie mediji atteicās to ņemt pretī, uzskatot, ka īsi pirms vēlēšanām tas ir fake news. Tādos gadījumos svarīga ir lielo mediju attieksme, vai viņi ir gatavi skandāla dēļ kaut ko grābt un publicēt, vai viņiem ir valstiska attieksme pret sabiedrību, ka vēlētājam jāizdara izvēle, balstoties uz attiecīgo kandidātu iepriekšējiem darbiem un piedāvāt to redzējumu nākotnei. Es būtu priecīgs, ja gaidāmajās vēlēšanās lielie mediju pārstāvji sanāktu kopā un novienotos, ka nekas tamlīdzīgs pirms vēlēšanām netiks publicēts.

 

Fake news un politiski slēptā reklāma kropļo ne tikai medijus, bet arī cilvēku uzskatus un viedokļus?

Caur medijiem tiek ietekmēts cilvēku viedoklis.

Aktuālais jautājums

Kas, jūsuprāt, ir Valmieras sports nr.1?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (reģistrācijas Nr. 90009029104, nmpd.gov.lv) aicina pieteikties uz vakantajiem amatiem NEATLIEKAMĀS MEDICĪNAS (NM) ĀRSTA PALĪGS VALMIERAS BRIGĀŽU ATBALSTA CENTRĀ Valmieras, Rūjienas, Alojas neatliekamās medicīniskās palīdzības punktos (profesijas kods 3258 01) uz nenoteiktu laiku Darba laiks: pilna slodze saskaņā ar summētā darba laika grafiku Darba vieta: Rīgas iela 47A, Valmiera Valdemāra iela 26, Rūjiena Rīgas iela 10, Aloja Mēs Tev uzticēsim nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu pacientiem Tu esi kā radīts darbam NMPD, ja Tev ir neatliekamās medicīnas ārsta palīga pirmā līmeņa profesionālā augstākā medicīniskā izglītība; sertifikāts neatliekamās medicīnas ārsta palīga specialitātē; zināšanas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā un tai nepieciešamo resursu pārvaldīšanā; labas komunikācijas prasmes un spēja strādāt komandā; prasmes patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu; spēja pieņemt lēmumus un rīkoties atbilstoši situācijai; valsts valodas prasme C1 līmenī; prasme lietot sakaru ierīces un informāciju tehnoloģijas. Ko Tu iegūsi, ja pievienosies mums izaicinājumu pilnu darbu; atbalstu no pieredzējušiem kolēģiem darbu uzsākot; darba samaksu mēnesī par pilnu slodzi ar piemaksām par darbu paaugstināta riska apstākļos un darbu naktī līdz 2341.00 EUR (pirms nodokļu nomaksas); piemaksu par darba stāžu (ja darba stāžs lielāks par 1 gadu); iespēju plānot savu darba grafiku; atbalstu Tavai izaugsmei un profesionālajai attīstībai (mācības, kursi u.c.); valsts apmaksātu veselības aprūpi – Tev nebūs jāmaksā pacienta iemaksas un līdzmaksājumi; papildus bonusus - papildatvaļinājumu līdz 8 dienām, redzes korekcijas līdzekļu iegādes izdevumu daļēju kompensāciju u.c.; iespēju doties izdienas pensijā. Lai pieteiktos konkursam, dzīves gājumu CV (Curriculum Vitae) līdz 2024.gada 21.aprīlim sūtīt elektroniski uz e-pastu: konkursam@nmpd.gov.lv ar norādi “Ārsta palīgs Valmieras BAC” vai iesniegt personīgi Rīgas ielā 47A, Valmierā. Sīkāka informācija pa tālruni: 67337201 vai 67337203 Sazināsimies ar pretendentiem, kuri būs tikuši līdz otrajai pretendentu atlases kārtai. Pamatojoties uz Vispārīgo datu aizsardzības regulu, informējam, ka pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi atbilstoši normatīvajiem aktiem nodarbinātības jomā. Datu pārzinis ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, adrese: Laktas iela 8, Rīga, LV-1013; tālr. Nr. 67337000; e-pasts: nmpd@nmpd.gov.lv. Vairāk informācijas skatīt: https://www.nmpd.gov.lv/lv/privatuma-politika#personala-atlase Profesija: ĀRSTA PALĪGS/ FELDŠERIS Darba vietas adrese: LATVIJA, Rīgas iela 47, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Summētais darba laiks Darba veids: Ierēdņa amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Veselības aprūpe / Sociālā aprūpe Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Ierēdņa amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2024-04-21 Izglītības līmenis: 1.līmeņa profesionālā augstākā izglītība

SIA „Firma Madara’89”- viens no lielākajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas veiksmīgi darbojas pārtikas mazumtirdzniecībā, piedāvā darbu pārdevējam (-ai) veikalā “top!” Valkas ielā 1,Valmierā . Galvenie darba pienākumi: Pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecība; Pircēju apkalpošana pie kases; Preču pieņemšana, pasūtīšana, uzskaite, izvietošana tirdzniecības zālē; Preču realizācijas termiņu, marķējuma, kvalitātes, uzglabāšanas apstākļu un atbilstošas temperatūras kontrole. Prasības kandidātiem: Vēlama pieredze pārtikas tirdzniecībā; Precizitāte, atbildības sajūta. Piedāvājam: Veselības apdrošināšana; Papildus sociālās garantijas pēc nostrādāta gada; Svētku dāvanas; Atmaksātus papildatvaļinājumus; Profesionālās un personīgās izaugsmes iespējas; Mūsdienīgu darba vidi; Darba alga no EUR 900-950 (bruto); Darba laiks maiņās no plkst. 8.00-22.00. CV lūdzam sūtīt uz e-pastu: cv@madara89.lv, ar norādi – pārdevējs VALMIERĀ,Valkas ielā vai pieteikties personīgi pie veikala vadītājas,vai WhatsApp tel.nr. +371 27 290 347. Profesija: MAZUMTIRDZNIECĪBAS VEIKALA PĀRDEVĒJS Darba vietas adrese: LATVIJA, Valkas iela 1, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Maiņu darbs Darba veids: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Tirdzniecība / Mārketings Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Aktuāla līdz: 2024-04-10 Kontaktpersona: CV lūdzam sūtīt uz e-pastu: cv@madara89.lv Vai pieteikties WhatsApp +371 27290347 Izglītības līmenis: Vispārējā vidējā izglītība

Mūsu partneri