Lasīšanas laiks: 3 min
Pirmdien, 3.jūnijā, Vidzemes Augstskolā norisinājās konference „Latvijas teritoriju attīstības izaicinājumi ”, kuras ietvaros tika diskutēts par šķēršļiem, kas kavē dažādu teritoriju izaugsmi, kā arī par jauno administratīvi teritoriālo modeli.
Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš konferences ievaddaļā sniedza savu skatījumu uz priekšnosacījumiem, kas veicina teritorijas attīstību, uzsvaru liekot uz iedzīvotājiem, sakārtotu infrastruktūru un plašāka mēroga attīstības tendencēm. „Reģionam vajadzētu būt pašpietiekamam, uz to, ka reģioni paši spēj sevi uzturēt un attīstīt, ir jākoncentrējas. Lai panāktu izaugsmi, nedrīkst ar administratīvām darbībām ierobežot attīstību un darbību reģionos,” konferencē stāstīja G. Krūmiņš.
Kopš teritoriālo reformu īstenošanas 2009. gadā nospraustie mērķi un kritēriji nav sasniegti, ir pārliecināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reformu nodaļas vadītājs Arnis Šults. Konferences gaitā viņš atklāja, ka jauno administratīvi teritoriālo reformu, kuras plānā esošo 119 pašvaldību vietā paredzētas 35, nepieciešams ieviest, jo šī brīža situācijā esošie nerisinātie jautājumi kavē pašvaldību sistēmu attīstību un citu neatliekamu reformu risināšanu. „Otrs no iemesliem, kāpēc nepieciešama reformas ieviešana, ir izmaksu samazināšana. Uzturēšanas izdevumu ietaupījumus var novirzīt svarīgākām vajadzībām, kopā veidojot aptuveni 200 miljoniem eiro,” skaidrojot VARAM pozīciju, atklāja A. Šults.
Lai saprastu, kādas ir Valmieras pilsētas attīstības tendences pilsētas un ietekmes areāla teritorijā, konferencē plašu izklāstu sniedza Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Viņš uzskata, ka pašreizējais teritoriālais plānojums nav saprotams, un izmaiņas ir nepieciešamas. Iepazīstinot ar pieejamajiem statistikas datiem, J. Baiks uzsvēra, ka arvien vairāk pašvaldības ir atkarīgas no politiskiem procesiem un lēmumiem valsts līmenī, kas ierobežo attīstības iespējas. Valmieras mērs, ņemot vērā esošās tendences, sniedza savus secinājumus, domājot par Valmieru un tās ietekmes areālu, kurā ietilpst Kocēnu, Beverīnas, Strenču, Rūjienas, Naukšēnu, Mazsalacas un Alojas novadi:
„Jāsaprot, ka nav iespējama pilnvērtīga attīstība un plānošana, atsevišķi esot centram un pārējai teritorijai, ir nepieciešama resursu koncentrācija, lai nodrošinātu efektivitāti.”
Konferences otrajā daļā tika aizvadīta paneļdiskusija, kurā uz jautājumiem atbildēja finanšu ministra padomnieks Leonīds Salcevičs, Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, kā arī iepriekš minētie – Gatis Krūmiņš, Jānis Baiks un Arnis Šults. Diskusijas laikā skaidru nostāju pauda J. Baiks, kurš uzsvēra Valmieras pilsētas paveikto, sakot, ka kopš reformu ieviešanas 2009. gadā Valmiera pildījusi arī tādus uzdevumus ietekmes areālā, kam būtu jāgulstas uz citu pašvaldību pleciem. Finanšu ministra padomnieks L. Salcevičs piebilda, ka šobrīd katram novadam ir sava vīzija. „Lai arī šīm iecerēm kopā vajadzētu veidot vienotu puzli, šobrīd tā realitātē nenotiek, katrs novads domā, kā attīstīt savu teritoriju,” viedokli pauda Salcevičs.
VARAM izstrādājusi jaunu administratīvās teritorijas reformas plānu, ko Saeimā plānots pieņemt līdz gada beigām, kas paredz Latvijas teritorijas iedalījumu 35 novados pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām. Joprojām turpinās konferenču cikls, nododot šo jautājumu publiskai apspriešanai, kas turpināsies līdz 10. jūnijam.
