Lasīšanas laiks: 3 min
Lai uzlabotu investīciju piesaisti reģionos, nepieciešama ciešāka un sistemātiskāka sadarbība starp valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī skaidrāka informācijas aprite par investīciju projektiem – šāds secinājums izskanēja Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēdē, kas 2026. gada 10. aprīlī notika Limbažos, piedaloties Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, portālu “Valmieras Ziņas ” informēja Vidzemes plānošanas reģiona Komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Anita Āboliņa.
Ekonomikas ministrijas skatījumu uz attīstības rādītājiem un izaicinājumiem sniedza Valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Edgars Šadris, savukārt par investīciju piesaisti un tūrisma attīstību informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere.
Vidzemes pašvaldību pārstāvji norādīja, ka investīciju piesaistes politika Latvijā nav pietiekami balstīta reģionu reālajā situācijā un vajadzībās. Reģioni šobrīd konkurē nevienlīdzīgos apstākļos ar Rīgu un Pierīgu, tādēļ nepieciešami mērķēti atbalsta instrumenti, kas ņem vērā katras teritorijas attīstības profilu un risina darbaspēka un mājokļu pieejamības, kā arī attāluma un loģistikas radītos ierobežojumus.
Pašvaldību pārstāvji atgādināja, ka tās vislabāk pārzina vietējās uzņēmējdarbības vajadzības, pieejamās teritorijas un attīstības šķēršļus. Tāpēc ekonomikas attīstības politikā nepieciešams vairāk izmantot šo informāciju, nosakot investīciju virzienus, atbalsta instrumentus un finansējuma prioritātes.
Vienlaikus izskanēja nepieciešamība stiprināt koordinētu valsts pieeju ekonomikas attīstībai. Pašvaldību skatījumā sadarbība starp Ekonomikas ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un citām institūcijām ir sadrumstalota, savukārt dialogs ar pašvaldībām – neregulārs un nepietiekami strukturēts. Tas apgrūtina savlaicīgu, datos balstītu lēmumu pieņemšanu un investīciju piesaisti reģionos. Tika uzsvērts, ka reģionālā attīstība ir visas valdības kopīgs uzdevums, kurā nepieciešama vienota rīcība un savstarpēji saskaņoti lēmumi.
Pašvaldību pārstāvji norādīja, ka, neraugoties uz pieejamo teritoriju, resursu un uzņēmējdarbības potenciālu, investīciju piedāvājumi reģionos nonāk reti, līdz ar to iespējas iesaistīties investoru piesaistes procesā ir ierobežotas. Investoru pieprasījumi pašvaldībām tiek nosūtīti ierobežotā apjomā, tostarp konfidencialitātes apsvērumu dēļ, un ar īsiem atbildes termiņiem, kas apgrūtina kvalitatīvu piedāvājumu sagatavošanu.
Diskusijā tika akcentēta nepieciešamība pēc proaktīvākas pieejas investīciju piesaistē – lai valsts institūciju rīcībā jau iepriekš būtu sistemātiski apkopota informācija par pašvaldību teritorijām, infrastruktūru un attīstības iespējām, nevis tā tiktu apzināta tikai konkrēta investora pieprasījuma brīdī. Tāpat uzsvērta nepieciešamība pēc regulārākas informācijas apmaiņas un atgriezeniskās saites par investīciju projektiem, lai pašvaldībām būtu skaidrs, kā tiek izmantoti to sniegtie piedāvājumi.
Pašvaldības norādīja, ka nepieciešams pāriet no vispārīgiem mērķiem uz konkrētiem, teritorijās balstītiem risinājumiem, skaidri definējot attīstības virzienus un to, kāda veida investori katrā teritorijā ir prioritāri. Vienlaikus tika uzsvērts, ka līdztekus ārvalstu investīcijām lielāks atbalsts jāsniedz vietējiem uzņēmumiem, kuri jau darbojas Latvijā un ir gatavi attīstīties kā nozīmīgi pašmāju investori.
Prezentējot reģiona situāciju, Vidzemes plānošanas reģions uzsvēra, ka Vidzemē dominē kokapstrāde, lauksaimniecība un pārtikas ražošana – nozares ar augstu pievienotās vērtības un eksporta potenciālu, taču vienlaikus attīstās arī atjaunīgā enerģija un inovācijās balstīti risinājumi. Vidzeme ir vienīgais plānošanas reģions Latvijā, kur viedā specializācija ir skaidri definēta reģionālā līmenī, ļaujot mērķtiecīgāk noteikt investīciju virzienus.
Ekonomikas ministrijas pārstāvis norādīja, ka investoru izvēli arvien vairāk ietekmē darbaspēka un mājokļu pieejamība, infrastruktūra un kopējā uzņēmējdarbības vide, kā arī valsts līmeņa politikas instrumenti. Vienlaikus tika informēts par pieejamajiem atbalsta instrumentiem un nepieciešamību turpmāk pamatot mērķētu atbalstu reģioniem ar specifiskiem attīstības izaicinājumiem.
Savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore uzsvēra, ka investoru izvēli nosaka praktiski apsvērumi – darbaspēka pieejamība, infrastruktūra, savienojamība un attīstībai gatavas teritorijas –, kā arī spēja operatīvi sniegt nepieciešamo informāciju. Tika norādīts, ka šie faktori bieži jau sākotnēji sašaurina iespējamo lokāciju izvēli, ierobežojot reģionu iespējas konkurēt par investīcijām.
Šī tikšanās ļāva identificēt būtiskākos izaicinājumus investīciju piesaistē reģionos un iezīmēt turpmākos darba virzienus. Sarunā tika apliecināta iesaistīto pušu gatavība turpināt dialogu un pilnveidot sadarbību starp valsts institūcijām un pašvaldībām.
