Lasīšanas laiks: 3 min
Vidzemes plānošanas reģions, īstenojot projektu “BSR SMART LIFE”, aizsācis diskusiju par mūžizglītības lomu reģionu attīstībā – sabiedrība noveco, savukārt izglītības sistēma neatbilst darba tirgus vajadzībām. Šādas problēmas nav tikai Latvijā, bet ar to saskaras ne viena vien valsts Baltijas jūras reģionā un pat visā Eiropā, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Āboliņa.
Janvāra beigās Rīgā pulcēja kopā nozares profesionāļus un mūžizglītības aktivitāšu īstenotājus, lai diskutētu par lielākajām problēmām nozarē, kā arī katrs diskusijas dalībniekiem bija aicināts paust savu redzējumu par risinājumiem, kas mūžizglītības piedāvājumu Latvijā varētu uzlabot. Savu viedokli pauda arī Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Labklājības ministrijas pārstāvji.
Darba tirgū ir saskatāmas būtiskas izmaiņas – darba tirgus dalībniekiem ir jāsaskaras ar vairākiem izaicinājumiem: pieaug tehnoloģiju loma, ir sajūtama globalizācijas ietekme, cilvēku dzīves ilgums palielinās, un tiem arvien vairāk jāmeklē iespējas iekļauties darba tirgū.
Jau šobrīd darba tirgū trūkst darbaspēka, un, ņemot vērā demogrāfiskās tendences, būs jāmaina tradīcija, kurai līdz šim lielākoties sekojuši gan darba devēji, gan ņēmēji, uzskatot, ka vecākajiem darbiniekiem darba vieta jāpamet, lai vietu nodotu gados jaunākiem darbiniekiem. Iespējams, ka tieši šis ir viens no iemesliem, kāpēc mūžizglītības piedāvājums nav pilnīgs – pieprasījums varētu būt gan intensīvāks, gan arī pietiekoši specifisks. Tomēr eksperti ir droši, ka darba devējiem būs jāmaina uzskati, kā arī jādomā par to, kā gados vecākos darbiniekus iesaistīt pieaugušo izglītības aktivitātēs, tādējādi noturot darba tirgū ilgāku laiku. Tajā pašā laikā arī pašai mērķgrupai jāspēj identificēt sevi ar šī brīža pieprasījumu, un papildinot savas prasmes, jākļūst par konkurētspējīgu darbinieku.
Bieži ir dzirdēts uzstādījums, ka cilvēki zaudē darbu tāpēc, ka notiek tehnoloģiju attīstība un iekārtas aizstāj cilvēku. Tomēr Sandra Lāce, Swedbank Akadēmijas Latvijā vadītāja, uzskata, ka tā nav – cilvēki zaudē darbu tāpēc, ka neprot ar šīm tehnoloģijām strādāt, un tā ir būtiska atšķirība. Nākotnē lielākais uzsvars būs uz tā saucamajām “soft” (mīkstajām) prasmēm – kritiska domāšana, radošums, cilvēkresursu vadība, emocionālā inteliģence, u.c.
Labklājības ministrijas pārstāve Aļona Tutova diskusijas laikā izcēla vienu no būtiskiem problēmjautājumiem – mūžizglītības piedāvājuma realizētājiem būtu rūpīgi jāanalizē šī brīža darba tirgus vajadzības, kā arī jāizstrādā mūžizglītības apmācības metodes, lai tās atbilstu mērķgrupas spējām. Savukārt Izglītības ministrijas pārstāve Jeļena Muhina uzsvēra, kā sabiedrībā kopumā jāmainās domāšanas veidam – nevis mācīties tad, kad ir akūta nepieciešamība, bet gan to darīt visas dzīves garumā, sekojot vēlmei nemitīgi papildināt un attīstīt savas prasmes.
Diskusijas laikā izskanēja arī priekšlikums stiprināt un attīstīt profesionālās izglītības centrus, nenosakot konkrētu vecuma robežu izglītojamajiem kāda amata apguvei, jo izglītības iegūšanai robežas nevar būt.
Ņemot par pamatu šīs diskusijas rezultātus, projekta partneri ir identificējuši nozīmīgākos izaicinājumus mūžizglītībā, nosaucot četrus pamatpīlārus, uz kuriem vajadzētu stiprināt mūžizglītību: motivācija, zināšanu nodošana, infrastruktūra un uzņēmējdarbības vide.
Soli pa solim – tuvāk mērķim!
Projekts “BSR SMART LIFE” tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programma 2014.-2020. gadam Seed Money fonda ietvaros. Plašāku informāciju par projektu lūgums skatīt šeit.
