Lasīšanas laiks: 16 min
No 7. līdz 9. jūlijam Vidzemes plānošanas reģiona un septiņu Vidzemes pašvaldību speciālisti devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Barselonu, lai iepazītu, kā viena no Eiropas vadošajām pilsētām pilsētplānošanā īsteno klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās principus. Vizītē piedalījās 18 speciālisti, tostarp Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Vidzemes plānošanas reģiona Komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Anita Āboliņa.
Trīs dienu laikā delegācija tikās ar Barselonas pilsētplānošanas, arhitektūras un ilgtspējīgas attīstības ekspertiem, apmeklēja Barselonas Metropoles administrāciju (AMB), Katalonijas Progresīvās arhitektūras institūtu (IAAC), ELISAVA Dizaina un inženierzinātņu augstskolu, kā arī aplūkoja vairākus starptautiski atzītus pilsētvides attīstības piemērus. Vizītes programma apvienoja ekspertu prezentācijas, diskusijas un objektu apskati, sniedzot iespēju iepazīt risinājumus to īstenošanas vietās un diskutēt ar to izstrādātājiem.
Šāda pieredzes apmaiņa pašvaldību speciālistiem ir īpaši nozīmīga laikā, kad klimata pārmaiņu ietekme arvien vairāk jāņem vērā teritoriju plānošanā, publiskās infrastruktūras attīstībā un investīciju projektu sagatavošanā. Starptautiskā pieredze ļauj ne tikai iepazīt veiksmīgus risinājumus, bet arī izprast, kā tie tapuši, kādi izaicinājumi pārvarēti un kādas atziņas gūtas to īstenošanas laikā. Tas palīdz pieņemt pārdomātākus lēmumus un izvairīties no kļūdām, kuras citas pilsētas jau ir piedzīvojušas.
Gandrīz visās prezentācijās izskanēja viena kopīga atziņa – klimatnoturīga pilsētvide neveidojas no atsevišķiem projektiem. Mobilitāte, publiskā telpa, zaļā infrastruktūra, bioloģiskā daudzveidība, digitalizācija, aprites ekonomika un sabiedrības iesaiste Barselonā tiek plānotas kā savstarpēji saistīta sistēma. Tieši šī pieeja kļuva par vienu no vērtīgākajām atziņām, ko no vizītes guva Vidzemes pašvaldību speciālisti.
“Pieredzes apmaiņa Barselonā spilgti parādīja, ka klimata noturības un ilgtspējīgas pilsētvides attīstība nav atsevišķu projektu kopums, bet gan ilgtermiņa, konsekventa pieeja, kas ir vērsta uz pilsētplānošanu, mobilitāti un publiskās telpas attīstību. Lai gan Vidzemes pašvaldību mērogs un iespējas būtiski atšķiras no Barselonas, manuprāt, pārņemami ir tieši pamatprincipi – integrēta plānošana, starpdisciplināra sadarbība, publiskās telpas prioritizēšana un ilgtermiņa skatījums uz attīstību. Šāda pieredzes apmaiņa lielās metropolēs ir īpaši vērtīga arī Vidzemes pašvaldību speciālistiem, jo tā ļauj ieraudzīt, kā drosmīgas un sistemātiskas idejas tiek īstenotas praksē, rosina domāt plašāk par vietējo attīstību un palīdz kritiski izvērtēt, kurus risinājumus iespējams pielāgot Latvijas reģionu vajadzībām,” norāda Simona Sniķe, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vecākā eksperte.
Savukārt Zanda Lapsa, Valmieras novada pašvaldības Teritorijas un pilsētplānošanas nodaļas vadītāja un galvenā arhitekte, vērtē pieredzēto, atzīstot, “ka ir pārsteidzoši, cik daudz nozīmīgas pārmaiņas Barselonā sākušās nevis ar milzīgām investīcijām, bet ar pavisam vienkāršiem pagaidu risinājumiem. Tikai tad, kad bija redzams, ka risinājumi darbojas un iedzīvotāji tos pieņem, sekoja lielāki ieguldījumi. Šī pieeja vēlreiz apliecināja, ka veiksmīga pilsētplānošana nav tikai par infrastruktūru – tikpat svarīga ir drosme uzdrīkstēties, pacietība skaidrot pārmaiņu nozīmi un spēja ilgtermiņā saglabāt izvēlēto attīstības virzienu.”
Klimata pārmaiņas Barselonā risina caur pilsētplānošanu
Teju visās prezentācijās izskanēja viena kopīga doma – Barselonā klimata pārmaiņas netiek uztvertas kā atsevišķa vides politikas joma. Tās ir kļuvušas par vienu no pilsētplānošanas pamatprincipiem. Plānojot ielas, parkus, dzīvojamos rajonus vai publiskās ēkas, vienlaikus tiek vērtēta to ietekme uz mobilitāti, bioloģisko daudzveidību, ūdens apsaimniekošanu, karstuma mazināšanu, sabiedrības veselību un dzīves kvalitāti.
Šāda pieeja nozīmē, ka katram projektam vienlaikus jāsniedz vairāki ieguvumi. Piemēram, zaļajai zonai ne tikai jārada vieta atpūtai, bet arī jāsamazina gaisa temperatūra, jāuzkrāj lietusūdeņi un jāveicina bioloģiskā daudzveidība.
Šo domāšanu labi raksturo Barselonas attieksme pret publisko telpu. Pēc Franko diktatūras beigām pilsēta mērķtiecīgi ieguldīja parku, laukumu un ielu attīstībā, uztverot publisko telpu ne tikai kā infrastruktūru, bet arī kā demokrātijas simbolu – vietu, kur cilvēki var satikties, uzturēties un veidot kopienu. Kvalitatīva publiskā telpa vienlaikus kļuvusi arī par vienu no instrumentiem sociālās nevienlīdzības mazināšanai, jo tā ir pieejama ikvienam neatkarīgi no ienākumu līmeņa.
Nozīmīga uzmanība tiek pievērsta arī vienlīdzīgai pilsētvides kvalitātei visās apkaimēs. Lai gan nav iespējams vienlaikus atjaunot visu dzīvojamo fondu, pašvaldība nodrošina vienotus kvalitātes standartus publiskās telpas attīstībā – gan materiālu izvēlē, gan labiekārtojumā un apstādījumu veidošanā. Tādējādi iedzīvotāju dzīves kvalitāte nav atkarīga no tā, kurā pilsētas daļā viņi dzīvo.
Ilgtermiņa plānošana bija viens no biežāk uzsvērtajiem principiem. Lielākā daļa nozīmīgo projektu Barselonā īstenoti 10–20 gadu laikā, vairākkārt tos pielāgojot ekonomiskajai situācijai un sabiedrības vajadzībām. Taču nemainīgs saglabāts kopējais attīstības virziens. Tieši ilgtermiņa redzējums ļāvis veidot pilsētu, kur atsevišķi projekti papildina cits citu, nevis tiek īstenoti kā savstarpēji nesaistītas iniciatīvas.
To labi ilustrē arī Ildefonsa Serdas pirms vairāk nekā 160 gadiem izstrādātais Barselonas paplašināšanas plāns. Jau 19. gadsimtā tajā tika paredzētas plašas ielas, laba gaisa cirkulācija, saules gaismas pieejamība un zaļās zonas, lai uzlabotu pilsētas iedzīvotāju dzīves apstākļus un veselību. Mūsdienās šie paši principi kļuvuši par nozīmīgu klimatnoturīgas pilsētplānošanas pamatu. Raksturīgākās plāna iezīmes – unikāls režģa plānojums, noapaļoti ielu stūri un plaši iekšpagalmi.
22@ rajons un Glòries laukums – kā pārveidot veselu pilsētas daļu
Viens no spilgtākajiem Barselonas ilgtermiņa pilsētplānošanas piemēriem ir 22@ rajona un Glòries laukuma attīstība. Vēl pirms nepilniem trīsdesmit gadiem šī teritorija bija industriāls rajons ar pamestām rūpnīcām un noliktavām, savukārt Glòries laukums – viens no noslogotākajiem satiksmes mezgliem pilsētā. Šodien tā ir mūsdienīga pilsētvide, kur līdzās uzņēmumiem, universitātēm un mājokļiem atrodas plašas publiskās telpas, parki un zaļā infrastruktūra.
Būtiska bija pārmaiņu secība. Attīstība nesākās ar biroju ēku būvniecību vai investoru piesaisti. Vispirms pašvaldība izveidoja kvalitatīvu publisko infrastruktūru – ielas, sabiedriskā transporta savienojumus, inženierkomunikācijas, parkus, izglītības iestādes un citus publiskos pakalpojumus. Tikai pēc tam teritorija kļuva pievilcīga privātajām investīcijām.
22@ attīstības modelis balstās uz jauktas funkcionalitātes principu. Vienā teritorijā līdzās izvietotas darba vietas, mājokļi, universitātes, studentu dienesta viesnīcas, sociālie mājokļi un pakalpojumi. Tas samazina nepieciešamību ikdienā pārvietoties lielos attālumos un rada dzīvu pilsētvidi visas diennakts garumā. Vienlaikus pašvaldība mērķtiecīgi attīstīja inovāciju ekosistēmu, vienuviet koncentrējot universitātes, pētniecības centrus, uzņēmumus un atbalsta infrastruktūru jaunajiem uzņēmējiem.
Nozīmīga loma teritorijas attīstībā bija arī tehniskajai infrastruktūrai. Rajonā izbūvēti pazemes inženierkomunikāciju tuneļi, kas ļauj uzturēt un atjaunot komunikācijas, nebojājot ielu segumu. Vairākām ēkām apkure un dzesēšana tiek nodrošināta centralizēti, izmantojot enerģiju, kas iegūta no atkritumu sadedzināšanas un notekūdeņu attīrīšanas procesiem. Šādi risinājumi samazina resursu patēriņu un atvieglo infrastruktūras apsaimniekošanu.
Savukārt Glòries laukuma pārbūve parāda, kā iespējams mainīt pilsētas prioritātes. Vietā, kur agrāk dominēja daudzlīmeņu satiksmes mezgls, izveidota plaša publiskā telpa ar parku, rotaļu laukumiem, sporta zonām un gājēju celiņiem. Autotransporta plūsma pārvietota pazemē, bet virszemē radīta vide cilvēkiem.
Glòries parks nav veidots kā tradicionāls pilsētas parks ar skaidri norobežotu teritoriju. Tā ainavu arhitektūra organiski turpinās apkārtējās ielās, savienojot dažādas apkaimes vienotā publiskās telpas sistēmā. Parkā izveidotas rotaļu un sporta zonas, pļavas, bambusu dārzs un dabiskas teritorijas kukaiņiem un putniem. Vienlaikus izmantoti ūdeni caurlaidīgi segumi, sausumizturīgi augi un lietusūdens infiltrācijas risinājumi, kas palīdz samazināt karstuma salu efektu un uzlabo pilsētas noturību pret klimata pārmaiņām.
Glòries pārveide tika īstenota pakāpeniski vairāk nekā piecpadsmit gadu laikā. Sākotnēji tika izmantoti pagaidu risinājumi, pārbaudot satiksmes organizāciju un publiskās telpas izmantošanu, bet tikai pēc tam izbūvēta pastāvīgā infrastruktūra. Šāda pieeja ļāva pieņemt lēmumus, balstoties praksē pārbaudītos risinājumos, nevis pieņēmumos.
Par vienu no teritorijas pārveides simboliem kļuva Torre Glòries. Lai gan sākotnēji augstceltne atradās gandrīz viena industriālajā teritorijā, tā kļuva par vienu no pirmajiem signāliem, ka pilsēta ir apņēmusies šo rajonu attīstīt ilgtermiņā.
Superbloki – prioritāte ir cilvēks, nevis satiksme
Viena no pazīstamākajām Barselonas pilsētplānošanas iniciatīvām ir t.s. superbloku koncepcija. Tās mērķis nav aizliegt automašīnas vai sarežģīt pārvietošanos, bet samazināt caurbraucošo satiksmi dzīvojamos rajonos, vienlaikus saglabājot piekļuvi iedzīvotājiem, operatīvajam transportam, piegādēm un pakalpojumiem.
Superbloks parasti aptver deviņus pilsētas kvartālus (3 × 3). Tranzīta satiksme tiek novirzīta uz ielām ap superbloka perimetru, savukārt iekšējās ielās transporta kustība ir būtiski ierobežota. Atbrīvotā ielu telpa tiek izmantota apstādījumiem, soliņiem, rotaļu laukumiem, veloinfrastruktūrai un citām publiskām funkcijām, radot drošāku un cilvēkiem patīkamāku vidi.
Superbloki nav tikai mobilitātes projekts. Tie vienlaikus palīdz samazināt gaisa piesārņojumu, troksni un karstuma salu efektu, palielina zaļo zonu īpatsvaru un uzlabo dzīves kvalitāti. Faktiski tā ir pieeja, kurā ielas telpa pakāpeniski tiek atdota cilvēkiem.
Īpaši interesanta bija superbloku ieviešanas pieeja. Pirmais projekts Poblenou apkaimē netika izbūvēts uzreiz. Vienas nakts laikā tika mainīta satiksmes organizācija, uzkrāsots jauns ielu marķējums un izvietoti puķu podi un citi pagaidu elementi. Tas ļāva reālos apstākļos pārbaudīt, kā jaunais risinājums darbojas un kā to uztver iedzīvotāji. Sākotnēji sabiedrības reakcija bija kritiska. Daudzi bažījās par satiksmes organizāciju, piekļuvi mājām un autostāvvietām. Taču pēc vairākiem mēnešiem, kad iedzīvotāji paši piedzīvoja klusākas ielas, drošāku vidi un aktīvāku publisko telpu, attieksme būtiski mainījās. Tikai pēc tam tika pieņemts lēmums ieguldīt līdzekļus pastāvīgā labiekārtojumā.
Šī pieredze labi raksturo taktiskā urbānisma pieeju. Pagaidu risinājumi nav galvenais mērķis, bet gan instruments ideju pārbaudei reālā vidē. Tie ļauj salīdzinoši ātri un ar nelielām izmaksām novērtēt, kā konkrētais risinājums darbojas praksē, un nepieciešamības gadījumā to pilnveidot pirms lielāku investīciju veikšanas. Vienlaikus Barselonas pieredze apliecina, ka šāda pieeja ir veiksmīga tikai tad, ja pagaidu risinājumi ir daļa no skaidra ilgtermiņa attīstības plāna un sabiedrībai ir saprotams to mērķis.
Vizītes laikā tika prezentēta arī nākamā pilsētas attīstības pieeja – Green Axes jeb zaļie koridori. Ja superbloki koncentrējas uz atsevišķiem kvartāliem, tad zaļie koridori savieno dažādas pilsētas daļas vienotā gājējiem un velobraucējiem draudzīgā tīklā. To mērķis ir nodrošināt, lai kvalitatīva, apzaļumota publiskā telpa būtu sasniedzama dažu minūšu gājiena attālumā no ikviena mājokļa. Tas apliecina, ka Barselona arvien vairāk attīsta nevis atsevišķus objektus, bet savstarpēji savienotu zaļās infrastruktūras sistēmu.
Zaļā infrastruktūra ir daļa no pilsētas infrastruktūras
Vizītē pieredzētais apliecina, ka Barselonā zaļā infrastruktūra netiek uztverta tikai kā parki vai apstādījumi. Tā ir pilnvērtīga pilsētas infrastruktūras daļa, kurai vienlaikus jāsamazina karstuma salu efekts, jāuzkrāj un jāattīra lietusūdeņi, jāuzlabo gaisa kvalitāte, jāveicina bioloģiskā daudzveidība un jārada kvalitatīva vide iedzīvotājiem.
Tāpēc publiskā telpa tiek plānota tā, lai tā spētu funkcionēt gan ilgstoša sausuma, gan intensīvu lietusgāžu un karstuma viļņu laikā. Koku stādījumi, ēnojums, caurlaidīgi segumi un lietusūdens apsaimniekošanas risinājumi vairs netiek uzskatīti par papildu elementiem, bet par nepieciešamu infrastruktūru.
Viens no spilgtākajiem piemēriem bija Besòs upe, kas vēl pagājušā gadsimta otrajā pusē bija viena no piesārņotākajām Eiropā. Pēc postošajiem plūdiem upe tika ieslēgta betona gultnē, tādēļ tās dabisko ekosistēmu pilnībā atjaunot vairs nav iespējams. Tā vietā izvēlēta cita pieeja – maksimāli palielināt bioloģisko daudzveidību teritorijās gar upi.
Gar Besòs izveidoti mākslīgi dīķi, mitrāji un daudzveidīgas dzīvotnes. To galvenais uzdevums nav ūdens attīrīšana, bet gan patvēruma nodrošināšana dažādām sugām un ekosistēmas noturības stiprināšana. Ja upē nonāk piesārņojums, šīs teritorijas palīdz saglabāt abinieku, kukaiņu un citu organismu populācijas, kas vēlāk veicina dabisko procesu atjaunošanos.
Bioloģiskā daudzveidība šeit tiek plānota apzināti. Dīķi veidoti ar atšķirīgu dziļumu, krastu reljefu un veģetāciju, radot piemērotus apstākļus pēc iespējas lielākam sugu skaitam. Vienveidīgu risinājumu vietā priekšroka dota dažādu biotopu mozaīkai – sekliem ūdeņiem, zālājiem, krūmājiem un mitrājiem.
Ne mazāk nozīmīga ir ūdens apsaimniekošana. Vasarā līdz pat 80 % Besòs upes plūsmas veido attīrīti notekūdeņi, savukārt pilsētas apstādījumu uzturēšanai tiek izmantoti dažādi alternatīvi ūdens avoti – attīrīts ūdens, vēsturiskās apūdeņošanas sistēmas un gruntsūdens, kas tiek atsūknēts no metro tuneļiem. Tas ļauj samazināt dzeramā ūdens patēriņu un uzturēt zaļo infrastruktūru arī ilgstoša sausuma periodos.
Klimata pārmaiņas ietekmējušas arī pieeju apstādījumu veidošanai. Plašu tradicionālo zālienu vietā arvien biežāk tiek izmantotas vietējiem apstākļiem piemērotas augu sugas, kas labāk panes sausumu, vienlaikus nodrošinot augstu bioloģisko daudzveidību un samazinot uzturēšanas izmaksas.
Besòs piemērs spilgti parādīja, ka dabā balstīti risinājumi nav alternatīva tradicionālajai infrastruktūrai. Tie ir neatņemama pilsētplānošanas sastāvdaļa, kas vienlaikus palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām, uzlabot dzīves kvalitāti un stiprināt bioloģisko daudzveidību.
Pilsētplānošana sākas ar datiem
Vairākās prezentācijās izskanēja pārliecinoša nostāja, ka mūsdienu pilsētplānošana arvien vairāk balstās datos. Pirms tiek pieņemts lēmums par jaunu ielu, parku vai apbūvi, tiek analizēta informācija par cilvēku pārvietošanās paradumiem, satiksmes intensitāti, gaisa kvalitāti, trokšņa līmeni, temperatūru, nokrišņu daudzumu un citiem vides rādītājiem. Tas ļauj pieņemt lēmumus, balstoties objektīvos datos, nevis pieņēmumos.
Katalonijas Progresīvās arhitektūras institūtā (IAAC) tika prezentēti digitālie dvīņi – detalizēti pilsētas digitālie modeļi, kuros iespējams simulēt dažādus attīstības scenārijus vēl pirms būvniecības sākuma.
Šādos modeļos iespējams analizēt, kā jauna ēka vai parks ietekmēs gaisa temperatūru, ēnojumu, vēja plūsmas, lietusūdens novadīšanu, gājēju kustību un bioloģisko daudzveidību. Tiek modelēta ne tikai situācija pēc projekta īstenošanas, bet arī iespējamā teritorijas attīstība pēc pieciem, desmit vai divdesmit gadiem. Tas palīdz savlaicīgi pamanīt potenciālās problēmas un izvēlēties piemērotākos risinājumus.
Digitālos modeļus papildina plašs sensoru tīkls. Pilsētā izvietotās ierīces nepārtraukti mēra gaisa temperatūru, mitrumu, trokšņa līmeni, gaisa kvalitāti un satiksmes intensitāti, bet iegūtie dati tiek izmantoti gan jau īstenoto projektu izvērtēšanai, gan nākamo projektu plānošanai. Kā piemērs tika minēta arī mākslīgā intelekta izmantošana bioloģiskās daudzveidības monitoringā. Akustiskie sensori ieraksta apkārtējās vides skaņas, bet mākslīgais intelekts automātiski atpazīst putnu un citu dzīvnieku sugas, ļaujot daudz ātrāk novērtēt pilsētvides pārmaiņu ietekmi uz ekosistēmām.
Prezentācijā tika stāstīts arī par IAAC izstrādāto atvērtā koda platformu – aplikāciju Superbarrio, kas paredzēta sabiedrības iesaistei pilsētplānošanā. Virtuālā trīsdimensiju vidē iedzīvotāji var modelēt savu apkaimi, izvietot kokus, soliņus, veloceliņus, rotaļu laukumus, saules paneļus un citus pilsētvides elementus, kā arī piešķirt jaunas funkcijas neizmantotām teritorijām. Platforma uzreiz parāda, kā izvēlētie risinājumi ietekmē mobilitāti, zaļo infrastruktūru, enerģijas patēriņu un citus pilsētvides aspektus.
Superbarrio nav paredzēta tradicionālo sabiedrisko apspriežu aizstāšanai. Tās mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem labāk izprast pilsētplānošanas procesus, savukārt pašvaldībām – iegūt plašāku priekšstatu par sabiedrības prioritātēm un izvērtēt dažādu risinājumu ietekmi jau plānošanas stadijā.
Aprites ekonomika sākas jau projektēšanas stadijā
Ilgtspējīga būvniecība Barselonā netiek saistīta tikai ar energoefektīvām ēkām vai atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Daudz svarīgāks ir jautājums, kā ēka vai publiskā telpa tiek projektēta jau pašā sākumā – kādi materiāli tiks izmantoti, cik ilgi tie kalpos, vai tos būs iespējams izmantot atkārtoti un kādu ietekmi projekts atstās uz vidi visā tā dzīves ciklā.
Katalonijas Progresīvās arhitektūras institūtā (IAAC) tika prezentēti vairāki piemēri, kuros aprites ekonomikas principi tiek izmantoti jau projektēšanas stadijā. Teritorijā esošie materiāli tiek uztverti kā resurss, nevis būvgruži. Piemēram, vecais betona segums tiek sasmalcināts un izmantots jaunu celiņu, sienu un citu labiekārtojuma elementu izbūvē. Tas samazina gan būvniecības izmaksas, gan nepieciešamību ievest jaunus materiālus un izvest būvniecības atkritumus.
Līdzīgs princips tiek izmantots arī teritoriju labiekārtošanā. Ja iespējams, tiek saglabāti esošie koki, reljefs un citi ainavas elementi, pielāgojot projektu konkrētajai vietai, nevis pilnībā pārveidojot vidi. Nereti ilgtspējīgākais risinājums ir izmantot to, kas teritorijā jau atrodas.
Tāda pati pieeja attiecas arī uz ēkām. Arvien biežāk tiek meklētas iespējas pielāgot esošās ēkas jaunām funkcijām, nevis tās nojaukt un būvēt no jauna. Vizītes laikā tika minēti piemēri, kuros bijušās industriālās ēkas pārtapušas par bibliotēkām, koprades telpām, izstāžu zālēm un citiem sabiedriskiem centriem. Tas ļauj vienlaikus saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu, samazināt būvniecības radīto ietekmi uz vidi un piešķirt teritorijai jaunu nozīmi.
Domājot par nākotni, publiskās ēkas tiek projektētas tā, lai tās būtu viegli pielāgojamas dažādām vajadzībām. Piemēram, bibliotēka ikdienā var kalpot kā kopienas centrs, bet karstuma viļņu laikā – kā patvēruma vieta.
IAAC prezentēja arī eksperimentālus risinājumus, kuros digitālā projektēšana un robotizēta ražošana tiek izmantota ilgtspējīgāku būvkonstrukciju izstrādē. Tika demonstrēti 3D drukāti elementi no vietējiem un atkārtoti izmantotiem materiāliem, kuru forma veidota tā, lai samazinātu materiālu patēriņu, vienlaikus saglabājot nepieciešamo izturību. Daļā konstrukciju paredzētas arī putniem, sikspārņiem un kukaiņiem, parādot, ka arhitektūra var vienlaikus kalpot gan cilvēkiem, gan bioloģiskajai daudzveidībai.
Aprites ekonomikas principi tiek izmantoti arī publiskajā telpā. Tradicionālos zālienus arvien biežāk aizstāj vietējiem klimatiskajiem apstākļiem piemēroti stādījumi, tiek izmantoti ūdeni caurlaidīgi segumi un materiāli ar mazāku oglekļa pēdu. Tas samazina uzturēšanas izmaksas un vienlaikus uzlabo pilsētvides noturību pret klimata pārmaiņām.
Koprade sākas ar vietas un cilvēku izzināšanu
Vizītes noslēgumā delegācija apmeklēja ELISAVA Dizaina un inženierzinātņu augstskolu, kur iepazinās ar pētniecības virzienu Design, City, Democracy. Atšķirībā no iepriekšējām vizītēm, kur uzmanības centrā bija infrastruktūra un pilsētplānošana, ELISAVA prezentācijās galvenais uzsvars tika likts uz cilvēku iesaisti pārmaiņu procesos.
ELISAVA skatījumā dizains nav tikai estētisks vai funkcionāls risinājums. Tas ir instruments, kas palīdz dažādām sabiedrības grupām sadarboties, formulēt problēmas un kopīgi meklēt risinājumus. Universitātes uzdevums nav piedāvāt gatavus risinājumus, bet radīt apstākļus, kuros pašvaldības, iedzīvotāji, uzņēmēji un citas iesaistītās puses var vienoties par kopīgu redzējumu.
Būtiska uzmanība tiek pievērsta darbam ar kopienām. Pētnieki nekad neierodas ar iepriekš sagatavotu risinājumu. Vispirms tiek iepazīta vieta, uzklausīti iedzīvotāji un apzinātas dažādās intereses. Tikai pēc tam sākas kopīgs darbs pie risinājumu izstrādes. Tas palīdz izvairīties no situācijām, kad tehniski labi risinājumi praksē nedarbojas, jo nav balstīti vietējo cilvēku vajadzībās.
Šo pieeju labi raksturoja piemērs no nelielas Katalonijas pilsētas, kur pašvaldība bija iegādājusies vēsturisku ēku, taču tās atjaunošanai vēl nebija pieejams finansējums. Lai teritorija gadiem nestāvētu neizmantota, pagalmā tika izveidota vienkārša, demontējama konstrukcija, kas ļāva rīkot koncertus, kultūras pasākumus un kopienas aktivitātes. Piecu mēnešu laikā tajā notika vairāk nekā piecdesmit pasākumu, un vieta kļuva par nozīmīgu satikšanās punktu vēl pirms rekonstrukcijas sākuma.
Savstarpējās diskusijās ar ekspertiem tika pievērsta uzmanība arī mazapdzīvotām teritorijām. ELISAVA pētnieki arvien vairāk strādā ārpus lielajām pilsētām, risinot jautājumus, kas saistīti ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, pakalpojumu pieejamību un kopienu stiprināšanu. Kā piemērs tika minēts Erasmus+ projekts Village Hosts, kura mērķis ir sagatavot cilvēkus, kas kļūst par starpniekiem starp vietējo kopienu un apmeklētājiem, veicinot ilgtspējīgu lauku attīstību un vietējo resursu izmantošanu.
Diskusijā ar Latvijas delegāciju izskanēja doma, kas labi sasaucās ar visu vizītes laikā redzēto – ilgtspējīgas pārmaiņas nav iespējams panākt tikai ar tehniskiem risinājumiem. Tikpat nozīmīga ir uzticēšanās veidošana, spēja uzklausīt dažādus viedokļus un radīt vidi, kurā cilvēki kļūst par pārmaiņu līdzautoriem.
Ko no Barselonas pieredzes var pārņemt Vidzemes pašvaldības?
Lai gan Barselona un Vidzemes pašvaldības būtiski atšķiras gan pēc iedzīvotāju skaita, gan klimata un pieejamajiem resursiem, pieredzes apmaiņa apliecināja, ka daudzi pilsētplānošanas principi ir universāli. Vērtīgākais ieguvums bija izpratne par to, ka klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās nav atsevišķa vides politika, bet pieeja, kas integrējama visās pilsētplānošanas jomās – mobilitātē, publiskās telpas attīstībā, zaļajā infrastruktūrā, ūdens apsaimniekošanā, būvniecībā un sabiedrības iesaistē.
Liela nozīme piešķirama ilgtermiņa plānošanai. Gandrīz visi vizītes laikā aplūkotie projekti tika īstenoti pakāpeniski desmit un vairāk gadu laikā, tos pielāgojot mainīgajiem apstākļiem, taču saglabājot nemainīgu attīstības virzienu. Tas apliecina, ka kvalitatīvas pārmaiņas pilsētvidē neveidojas viena projekta vai viena politiskā cikla laikā.
Tikpat nozīmīga ir datu izmantošana lēmumu pieņemšanā. Pirms tiek īstenoti jauni risinājumi, tie tiek modelēti, analizēti un pārbaudīti, izmantojot digitālos rīkus un monitoringa datus. Vienlaikus liela nozīme tiek piešķirta sabiedrības iesaistei, lai iecerētie risinājumi atbilstu vietējo iedzīvotāju vajadzībām un iegūtu sabiedrības atbalstu.
Barselonas pieredze parādīja arī to, ka nozīmīgas pārmaiņas ne vienmēr sākas ar lielām investīcijām. Pagaidu risinājumi ļauj pārbaudīt idejas reālā vidē, izvērtēt to ietekmi un tikai pēc tam pieņemt lēmumus par pastāvīgas infrastruktūras izbūvi.
Svarīgākais secinājums pēc trīs intensīvām pieredzes apmaiņas dienām ir tas, ka ilgtspējīga pilsētvides attīstība prasa ne tikai labas idejas, bet arī drosmi tās īstenot. Gandrīz visi aplūkotie projekti tapa pakāpeniski daudzu gadu garumā, vairākkārt tos pilnveidojot un pielāgojot mainīgajiem apstākļiem. Taču nemainīgs palika kopējais attīstības virziens un pārliecība par izvirzīto mērķi.
Tieši uzdrīkstēšanās domāt ilgtermiņā, spēja saglabāt ambiciozus mērķus un konsekventi virzīties uz to īstenošanu bija viena no vērtīgākajām atziņām, ko Vidzemes pašvaldību speciālisti guva Barselonā. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka šādas pārmaiņas iespējamas tikai tad, ja pilsētplānošana tiek uztverta kā vienota sistēma, kur katrs lēmums papildina iepriekšējo un kalpo kopējam attīstības redzējumam.
Pieredzes apmaiņas brauciens tika organizēts Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.8. pasākuma projekta Nr.6.1.1.8/1/24/I/001 “Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos” ietvaros. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar vadošo partneri – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju.
