Valmieras Ziņas

Vidzemes Augstskolā norisinājusies diskusija ar ekonomikas ministru Ašeradenu

Lasīšanas laiks: 3 min

Piektdien, 10.februārī, Vidzemes Augstskolā (ViA) norisinājās diskusija ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu par aktualitātēm Latvijas ekonomikā.

Diskusijas galvenais mērķis bija klātesošajiem pastāstīt par esošo situāciju ekonomikā, kā arī iepazīstināt ar plānotajiem uzlabojumiem. “Visa sistēma mainās ļoti lielā ātrumā. Visām izmaiņām pat ir grūti visu laiku izsekot,” uzsver ministrs.

Ekonomiskais stāvoklis, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ir bijis daudz labāks. Eksporta līmenis svārstās ap 60%. Latvija ir kļuvusi par globālā tirgus sastāvdaļu, tomēr situāciju sarežģī tas, ka Latvijā ir salīdzinoši neliels iedzīvotāju skaits. “Valstī kopumā bija dramatisks iekritiens trešajā ceturksnī, toties ļoti labs pēdējais ceturksnis. Pirmais uzsvars, ko vēlamies mainīt, ir rūpniecības nozare, jo Latvijas tautsaimniecībā tai ir mazs īpatsvars, kas sastāda aptuveni 12% no IKP. Tajos industriālajos parkos, kas ir Latvijā, “katliņš vārās”, jo tur atrodas ne tikai Latvijas uzņēmumi, bet arī uzņēmumi no Skandināvijas valstīm, Francijas, Vācijas. Pēdējā ceturksnī piedzīvojām 10% pieaugumu apjomā, kas ir ļoti labs rādītājs, jo līdz ar to arī eksports aug. Lauksaimniecībā ir ļoti stabils koka un graudu eksports. Latvija ir parādījusi, ka graudus prot arī iepirkt, jo vienmēr tiek veikti izdevīgi darījumi. IKP līmenis Latvijā ļoti strauji aug, un es pieļauju, ka drīz mēs apsteigsim Igauniju.”

Ir ļoti grūti paredzēt, kāda situācija būs valstī pēc vairākiem desmitiem gadu, tāpēc tiek domāts par tuvāko gadu perspektīvu. Paredzams, ka turpmāko divu gadu laikā augs pieaugušo izglītības piedāvājums un kvalitāte, jo nemitīgi ir nepieciešamība pēc jaunām zināšanām. “Es pats kādreiz vadīju lielu avīžu izdevniecību. Taču pašlaik drukāto laikrakstu noiets ir krasi samazinājies un manas zināšanas analogajos medijos nevienam vairs nav vajadzīgas. Līdzīga situācija ir izveidojusies ne tikai šajā nozarē. Tāpēc ir svarīgi, lai jau esošie darbinieki nemitīgi pilnveidotu savas zināšanas un apgūtu aizvien jaunas un mūsdienām atbilstošākas lietas.” Paredzēts, ka pieaugs arī investīciju līmenis un produktivitātes līmenis, kas nozīmē, ka regulāri tiek domāts par efektīvāka darbaspēka ieviešanu preču un pakalpojumu nozarē. “Ir labi, ja uzņēmums ir peļņu nesošs. Latvijā ir daži uzņēmumi, kuri pelna līdzīgi Vācijas līmenim, taču Latvijā šis līmenis ir sasniegts, neveicot ieguldījumus uzņēmuma attīstībā, kas ir ļoti sliki. Uzņēmums strādā ar to, kas ir, nedomājot par sevis attīstīšanu un līdzekļu ieguldīšanu attīstībā. Tas ir tas, ko mums būtu nepieciešams mainīt. Šajos uzņēmomums lielākoties ir problēmas arī ar algu sistēmu.”  

Banku sistēmā pēc krīzes perioda darbojās “zombijbankas”. Tās centās atgūt zaudētos procentus, bet iegūto naudu atpakaļ apritē nelaida. Šobrīd Latvijā ģeopolitiskās situācijas rezultātā banku sistēmas darbība Latvijā ir pasliktinājusies, jo tās pārvieto naudu projām no valsts. “DNB banka” un „Nordea banka” ir apvienotas un ir pārdošanas procesā. Vēl viena lielā banka tūliņ izskaitīs ārā ļoti lielu daļu sava kapitāla. Situācija ir ļoti sarežģīta.”

Liels valdības uzsvars tiek vērsts uz “Start Up” kompānijām. Tās ir jaunās, strauji augošās tehnoloģiju kompānijas un uzņēmumi, kam piešķirti dažādi nodokļu atvieglojumi, lai tie sākotnēji varētu labāk un ātrāk sevi attīstīt. Šie “Start Up” uzņēmumi veido ļoti specifisku kultūru, kas maina ekonomisko uzvedību. “Atšķirība ir tāda, ka “Start Up” uzņēmumi savā starpā tīklojas. Ja kādreiz bija svarīgi citiem uzņēmumiem neizpaust, kā un kas tiek ražots, tad šajos uzņēmumos nepieciešams ar šāda veida informāciju dalīties. Tādējādi uzņēmumiem rodas lielākas iespējas sevi parādīt citiem, uzlabot savu ražošanu un straujāk attīstīties.”

Ašeradens uzskata, ka labklājības līmenis un ekonomiskā situācija valstī varētu uzlaboties. Pašlaik eksporta līmenis ir audzis, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. “Latvijā straujiem soļiem izzūd vecā sistēma, kuru ilgu laiku noteica politiskā sistēma pasaulē.” Latvijai, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, ļoti svarīgi ir Krieviju saukt par nozīmīgu eksporta tirgu. Tomēr nākas secināt, ka liela sadarbība pagaidām nevar sanākt, jo rubļa vērtība ir kritusies teju uz pusi.

Zemessardzes 2.Vidzemes brigāde (Reģ.Nr. Reģ.Nr. 90000040549) VALMIERĀ uz noteiktu laiku piedāvā darbu VADOŠAJAM FINANSISTAM Darba pienākumi:  Izstrādāt ZS 2.VBde budžeta projektu un plānotā finansējuma izmaksu sadalījumu pa ceturkšņiem; Veikt kārtējā gada ZS 2.VBde budžeta izdevumu programmu izpildes uzskaiti pa mēnešiem un pārplānošanu gada laikā;  Vadīt 2.VBde budžeta projektu un izstrādāt priekšlikumus budžeta grozījumiem; ZS 2.VBde budžeta ietvaros veikt finanšu līdzekļu sadali ZS 2.VBde vienībām atbilstoši veicamajam uzdevumam; Apkopot ZS 2.VBDE štāba un vienību iesūtītās vajadzības iepirkumu veikšanai; Sagatavot ZS 2.VBde izdevumu tāmes vienību nodrošināšanai ar nepieciešamajām preču iegādēm atbilstoši plānotajam budžetam; Veidot vienību saimniecisko darījumu norēķinu dokumentu sagataves resursu vadības sistēmā HORIZON; Veikt ZS 2.VBde budžeta izpildes analīzi par noteiktu laika periodu vai par noteiktu izdevumu programmu pēc daļas priekšnieka pieprasījuma; Kontrolēt ZS 2.VBde komandiera pavēļu izpildi savas kompetences ietvaros; Apkopot, sagatavot un iesniegt nepieciešamo informāciju pēc ZS Štāba pieprasījumiem par atbildībā esošajiem jautājumiem; Pamatprasības: 2.līmeņa augstākā izglītība; Kvalifikācijas kursi grāmatvedībā; Vismaz divu gadu darba pieredze grāmatveža, finansista amatā (pieredze grāmatvedības darbā valsts iestādē tiks uzskatīta par priekšrocību)  Prasme lietot grāmatvedības programmu “Horizon”; Teicamas latviešu un vēlamas angļu valodas zināšanas; Labas organizatoriskās prasmes Profesionālas prasmes darbā ar MS Office programmām;  Precizitāte un augsta atbildības izjūta, spēja strādāt individuāli un komandā; Spēja pielietot pozitīvās saskarsmes iemaņas, psiholoģiskā noturība; Spēja un motivācija pilnveidot savas zināšanas un iemaņas; Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem. Piedāvājam: Interesantu, dinamisku un daudzveidīgu darbu; · Sociālās garantijas atbilstoši valsts pārvaldē noteiktajam, veselības apdrošināšanu; Bruto atalgojums, sākot no 1510 eiro līdz 1797 eiro (pirms nodokļu nomaksas), atkarībā no pretendenta izglītības un profesionālās pieredzes attiecīgajā jomā; Motivētu pieteikuma vēstuli un CV ar norādi “Vadošais finansists” iesūtīt uz e-pastu aija.bumane@mil.lv līdz 12.01.2026. Atlases konkurss notiks divās kārtās. Pirmā kārta – Pretendentu izglītības un darba pieredzes izvērtēšana pēc iesniegtajiem dokumentiem. Otrā kārta – intervija, kuras laikā tiks novērtētas Pretendenta zināšanas un kompetences atbilstoši amatam noteiktajām prasībām. Lūdzam ievērot, ka sazināsimies un informēsim par konkursa rezultātiem tikai uz interviju uzaicinātos Pretendentus. Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 13.pantu, Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šīs atlases konkursa norisi. Profesija: FINANSISTS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Cēsu iela 54, Valmiera, Valmieras nov. Darba veids: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Drošība / Glābšanas dienesti / Aizsardzība Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Aktuāla līdz: 2026-01-12 Kontaktpersona: Pieteikuma vēstuli un CV ar amata norādi sūtīt uz aija.bumane@mil.lv, t. 26130777. Izglītības līmenis: Augstākā izglītība (bakalaura grāds)

Mūsu partneri