Lasīšanas laiks: 3 min
Cēsu Izstāžu namā apskatāmas izstādes “Aleksandrs Drēviņš un Nadežda Udaļcova. Laiku virpulī” un “Viņa augstība – Kabatlakatiņš”, informē Aleksandrs Abramovs, Cēsu novada pašvaldības komunikācijas speciālists.
Izstādē “Viņa augstība – Kabatlakatiņs“ TLMS “Bārbele“ dalībnieces iepazīstinās skatītājus ar īsu kabatas lakatu attīstības vēsturi, rādīs savus rokdarbus un izpratni par šo tēmu.
Kabatlakatiņš gandrīz visās Eiropas tautu kultūrās dažādos laikos līdz pat mūsu dienām ir ieņēmis savu īpašu vietu gan modes pasaulē, gan dažādos rituālos, norādījis uz sociālo stāvokli sabiedrībā un sadzīves tradīcijām, kā arī lietots ar simbolisku nozīmi.
Kurš varēja iedomāties, ka tik daudz cerību, sirdssāpes un laimes asaru var slēpties mazajā kabatlakatā? No mazuļa puņķainā deguna līdz līgavas prieka asarām, kā arī asarām bēdās, pavadot tuvu cilvēku pēdējā gaitā. Ir daudz vēsturisko datu par kabatas lakatiņu, tomēr izstāde nav visaptveroša vēsture, tā vairāk ir liecība par mūžīgo rotāšanās prieku.
Kabatlakatiņš ir rokdarbnieču ļoti iecienīts aksesuārs, kas ļauj meistarēm rokdarbu prasmes parādīt īpaši smalki.
Izstāde apskatāma no 02.decembra līdz 3.janvārim.
Izstāde “Aleksandrs Drēviņš un Nadežda Udaļcova. Laiku virpulī” Cēsu Izstāžu namā piedāvā tikšanos ar divu lielisku, pasaulē slaveno 20.gadsimta 1. puses gleznotāju daiļradi.
2014.gadā uz Latviju tika atvesta nozīmīga pazīstama kolekcionāra un mecenāta Pētera Avena kolekcija – A.Drēviņa un viņa dzīvesbiedres N.Udaļcovas gleznas un zīmējumi – ar domu sarīkot plašāku izstādi mākslinieka dzimtenē. Pēteris Avens apzinās un novērtē savu latvisko izcelsmi, jūt emocionālo saikni un tuvību ar Latviju, tāpēc viņa mērķis ir veicināt kultūras sadarbību starp Latviju un Krieviju. Viņš ne tikai ir izveidojis mākslinieciski augstvērtīgu kolekciju, bet arī nolēmis to turpmāk glabāt un rādīt Latvijā. Par nopelniem kultūras atbalstīšanā un labdarībā Pēteris Avens ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs atbalstīja P.Avena Labdarības Fonda “Paaudze” iniciatīvu sarīkot abu mākslinieku izstādi vispirms Rīgā, muzejā “Rīgas Birža” un vēlāk parādīt to Aleksandra Drēviņa dzimtajā pilsētā Cēsīs. Kopā ar P.Avena kolekcijas 27 darbiem izstādē eksponēti 18 A.Drēviņa un N.Udaļcovas gleznas un zīmējumi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Veiksmīga sadarbība ļāva izveidot ekspozīciju, kura sniedz izstādes skatītājiem iespēju iepazīt agrāk neredzētus darbus, vērot, ka ir mainījusies mākslinieku glezniecība no agrīniem avangardiskiem darbiem līdz ekspresīvam dabas tēlojumam, kad abi mākslinieki daudz gleznojuši ainavas Maskavas apkārtnē, Urālos, Altajā un Armēnijā.
Spraiga Eiropas mākslas dzīve un vēstures kolīzijas būtiski ietekmēja cilvēku likteņus un rezultātā Aleksandrs Drēviņš pieder gan latviešu, gan krievu mākslas vēsturei.
1915.gadā bēgļu gaitas aizveda vienu no latviešu mākslinieku-modernistu paaudzes uz Maskavu, kur viņš nonāca krievu avangarda aktīvajā mākslas dzīvē. Aleksandrs Drēviņš apprecējās ar vienu no “krievu avangarda amazonēm” mākslinieci Nadeždu Udaļcovu. Radošā savienība turpinājās līdz 1938.gadam, kad režīma realizētais nežēlīgais represiju vilnis nebūtībā aizrāva latvieti A.Drēviņu.
Šodien mākslinieku vārdi ir izcelti no aizmirstības un viņu talanta patieso lielumu apliecina dažādas nozīmīgas izstādes visā pasaulē.
Izstāde apskatāma no 27.novembra līdz 31.decembrim.